Pirms došanās uz templi, Kuģu ģimene raidījumā “Ģimene burkā” velta laiku angļu valodas nodarbībai mājās. Šī aktivitāte sniedz iespēju Lindai pastāstīt vairāk par savu profesionālo pieredzi un iegūto izglītību. Izrādās, ka angļu valoda Lindai nav vienkārši svešvaloda, bet ir svarīga viņas dzīves sastāvdaļa.
Linda atklāj, ka viņa ir ieguvusi bakalaura grādu angļu filoloģijā, kam sekoja maģistra grāds tulkošanas jomā. Lai gan kādā dzīves posmā viņa strādāja par tulkotāju, šī profesija nekļuva par viņas galveno nodarbošanos. Viņa atzīst: "Kaut ko dzīvē esmu arī tulkojusi, bet baigi maz."
Ar laiku Linda saprata, ka viņu patiesībā piesaista pedagoģiskais darbs. Tāpēc viņa pieņēma lēmumu mainīt profesiju, lai kļūtu par skolotāju. Viņa dalās pieredzē: "Es izdomāju, ka gribu pamēģināt mācīt angļu valodu. Es izgāju kursu un Latvijas Universitātē ieguvu angļu valodas skolotājas kvalifikāciju. Tā kā es varu pasniegt arī angļu valodu skolā."
Runājot par bērnu nākotnes vīziju, Linda uzsver, ka izglītībai ģimenē ir ārkārtīgi augsta vērtība. Viņa norāda, ka vēlme redzēt dēlus izglītotus ir kopīgs mērķis abiem vecākiem: "Kopumā varu apgalvot, ka mēs abi ar Uģi vēlētos, lai mūsu bērniem būtu augstākā izglītība, lai viņi kaut ko izmācās. Man tas bija ļoti svarīgi, Uģim mazāk, bet mēs esam vienisprātis, ka izglītība ir svarīga."
Lindas karjeras attīstība un principi liecina, ka viņa ne tikai nepārtraukti pilnveido sevi, bet arī ar lielu rūpību un atbildību raugās uz savu bērnu izglītības ceļu. Pašlaik ģimenē vecākais dēls Tamals mācās, izmantojot mājmācības programmu.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.2 °C

































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































































































