Latvijas Basketbola savienība (LBS) vēl neatklāj, cik nopelnījusi no šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas, bet rupji aprēķini liecina, ka summa varētu būt iespaidīga.
LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss šonedēļ Saeimas Sporta apakškomisijā vēstīja, ka čempionāta norise valsts ekonomikai ienesa papildu naudas līdzekļus 52,3 miljonu eiro, tā liecina pēc starptautiski atzītas metodikas veiktais pētījums.
Izlozes, sacensību un Starptautiskās basketbola federācijas Ģenerālās asamblejas rīkošana kopā izmaksājusi 18,3 miljonus eiro. No tiem desmit miljonus piešķīra valsts, 1,6 miljonus – Rīgas dome. Tiešā veidā, proti, samaksātajos nodokļos, valsts budžetā atgriezās apmēram 15,5 miljoni eiro.
Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, cik no čempionāta rīkošanas nopelnīja LBS, organizācija atbildēja, ka tas vēl neesot precīzi zināms: ""Eurobasket 2025" apstiprinātais budžeta gads noslēgsies 31. decembrī, kad saskaņā ar līgumu jāiesniedz finansējuma izlietojuma atskaites Izglītības un zinātnes ministrijā. Provizoriski aprēķināts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi sasniedz 13,6 miljonus eiro (reklāmas līgumi, biļešu ienākumi, kompensējoši rēķini), bet konkrēti peļņas dati būs zināmi, kad būs saskaitīti visi izdevumi." Ja no kopā iegūtajiem 25,2 miljoniem eiro noņem izdevumus 18,3 miljonus, sanāk, ka LBS ieguvusi 6,9 miljonus.
Šie aprēķini, iespējams, nav pilnīgi, bet var prognozēt, ka organizācijai no čempionāta rīkošanas sausais atlikums ir ievērojams. Peļņu plānots novirzīt pamatā jaunatnes basketbola attīstībai. "Jau rudenī sākām realizēt LBS biedru atbalsta programmu – katram mūsu biedram bija iespēja pieteikt savu projektu līdz desmit tūkstošiem eiro, un tam jābūt balstītam ilgtspējā – infrastruktūras attīstībā un jaunatnes atbalstā. Iesniedza 51 projektu. Tāpat, pateicoties "Eurobasket 2025", izdosies turpināt palielināt jaunatnes izlašu budžetus un veikt ieguldījumus Ekselences programmas pilnveidē," norādīja LBS. Precīzāks skaidrojums vēl sekošot.
2015. gadā Rīga uzņēma vienu Eiropas čempionāta grupu, LBS nopelnot 667 tūkstošus eiro. Lielākā daļa tika ieguldīta pirms gada ekspluatācijā nodotās Komandu sporta spēļu halles projektēšanā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.2 °C




































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






















































































































































































































