Latviešu dizaina retrospekcija

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 30. jūnijam apskatāma "pop-up" izstāžu cikla "Dizaina procesi tuvplānā" pirmā izstāde "Pavasaris"

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 35. gadadiena tiek atzīmēta ar četrām "pop-up" izstādēm ciklā "Dizaina procesi tuvplānā", kuru koncepta pamatā ir gadalaiki. Līdz gada beigām varēsim vēl apskatīt izstādes ar cikliskiem nosaukumiem "Vasara", "Rudens" un "Ziema".

"Pavasaris", kā arī nākamās trīs izstādes tiek integrētas muzeja trešā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā, kas veltīta latviešu dizaina vēsturei kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Izstādes kuratore ir Ieva Kalēja, biedrības "Dizaina eksporta alianse" līdzdibinātāja un zīmola "Design Latvia" vadītāja.

Ne vairāk kā 15 uzņēmumi

Viena no "pop-up" mākslas īpašībām ir izaicināt tradīcijas, iekļaujot izstādē populārus un reizēm pat masu produkcijas attēlus, objektus un dizaina priekšmetus. Cikls "Dizaina procesi tuvplānā" un tā pirmā izstāde "Pavasaris" izaicina apvienot pastāvīgos muzeja ekspozīcijas eksponātus, kas izstādīti, izmantojot sarkano krāsu, kopā ar īpaši izstādei izvēlētajiem, kas atšķiras ar brūni zaļajiem toņiem.

Apmeklētājam, kurš nav regulārs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja apmeklētājs, trešā stāva ekspozīciju tiek piedāvāts uztvert kā vienotu veselumu. Tam ir savs pamatojums, jo pastāvīgās ekspozīcijas artefakti tiek papildināti ar uzlabotām, svaigākām un citādām versijām vai jauniem dizaina projektiem, ko izstādē "Pavasaris" pārstāv zīmoli "Articul" (Rīgas Krēslu fabrika), "Livette’s Wallpaper", "Mammalampa", "Madara Cosmetics", "Mint" un "Vaidava Ceramics".

"Mammalampa" gaismas ķermenis.

Foto: No personiskā arhīva

Ieva Kalēja, stāstot par ekspozīciju, saka: "Izstādes virsuzdevums ir identificēt un noteikt Latvijas uzņēmumus, kas ražo dizaina produktus. Likt tos visus kopā un sākt veidot Latvijas dizaina kodu – kāds ir mūsu dizains. Spēlētāju šajā nozarē ir maz, dizaina nozare nīkuļo. Veidojot ciklu "Dizaina procesi tuvplānā", ar grūtībām varējām identificēt ne vairāk kā 15 uzņēmumus, ar kuru produkciju varam lepoties."

Neatbildētais jautājums

Katras izstādes vai cikla nosaukums rada zināmu priekšstatu par to, kas tajā varētu būt apskatāms. "Pavasaris" tradicionāli saistās ar dabas atmošanos, dārzu, augiem un laika pavadīšanu ārpus telpām.

Vai izstāde "Pavasaris" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā mudina baudīt pavasara klātbūtni Latvijas dizainā? Jautājums, kāpēc izstādē nav iekļautas, piemēram, dārza mēbeles un dārza lampas, āra puķu podi, kaut vai mušu vai odu aizsargsieti vai mušpapīrs, ir tikai rosinājums, ne pārmetums par uzskatāmāku pavasara dizaina klātbūtni ekspozīcijā.

Plašu dārza mēbeļu klāstu piedāvā Latvijas amatnieki. Var jautāt – vai dizaineriem profesionāļiem dārza mēbeles tuvākajā nākotnē varētu būt ienesīga un idejas realizējoša niša, bet varbūt vienkārši mēs vēl neesam pamanījuši, ka mums pašiem ir savas dizaina dārza mēbeles?

Pavasara un vasaras dizaina aktualitāti nosaka arī globālie procesi – globālā sasilšana, kad siltais laiks Latvijā nereti iesākas jau aprīļa beigās. Dzīve ārpus telpām siltā klimatā tuvojas pieciem sešiem mēnešiem gadā. Pavasaris un vasara Latvijā kļūst laikietilpīgāki, garāki, un šīm izmaiņām soli pa solim būtu jāseko arī dizainam.

Iesim ārpus telpām, atvērsim logus un durvis!

Cikla "Dizaina procesi tuvplānā" izstādes "Pavasaris" un gaidāmās – "Vasara" – ekspozīcijas daļas varētu būt apskatāmas arī pie muzeja ārdurvīm vai pretim esošajā paaugstinātajā zālienā, garantējot, protams, to drošību, saskaņojot ar vajadzīgajām institūcijām un izvērtējot, vai tas vispār ir iespējams. Dizaina izstāde tik slēgtā telpā bez logiem kā patlaban, kad vizuālās mākslas pasaule kļūst arvien atvērtāka, gaišāka un pieejamāka, ne vienmēr parāda dizaina objektus tiem pienācīgā gaismā.

Ieva Kalēja: "Izveidot dārza mēbeļu dizainu, lai tas būtu unikāls, nebūtu kopēts un tam būtu savs veidols un funkcija, tā ir radošā, mākslinieciskā puse. Lai attīstītu zīmolu un tā ilglaicīgumu, nepieciešamas lielas investīcijas, jānodrošina ražošanas process. Tas viss ir dārgi. Latvijā ir ļoti maz dizaina produktu. Arī es ļoti gribētu izlikt ārpus muzeja Latvijas dizaina dārza mēbeles, ja mums tādas būtu."

