Mākslīgais intelekts (MI) tiek izmantots, ne tikai labojot gramatiku rakstu darbos vai ģenerējot mīlīgu kaķēnu bildes. Tas strauji ienāk arī mūzikas pasaulē, mainot gan radošo procesu, gan pašu industriju. Vai mūziķi nākotnē paliks bez darba?
Vēl pavisam nesen pieļāvums, ka Latvijas radiostacijās varētu skanēt mākslīgā intelekta (MI) radīta mūzika, izklausītos pēc sazvērestības teorijas, taču nu tā kļuvusi par skaudru realitāti, atbildīgajiem darbiniekiem vairāk vai mazāk veiksmīgi cenšoties identificēt MI, ko jaunās grupas uzdod par pašu ierakstītām dziesmām. Tieši tas pats notiek arī pasaulē, daudzviet pat aizliedzot mūziku, ko ģenerējis MI, tādēļ nupat Lielbritānijā notikušajā Braitonas mūzikas konferencē mākslīgā intelekta radītajām problēmām un izaicinājumiem bija veltīta atsevišķa diskusija, piedaloties gan kompāniju pārstāvjiem, kuri strādā ar MI mūzikā, gan pretējai nometnei – tiem, kuri MI ģenerētu mūziku atsakās izmantot, vismaz pagaidām.
Tiek izdalīti divi MI veidi: ģeneratīvais MI, kas spēj radīt pilnīgi jaunu mūziku no teksta vai skaņas, pat tikai no apraksta, un atbalstošais MI, kas atvieglo noteiktus darba posmus – piemēram, miksēšanu, skaņas apstrādi vai mūzikas meklēšanu. Par asistējošo MI īpašu iebilžu nav, jo tas lielākoties paātrina darba procesu un palīdz uzlabot kvalitāti, taču ģeneratīvais MI rada bažas daudziem mūziķiem, jo potenciāli var viņus aizvietot, turklāt robeža starp ģeneratīvo un atbalstošo MI ir visai izplūdusi.
Kam pieder MI radīta mūzika?
Situācija MI autortiesību jomā ir visai neskaidra. Eiropas Savienībā (ES) un daudzviet citur pasaulē darbi, kas radīti bez cilvēku līdzdalības, netiek uzskatīti par aizsargājamiem, jo trūkst obligāta nosacījuma – cilvēciskā faktora.
Apvienotajā Karalistē (AK) likums nedaudz atšķiras, jo atļauj MI radītu darbu autorību piedēvēt tam, kurš veicis radošās izvēles, piemēram, attiecīgās programmas lietotājam.
Tomēr AK īpaši sasāpējis jautājums ir MI modeļu apmācība, jo daudzi ģeneratīvie rīki tiek trenēti ar komerciālās mūzikas datiem, bieži bez autoru atļaujas, tādēļ britu radošo industriju pārstāvji ir pieprasījuši valdībai aizliegt darbus izmantot MI apmācībai. Savukārt ES Autortiesību direktīva paredz izņēmumus datu ieguvei, bet ļauj tiesību īpašniekiem iebilst. Tas nozīmē, ka daži MI rīki var darboties legāli, bet citi – ne visai. Šobrīd vairākās valstīs notiek tiesvedības, kas noteiks, cik tālu MI drīkst iet mākslas un intelektuālā īpašuma izmantošanā, tāpat daudzviet notiek darbs pie jauniem likumiem attiecībā uz AI.
Šā gada Braitonas mūzikas konferencē runa vairs nebija par to, vai MI izmainīs mūzikas industriju, bet par to, ka tas jau ir noticis, taču mēs to neesam pamanījuši.
Semija Dīna, pazīstama britu DJ un producente jau kopš 90. gadiem, uzskata, ka MI vieta mūzikā ir tikai kā palīglīdzeklim. "Es nekad neradītu veselu skaņdarbu ar MI palīdzību," apgalvo eksperte. "Ja tu esi radošs cilvēks, tu izbaudi pašu radīšanas procesu. MI atņem šo radošumu."
Pati Semija no tehnoloģijām nebaidās, viņa labprāt izmanto MI iespējas mūzikas radīšanā, lai pārveidotu savu balsi, ģenerētu vokālo partiju vai repu. Taču doma par gatavas mūzikas ģenerēšanu viņai nepatīk. "Manuprāt, MI nespēj radīt neko patiesi lielisku. Cilvēki to izmantos, lai ātri radītu mūziku, bet tā nav būtība. Mums ir jācīnās, vienkārši šādu mūziku neatskaņojot. Taču, ja tā kļūs pārāk laba, tad vairs nebūs iespējams atšķirt."