Ceturtdien par Siguldas novada domes priekšsēdētāju ar desmit balsīm ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis (LZS), kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.
Viņu atbalstīja apvienotā Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas frakcija, kā arī Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, Vidzemes partijas un Jaunās konservatīvās partijas kopīgais saraksts.
Pret balsoja septiņi "Jaunās vienotības" un Siguldas novada partijas deputāti, kā arī Jānis Strautmanis (NA).
Strautmanis pirms balsojuma paziņoja, ka "nav redzēts sliktāks vadītājs", tāpēc Kumski neatbalstīs.
Jauns domes priekšsēdētājs bija nepieciešams pēc tam, kad 13. novembrī deputāti nobalsoja par Uģa Vimbas atbrīvošanu no amata. Vimbas gāzēju vidū bija arī viņa sākotnējais sabiedrotais Kumskis. Neuzticības pieprasījumu parakstīja 11 deputāti no NA, LRA, Vidzemes partijas, JKP un LZS/LZP sarakstiem. Par Vimbas atcelšanu kopumā nobalsoja 13, pieci bija pret, viens atturējās, bet deputāte Eva Viļķina balsojumā nepiedalījās.
Vimbam pārmeta nepietiekamu komunikāciju ar iedzīvotājiem un kolēģiem, kā arī ieilgušus infrastruktūras darbus.
Vimba aizrādījumus noraidīja, uzsverot, ka PR aktivitātes paveiktas visa novada, nevis personīga tēla veidošanai.
Pēc Vimbas atcelšanas, par gatavību vadīt domi Kumskis paziņoja norādot, ka bijušā priekšsēdētāja nonākšanai amatā galvenais šķērslis esot bijušas komunikācijas problēmas, nevis kāda konkrēta situācija.
Iepriekšējās vēlēšanās Linards Kumskis kandidēja kā profesionālā bakalaura grāda īpašnieks izglītībā un angļu valodas skolotājs. Viņš strādājis par pedagogu Krimuldas vidusskolā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.2 °C
































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


























































































































































































