Latviskais vieglums un smagums

Dizains atspoguļo mūsu dzīves stilu un noskaņojumu. Kāpēc pasaule atzīst skandināvu, īpaši dāņu, dizainu? Tāpēc, ka tas ir viegls gan fiziskajā svarā, gan vizuālajā izpildījumā, gan draudzīgs dabai un cilvēkam. Dāņu dizains ir pieskaņojies un atbilst cilvēka fiziskajam ķermenim, viņa vajadzībām. Varētu teikt – ērts, komfortabls, viegls un dabisks.

Izstādē apskatāmais Artūra Analta un Rūdolfa Strēļa 2014. gada krēsls "Tilts" no pastāvīgās ekspozīcijas rosina domāt par to pašu – viegls, glīts, interesants un asociatīvs. "Tilts" atgādina te bišu šūnas, te vitrāžas stikla savienojumus, te rotaļlietu vieglumu vai Rīgas Dzelzceļa tiltu. Krēsla konstrukcija ir sarežģīta. Lai "Tilts" kļūtu par Latvijas krēslu – dizaina eksporta karali, ražošanas process būtu ļoti dārgs.

Es neizmēģināju "Tiltu" praksē, uz tā neapsēdos, tāpēc nezinu, cik tas ir ērts un vai atzveltne nav par zemu. Varbūt viss ir vienkārši perfekti. Runājot par mēbeļu dizainu, būtiska ir to funkcionālā lietojamība – lai forma perfekti piegultu cilvēka fiziskajam ķermenim, pat it kā apņemtu cilvēku ar izcilam krēslam piemītošām īpašībām.

Nonākot pasaules dizaina augstākajā punktā, Latvijas dizaina izstrādājumiem būtu jāpiemīt unikālam veidolam, kas produktu ļautu salīdzināt ar tēlniecību – ar skulptūru. Mūsu dizaineru darbiem netrūkst ne mākslinieciskuma, ne tēlniecības, bet dārgais dizaina veidošanas un ražošanas process uzliek savus ierobežojumus. Pastāvīgajā ekspozīcijā, kur tagad ietverti arī jauni darbi, vairāk vērojami eksperimentāli produkti, kas apliecina mākslinieciskumu, bet ne dizaina produkciju.

Jānis Jākobsons. Gredzeni "Godības apziņa" un "Pašlaik un tagad" 2006./2007. gads. Pastāvīgā ekspozīcija.

Foto: No personiskā arhīva

Piemēru ņemt no Skandināvijas?

Mākslinieki un dizaineri cilvēka ikdienu dara skaistu, estētisku, harmonisku un, nebaidos teikt, rada luksusa klātbūtni mūsu dzīvē. Dizaineru lietas visa pasaulē ir viens no dārgākajiem preču segmentiem. Piemēram, dāņu galdi, krēsli, Karaliskās Kopenhāgenas ("Royal Copenhagen") trauki ir tik dārgi, ka vidējais dānis pilnu mēbeļu iekārtu vai trauku servīzi uzreiz iegādājas nemaz nevar atļauties. Viņi dizaina lietas savam mājoklim pērk pakāpeniski – no gada uz gadu, līdz iegādāts viss komplekts. Šāda pieeja dizaina precēm ir iespējama tikai tāpēc, ka uz tām var paļauties ne tikai to kvalitātes ziņā, bet arī tāpēc, ka tās tiks saražotas – būs pieejamas visu laiku. Latvijas klupšanas akmens ir vēsture, kas okupācijas dēļ ir iznīcinājusi daudzus ilgtspējīgus mākslas, arhitektūras un dizaina iedīgļus. Ieva Kalēja saka: "Atjaunojoties Latvijas neatkarībai un sākoties juku laikiem, tika iznīcināta arī tā dizaina produkcija, kas Latvijā tapa padomju okupācijas laikā. Ar šo izstādi cenšamies panākt kopskatu – parādīt, kas mums ir palicis no iepriekšējā laika un kas ir radīts nesenā pagātnē. Es gribu teikt, ka mūsu dizaineri ir varoņi. Nozarei Latvijā ir izaicinājums – no ārzemju pasūtījumu izpildītāja kļūt par valsti ar savu dizainu."

Ar ko sākt?

Izcilo latviešu zīmolu "Articul", kas tiek pārstāvēts izstādē "Pavasaris", varētu aktīvāk veicināt, tā produktus izmantojot mūsu pašu muzeju un galeriju interjeros, izvēloties krēslus, taburetes, modulāros dīvānus un citu šī zīmola produkciju.

"Mammaslampas" gaismas ķermeņi jau sen sevi ir apliecinājuši kā Latvijā, tā Eiropā – ir jābūt tikai pārliecībai, ka tas turpināsies un ka patērētājs uz tiem var paļauties, ka cilvēks tos varēs jebkad iegādāties.

Atceros, kad pirms desmit vai vairāk gadiem nopirku pirmos "Vaidava Ceramics" traukus, tie bija izlikti testa pārdošanā kādā lielveikala ķēdē Rīgā. Toreiz iepirkos kopā ar skandināviem, un viņi, paturējuši šos traukus rokās, paņēma visu, kas tajā brīdī atradās veikala plauktā.

Latviešu dizainā viens no būtiskajiem izaicinājumiem 21. gadsimtā – pēc estētikas un funkcionalitātes pievērsties uz lietotāju vērstam dizainam – dizaina produktu ražošanai. Izstāžu cikla "Dizaina procesi tuvplānā" ideja sasaucas ar latvisko dzīves ziņu – latvietim patīk dzīvot saskaņā ar dabu, ar gadalaiku cikliskumu. "Pavasaris" ir jau atklāts, tam sekos "Vasara", "Rudens" un "Ziema".