Lasītāji: Šlesers grib kļūt par mēru, bet valstij joprojām parādā simtiem tūkstošu

Par priekšvēlēšanu laiku viedokļus izteikuši "Latvijas Avīzes" lasītāji, zvanot uz redakciju. Lūk, daži komentāri pirms pašvaldību vēlēšanām.

Anna Bise Rīgā: "Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, gribētu atgādināt vēlētājiem neuzķerties uz tukšiem solījumiem, kurus diendienā dzirdu no Šlesera, kurš par visu vari grib kļūt par Rīgas mēru. Kā atceramies, partiju apvienība "LPP/LC" un "Par labu Latviju", kuru priekšgalā bija Šlesers, par vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumiem valstij palika parādā 860 tūkstošus eiro. Būtu labāk nomaksājis parādu, tā darbos apliecinot rūpes par Latvijas iedzīvotāju labklājību, nevis bārstījies ar tukšiem solījumiem."

Redakcijas piebilde. Minētā parāda izveidošanās vēsture ir šāda. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2008. gada novembrī uzdeva partijai "LPP/LC" (Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" pēctece) atmaksāt Valsts kasē 528 870 latu, ko KNAB ieskatā partija pretlikumīgi saņēmusi un izmantojusi 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā. "LPP/LC" neatzina KNAB prasību, notika tiesāšanās. 2012. gada oktobrī Augstākās tiesas Senāts lēma par sliktu partijai. Bet pa to laiku 2011. gada nogalē "LPP/LC" tika likvidēta, naudas konti tukši. "Ja partija ir likvidēta, tas nozīmē, ka partijai nekā nav," 2012. gada oktobrī ziņu aģentūrai teica bijušais partijas līderis Ainārs Šlesers. Viņš arī pauda viedokli, ka KNAB vēršanās pret "LPP/LC" bijis "politisks teātris", jo koalīcijas partija "Vienotība" kontrolējot KNAB. 2021. gadā atbildot uz portāla "jauns.lv" jautājumu, Šlesers paudis to pašu viedokli, piebilstot: "Šī nauda netika ņemta no valsts budžeta, kā tas tiek darīts šobrīd, sadalot 16 miljonus nodokļu maksātāju naudas starp Saeimā esošajām partijām. Šīs summas, par kurām jautājat, bija klaji negodīgs uzrēķins par trešās personas viedokļa paušanu, kas ar partijām vispār nebija saistīta."

Sodu nesamaksāja arī cita ar Šleseru saistītā partija. 2011. gadā KNAB secināja, ka uz 10. Saeimas vēlēšanām "Par labu Latviju!" bija pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumus. Politisko apvienību "Par labu Latviju!" izveidoja "LPP/LC", Tautas partija un vairākas reģionālās partijas, un 2010. gadā tā startēja 10. Saeimas vēlēšanās, piesakot A. Šleseru kā Ministru prezidenta amata kandidātu. Tautas partija pārtrauca savu darbību 2011. gada jūlijā, "Par labu Latviju!" darbība tika izbeigta 2015. gadā.

KNAB iepriekš publiskotie dati liecina, ka apvienība "Par labu Latviju!" valstij parādā palikusi 108 301,92 eiro, bet "LPP/LC" – 752 514,23 eiro. Jāpiebilst, ka arī Tautas partija palika parādā valstij – 2008. gadā KNAB uzdeva TP pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos 1,03 miljonus latu. Partija 2011. gada jūlijā tika likvidēta. Ir bijuši arī vairāki citi gadījumi ar mazāk zināmām partijām, kuru darbība izbeigta, bet kurām ir palikušas parādsaistības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidrojis – likvidēto partiju konti ir tukši, īpašumu tām nav, tāpēc naudu piedzīt nevar. Pret parādā palikušo partiju biedru īpašumiem KNAB vērsties nevarot. 

KNAB savulaik rosinājis, ka parādā esošo partiju valdes locekļiem aizliegtu dibināt jaunas partijas. Taču tas saskāries ar pretargumentiem – tā tiktu ierobežotas biedrošanās tiesības.

Arvils Ozoliņš Rīgā: "Aināram Šleseram nav iepaticies tas, ko Ministru prezidente Evika Siliņa teikusi intervijā, un viņš pieprasījis sākt kriminālprocesu. Premjeres teiktajā – "mēs strādājam pie tā, lai Šlesers Rīgā neizveidotu koalīciju" – Šlesers saklausījis naida runu un pret viņu vērstus draudus! Šlesers, šķiet, ir nobijies, tāpēc uzvedas tik gļēvi un nožēlojami! Te vietā der atgādināt pirms diviem gadiem viņa paša teikto, proti, partijas "Latvija pirmajā vietā" konferencē, runājot par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, Šlesers teica: "Nevajag tautai gaidīt un mocīties, redzot Kariņu un Levitu vēl trīsarpus gadus. Mēs strādāsim pie tā, lai viņus abus iznes ar kājām pa priekšu." Kā zināms, ja saka "iznest ar kājām pa priekšu", tas nozīmē iznest mirušus. Vai tad tie nebija draudi? Ko Šlesers draudēja izdarīt ar tā laika Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Valsts prezidentu Egilu Levitu? Pret viņu tad arī bija jārosina krimināllieta."