Atklāts svarīgs aizvēsturiskais plēsējs — gorgonopsīds

Izrakumos atrastas 270–280 miljonus gadu veca aizvēsturiskā plēsēja gorgonopsīda atliekas, un pētnieki to uzskata par visvecāko no zināmajiem zīdītāju pārstāvju priekštečiem.

Gorgonopsīdi pārstāv pilnībā izmirušo sinaspīdu līniju, kas noveda pie zīdītāju uzrašanās, un tie bijuši siltasiņu gaļēdāji dzīvnieki, kuriem kā pirmajiem bija parādījušies raksturīgie zobenveida zobi. Šīm būtnēm piemita permas perioda ekosistēmu superplēsēja loma, un tās atšķīrās ar savām anatomiskajām īpatnībām, savienojot reptiļu un zīdītāju atsevišķas iezīmes.

Pagaidām publikācijas neminot konkrētas izrakumu vietas, atklāts, ka tie notikuši trīs atsevišķās kampaņās, kuru gaitā pētnieki savākuši ievērojamu materiālu apjomu: no galvaskausa, mugurkaula fragmentiem un ribām līdz gūžas un citiem ķermeņa lejas daļas kauliem, un turklāt tas viss esot saglabājies pārsteidzoši labā stāvoklī. Šie paraugi devuši iespēju pietiekami rūpīgi izpētīt dzīvnieka uzbūvi un tā lokomociju: pētnieki analīzei un rekonstrukcijai izmantoja vismodernākās metodes, un tas deva iespēju izveidot faktiski pilnu šā senā plēsēja fizioloģisko ainu.

Svarīgāko atradumu lokā īpaši izceļoties gandrīz vai vesela aizmugurējā kāja, un, tieši pateicoties tai, pētnieki spējuši tagad pilnībā izprast gorgonopsīda pārvietošanās mehānisma īpatnības. Atšķirībā no tipiskajiem reptiļiem šiem dzīvniekiem kājas bijušas izvietotas vertikāli, un tas ievērojami uzlaboja un padarīja maksimāli efektīvu to pārvietošanos un jo sevišķi skriešanu, tādējādi novietojot gorgonopsīdu evolūcijas pārejas posmā starp reptiļiem un zīdītājiem.

Šis atradums arī apstiprinājis priekšstatus par tā laika gaļēdāju ēdienkarti. Zobenveida zobi, kas raksturīgi visiem gorgonopsīdiem, bija ļoti svarīgs instruments vietējās faunas medībās. Tajās perma perioda ekosistēmās, kur mitis atrastais plēsējs, galvenokārt dzīvoja arī zālēdāji reptiļi, piemēram, kaptorinīdi, kas tad arī varēja pamatā veidot šo plēsēju dienišķo maltīti.