Vācijā nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē tika apspriesti daudzi nozīmīgi starptautisko attiecību jautājumi, tostarp Krievijas karš Ukrainā, kodolieroči Eiropā, kā arī transatlantisko attiecību nākotne.

Reklāma

Tieši jautājums par Eiropas un Donalda Trampa vadīto Savienoto Valstu spēju turpmāk sekmīgi sadarboties konferencē ieņēma centrālo vietu, un, neskatoties uz maigāku toni amerikāņu amatpersonu izteikumos, domstarpības virknē jautājumu ir saglabājušās.

Tonis ir mainījies

Minhenē īpaši gaidīta tika ASV valsts sekretāra Marko Rubio runa, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā viceprezidents Džeimss Deivids Venss bija asi kritizējis eiropiešus par vārda brīvības ierobežošanu, masu migrāciju un citiem jautājumiem. Rubio runā sestdien bija saklausāms krietni draudzīgāks tonis, tomēr, kā atzīmē apskatnieki, novirzīšanās no Trampa administrācijas kursa manāma nebija. Valsts sekretārs savā runā atgādināja par ASV un Eiropas ciešajām vēsturiskajām saitēm, piebilstot, ka Vašingtona arī turpmāk būs saistīta ar Eiropu, lai arī šajās attiecībās būs vērojamas izmaiņas. Rubio uzsvēra, ka ASV, lai arī atrodas rietumu puslodē, "vienmēr būs Eiropas bērns". Viņš tomēr kritizēja Eiropas valstis par "klimata kultu" un "bezprecedenta masu migrācijas vilni, kas apdraud sabiedrību vienotību". Valsts sekretārs brīdināja, ka "eiforija" pēc Rietumu uzvaras aukstajā karā ir novedusi pie bīstamas ilūzijas par "vēstures beigām", kā arī aicināja aizsargāt Rietumu civilizāciju. Viņš atzina, ka amerikāņu un eiropiešu karavīri plecu pie pleca ir cīnījušies un krituši dažādos kaujaslaukos, kas asi kontrastē ar Trampa komentāriem, kuros viņš nievājoši izteicies par pārējo NATO dalībvalstu karavīru ieguldījumu karā Afganistānā. Klātesošie Rubio runu uzņēma ar ovācijām, lai arī Eiropas amatpersonas savos izteikumos bijušas piesardzīgas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda, ka Rubio runa bijusi "ļoti nomierinoša". Viņa gan piebilda, ka Trampa "administrācijā dažiem par šiem jautājumiem ir asāks tonis".

Eiropa nav "jāglābj"

Par ASV valsts sekretāra teikto izskanējušas arī kritiskākas piezīmes. "Ja mazākais kopsaucējs, ko amerikāņi var atrast, ir kopīga vēsture, kas sniedzas līdz Kolumbam, šauras nacionālās drošības intereses un kopīga civilizācija, tas vien parāda, cik ļoti Eiropa un ASV viena no otras ir attālinājušās," izdevumam "Politico" norādīja kāda bijusī Eiropas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. 

Jautājumi tiek uzdoti arī par Rubio lēmumu pēc Minhenes drošības konferences apmeklēt Slovākiju un Ungāriju, kuras līderi ir ieņēmuši Krievijai draudzīgu nostāju.

"Marko Rubio atnāk ar samierniecisku toni, bet tad viņš dodas uz Ungāriju un Slovākiju," "Politico" sacīja kāds Eiropas likumdevējs, paužot izbrīnu par Vašingtonas raidītajiem signāliem. Jāpiebilst, ka pēc sarunām ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico Rubio Bratislavā izteicās, ka "neprasa Eiropai būt par Savienoto Valstu vasali", bet grib "sadarboties ar Eiropu", un jo vairāk Eiropa tērēs aizsardzībai, "jo spēcīgāka būs NATO".

Minhenes drošības konferencē uzmanību izpelnījušies arī Trampa administrācijas paziņojumi par apdraudējumu Eiropas civilizācijai. Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa konferences ietvaros notiekošā diskusijā noraidīja uzskatu, ka Eiropa būtu jāglābj. Neskatoties uz dažu teikto par "pagrimušo Eiropu", tā nebūt nesaskaras ar "civilizācijas izdzēšanu", uzsvēra ES galvenā diplomāte. Viņa ar šiem izteikumiem noraidīja pagājušajā gadā Trampa administrācijas publiskoto ASV Nacionālās drošības stratēģiju, kurā pieminēta "civilizācijas izdzēšana" Eiropā. Kallasa arī atgādināja, ka joprojām ir valstis, kas ES grib pievienoties. Jāpiebilst, ka Minhenē bija ieradušies arī vairāki ASV opozīcijā esošo demokrātu politiķi, kas mēģināja piedāvāt alternatīvu skatījumu Trampa republikāņiem. "Donalds Tramps ir pārejošs. Pēc trim gadiem viņš būs aizgājis," paziņoja Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms, kurš dažkārt tiek minēts kā iespējams demokrātu kandidāts uz prezidenta amatu. Vēlāk intervijā CNN viņš tomēr atzina, ka Eiropas līderi, ar kuriem viņš ir apspriedies, pauduši pārliecību, ka transatlantiskajām attiecībām jau nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks. Šādu skatījumu lielā mērā atspoguļojis arī Vācijas kanclera Frīdriha Merca teiktais. Viņš uzsvēra, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un tās vietā ir nākusi daudz nedrošāka vide, kuru raksturo lielvaru sāncensība. "Šī kārtība, lai cik nepilnīga tā bija pat savās labākajās dienās, vairs neeksistē," uzsvēra kanclers. Konferences laikā parādījušās arī ziņas par Eiropas valstu sarunām par ciešāku sadarbību kodolieroču jautājumā. Mercs Minhenē paziņoja, ka jau notiek sarunas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par Eiropas kodolatturēšanas stratēģiju.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.