19. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Igaunija izvēlas valsts simbolu

1925. gada 19. jūnijā. Pirms 100 gadiem Igaunijas parlaments Rīgikogu ar 87 balsīm no 89 klātesošiem deputātiem pieņēma oficiālo valsts ģerboni, kāds mūsu kaimiņam ir arī šobrīd – trīs soļojoši lauvas zilā krāsā uz zeltīta vairoga.

Lielā ģerboņa versijā zem vairoga vēl ir divi sakrustoti ozola zari. Debates par piemērotāko valsts simbolu Igaunijā bija ritējušas kopš 1921. gada, taču viedokļi par to, cik lielā mērā jaunajai Igaunijas valstij būtu jāatsaucas uz zemes pagātni, atšķīrās.

Trīs leopardus kā atsauci uz Dānijas karali Valdemāru II, kurš devis Tallinai pilsētas tiesības, Tallinas rāte lietoja vēl viduslaikos. Vēlāk leopardi sāka atgādināt lauvas, un pēc Livonijas valsts izjukšanas 16. gadsimta nogalē tos izmantoja Igaunijas hercogiste. Pēc Lielā Ziemeļu kara un pievienošanas Krievijai 1721. gadā šos heraldiskos elementus pārņēma arī guberņas simbolam. Tomēr 20. gadsimta Igaunijas Republikā sākotnēji šaubījās, vai vispār jāizmanto ar vietējo vācbaltu muižniecību saistīts ģerbonis. Daži, kā Igaunijas vācbaltu mākslas zinātnieks un grafiķis Ginters Reindorfs, 1922. gadā ieteica trīs lauvas papildināt ar grifu, jo grifs bija vēsturiskais Vidzemes provinces simbols, savukārt Igaunija senatnē administratīvi bija daļa no Vidzemes. Citā versijā Igauniju simbolizētu liels ērglis ar "trīslauvu" vairogu uz krūtīm un desmitstaru zvaigzni – Ausekli jeb Rītazvaigzni starp spārniem. Pirms nonākt pie lakoniskākās versijas, vajadzēja izsludināt trīs konkursus un bija priekšlikumi iekļaut ģerbonī rudzupuķi, bāku, vikingu kuģi, kadiķi un vēl citus heraldiskos elementus. Galu galā igauņu likumdevēji atbalstīja tikai trīs lauvas, jo sāka jau izskatīties pēc kauna lietas, ka septiņus gadus pēc neatkarības pasludināšanas Latvijai un Lietuvai valsts simboli jau ir, bet Igaunijai vēl ne. 

Tikai vēlāk izdomāja skaidrojumu, ka visi trīs lauvas nozīmē igauņu drosmi – pirmais cīņās senatnē, otrais 1343. gada Jurģu nakts sacelšanās laikā, kas bija pēdējais igauņu mēģinājums atbrīvoties no krustnešiem, bet trešais 1918.–1920. gada neatkarības karā.

Neatkarīgās Igaunijas ģerboni un karogu pēc 1940. gada jūnija padomju okupācijas aizliedza, tāpat kā tas notika Lietuvā un Latvijā. Atkal tos sāka lietot 1990. gada Baltijas atmodas notikumos, bet oficiāli Igaunijas valsts ģerboņa statusu atjaunoja 1993. gada 6. aprīlī.

"Sociāldemokrāts", 1925. gada 19. jūnijā

Zāļu vakars Rīgā. Līdz šim parasti Jāņu vakarā ļaudis lielā skaitā sapulcējās Daugavas malā un tur neorganizētā kārtā svinēja zāļu vakaru. Tagad šo vakaru nodomāts pārvērst par tautas svētkiem, sakarā ar ko izglītības ministrs vakar bija sasaucis apspriedi. Par svētku galveno vadītāju uzaicināts Dailes teātra direktors E. Smiļģis. Nodomāts svētkos pulcēt vairākus orķestrus, korus, sarīkot aplīgošanu, plašu uguņošanu, dejas grīdas uz Esplanādes un bulvāriem. Šogad īsā laika dēļ plašo plānu varbūt nevarēs izvest, bet pamats turpmākiem svētkiem zāļu vakarā būs likts. Koru un orķestru komisijā ievēlēja: Melngaili, Muižnieku, Kaupiņu. Komisija sasauc šodien plkst.9 izglītības ministrijā visu Rīgas koru un orķestru diriģentu un pārstāvju apspriedi. Visiem Rīgas koru dziedātājiem, kuri vēlas piedalīties, jāsanāk svētdien pulksten 10 rītā pilsētas 3.vidusskolā, līdz ar saviem vadoņiem. Dekoratīvo pusi uzņēmies mākslinieks L. Liberts, ostas apuguņošanu – Bergs no ostu valdes. Ministru kabinets zāļu vakara sarīkošanai atļāvis 3000 latu.