Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka esošais regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību neatbilst Satversmei. Strīds saistīts ar noteikumu, kas ierobežo nomas maksu līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības, informē ST.
Lietā tika apvienoti trīs līdzīgas lietas. Tās iesniedza 21 zemes īpašnieks, kuru īpašumos atrodas citiem piederošas ēkas. Viņi apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru un tās aprēķināšanas principus.
ST secināja, ka šobrīd nav nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp zemes īpašnieku tiesībām saņemt adekvātu atlīdzību un ēku īpašnieku interešu aizsardzību.
Daļā gadījumu likumiskās lietošanas maksa pat nesedz nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas nozīmē, ka atlīdzības funkcija nepildās.
Tiesa norāda, ka problēmas pastāv arī pēc jaunās kārtības ieviešanas, kur tiek izmantotas divas kadastrālās vērtības – universālā un fiskālā. Dažiem īpašniekiem likumiskās lietošanas maksa samazinās, jo universālā vērtība ir zemāka par fiskālo, tāpēc viņi saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš.
Tāpat ST par nesamērīgu atzina noteikto zemes maksas pieauguma ierobežojumu līdz 30% gadā dzīvojamo ēku īpašniekiem. Tiesa norāda, ka likums nepamatoti pieņem, ka visi ēku īpašnieki ir sociāli mazāk aizsargāti, un šis regulējums attiecas arī uz juridiskām personām.
Lai novērstu nepilnības, Satversmes tiesa noteica, ka apstrīdētās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī.
Līdz tam likumdevējam jāizstrādā jauns regulējums, kas nodrošina taisnīgu atlīdzību zemes īpašniekiem un vienlaikus respektē ēku īpašnieku tiesības.
Tāpat līdz 2026. gada 1. jūnijam likumdevējam jāparedz mehānisms atlīdzinājuma izmaksāšanai tiem zemes īpašniekiem, kuru tiesības ir aizskartas laikā no 2025. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunais regulējums. Ja tas netiks izdarīts, īpašnieki varēs pieprasīt atlīdzību tiesā.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājies spēkā pasludināšanas brīdī.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8 °C

































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































































































