Vārdu spēle un saspēle Visumā. Vikam jauns dzejoļu krājums "Abi / divi"

Vika (īst. v. Viktors Kalniņš, 1939) vārds nav svešs jau vairākām paaudzēm – iepazīts gan kā bērnu grāmatu autors (kurš gan nezina grāmatas "Sarežģītais zvirbulēns" (1982) vai "Zemūdens bara lielā diena" (1985)!), protams, īpaši akcentējami ir viņa dziesmu teksti, kas saauguši gan ar brāļa Imanta Kalniņa, gan ar citu mūziķu skaņdarbiem.

Mazāk atpazīstamas ir dzejnieka poētikas grāmatas, un jāteic, ka Viktors Kalniņš nav mūs lutinājis ar tām, un piedevām tās tiek izdotas ar diezgan ievērojamu laika intervālu, piemēram, no iepriekšējās "Maziņā" (Valters un Rapa, 2017) līdz jaunākajai "Abi / divi" ("Pētergailis", 2025, redaktore Ingmāra Balode) aizritējuši astoņi gadi. Taču ir viens aspekts, kam autors ir uzticīgs lielu daļu sava radošā mūža – spēle ar vārdu, tā skaniskumu. Ne velti (precīzi raksturojot arīdzan sevi) savulaik Viks grāmatā "55% dzīvesstāsta + √1089 nepublicētiem dzejoļiem" ("Likteņstāsti", 1997) rakstīja: "Kurš atceras 60. un 70. gadu slavenos strīdus par dzejas saprotamību un nesaprotamību? Manuprāt, vajag paturēt prātā pašu galveno, proti, ka dzeja ir individuāla mākslas valoda un ka mēs ikviens pārstāvam katrs savu stilu. Īstenībā jau piedzimdami, mēs esam katrs savs stils, tikai – kurš un cik no mums to apzinās? Cik lielā mērā mēs katrs kopjam savu stilu? To, ar kuru piedzimstam" (82. lpp.).

Teiksiet – daudzi dzejnieki spēlējas ar vārdu nozīmi (piemērs no krājuma: "nav vara izgatavota no vara" (29. lpp.)), taču Viks spēlējas vikiski, palikdams uzticīgs savam spēles stilam, vārdu sabalsojumā, piemēram, lietojot tā sastāvdaļas (sakni, priedēkli), vārdu atbalsis, vairāku vārdu sapludināšanu vienā saliktenī, savrupinājumus u. c. Šajās saspēlēs Viks neaizraujas ar daudzvārdību, bet konsekventi ir koncentrēti kodolīgs, kā to apliecina arī dzejoļi jaunākajā krājumā "Abi / divi", kuru rotā, starp citu, zīmīgs apakšvirsraksts: "koncerts domai, zilbei un intonācijai". Piemēram, skaistās vārdu virtenes dzejolī "pārsvarā", kur dzejnieks pamazām kāpina vārdu saspēles spriedzi līdz atrisinājumam – vārdu spēles kopsavilkumam –, tādējādi ironiski "kopsavelkot" arī mūsdienu sabiedrības indivīda paviršo attieksmi pret dzīvi, kas galu galā vainagojas ar paviršu attieksmi vienam pret otru: "šad tad bez šad / ir tikai tad / šur tur bez šŗ / ir tikai tur / šā tā bez šā / ir tikai tā / šo to bez šo / ir tikai to // [..] cik daudz ir to / kuri jebko? / cik daudz ir to / kuri jebkā? / cik daudz ir to / kuri jebkad? / cik daudz ir to / kuri jebkur? [..] // ka tomēr pārsvarā: / šad tad / šo to / šur tur / šā tā // jā / kaut kā tā" (12.–13. lpp.).

Caurviju motīva noslodzi krājumā autors uztic četrām dzejiskām "epizodēm visumā" (cikliem) – liriskā varoņa komunikācijai Visumā jeb garīgās esmes bezsvara telpā, kas ironiski mijas ar iluzoro realitāti, taču tam visam pa vidu iejaucas un sajaucas grāmatas virsrakstā jau sastaptie personas vietniekvārdi abi ar akcentējošo skaitļa vārdu divi, raisot liriskajā varonī dažādas šaubu un filozofisku pārdomu raisošas refleksijas un saspēles variācijas par šo abu vārdu jēdzienisko un jēgpilno sabalsojumu. Iepriekšteiktā apliecinājumam piedāvāju piemēru triādi: "vai divi un abi ir / vienādas vērtības? / tu un es – mēs esam divi / vai abi? vai tie ir sinonīmi? Un mēs – tu un es – / arī?" (56. lpp.); "viens nav neviens / neviens nav viens / vai ir kas lielāks / vēl par vienu? //bet kas gan ir / viss = viens / ja tajā neatrodies / tu? (10. lpp.); "cik esmu tu / cik esi es / cik viņš ir viņa / un cik viņa – viņš / cik esam jūs / cik esam mēs / cik viņi – viņas / un cik viņas ... // bet sakiet – kur puksts / visa sirds / vai zina to viņa viņš / tu es mēs jūs viņi / viņas / ja nezina to pat / nenovēršamās domas un / savaldzinošais vienādojums // viss = bezgalība" (58. lpp.).

Ja vēl vispārināti jāraksturo Vika krājumu dzeja, jāteic, ka beidzamajos krājumos neiztrūkst arī leksikas slāņu dažādība, dzejas rindās iespurdz slengs, svešvārdi, kas gan, iespējams, rada vilšanos viņa dziesmu tekstu faniem. Tomēr arī šis aspekts Vika dzejas rindās iekļaujas visnotaļ organiski.

Viks, "Abi / divi". "Pētergailis", 2025.

Foto: Publicitātes

Grāmata ir pamanāma. Kā sarunās atklāj Viks – spilgti zilganzaļo grāmatas vāka noformējuma ideju, proti, vidū starp nosaukuma abiem vārdiem ir sarkana zibens šautra (mākslinieks Ivo Grundulis), esot aizguvis, iespaidojoties no austrāliešu grupas "AC/DC" logo.

Jā, tik tiešām – autors lasītājam neliek vilties – no krājuma lappusēm staro skaisti zibeņojoši sprakšķoša vārdu saspēles un zemteksta filozofiskā dziļuma polifonija, kas noteikti atradīs atbalsis mūsu sajūtu, emociju un izjūtu plašajā un daudzšķautņainajā Visumā.