8.2 °C
Īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektu Nr. 2.2.2.1/1/24/A/008, "Atkritumu pārstrādes iekārtu izveide ZS "DAUGAVA"" tiks papildināta būvniecības un nojaukšanas atkritumu pārstrāde, kas ļaus būtiski samazināt atkritumu pēdas nospiedumu Latvijā.
Projekta mērķis – radīt jaunas pārstrādes jaudas un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, kur resurss tiek izmantots atkārtoti un atbildīgi.
Projekta finansējuma sadalījums ar ES līdzfinansējumu: Eiropas Savienības fondu finansējums: 76,69%, Privātās attiecināmās izmaksas: 23.31 %.
Projekta ietvaros – Jēkabpilī decembrī ieradies rotora tipa drupinātājs ARJES COMPACTOR 300, bet janvārī darbu papildinās dubultā trommeļa sijāšanas iekārta ZEMMLER MS 5200-R. Šīs tehnoloģijas nodrošinās iespēju pārstrādāt līdz 10 500 tonnām vairāk materiālu gadā, pārveidojot tos par vērtīgiem otrreizējiem resursiem.
Pareiza šķirošana ir būtiska pārstrādes efektivitātei.
Atbildīgi saimniekojošajiem, piemēram, mājsaimniecību pārstāvjiem, veicot remontdarbus, kā arī uzņēmējiem renovējot vai ceļot jaunas būves un arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem svarīgi zināt būvniecības atkritumu laukuma noteikumus. Mājas lapā daugava.vip rakstīts: kas ir būvniecības atkritumi, kā notiek nodošana un pieņemšana. Tāpat arī ir svarīgi zināt, ko aizliegts un ko drīkst ievest laukumā. Daugava nodrošina visu nepieciešamo tehniku un lielgabarīta atkritumu konteinerus gan remontdarbu, gan demontāžu, gan celtniecības procesu laikā.
Arī sociālo tīklu kontos: tiktok.com/@daugava.vip, facebook.com/daugava.vip, instagram.com/daugava.vip tiek izvietoti materiāli un video, skaidrojot un izglītojot šīs tēmas jautājumus.
Dalīta vākšana, patērētāju kultūras maiņa un “tuvuma princips” ļauj samazināt transportēšanas apjomus un veidot Latviju pašpietiekamāku atkritumu apsaimniekošanā.
Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanas laukums, ZS "Daugava", adrese: Ārijas Elksnes iela 12, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5202
Kontakttālruņi: +371 28444400, +371 26122071
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
