Finanšu nozares asociācija (FNA) telefonkrāpniecības novēršanai rosina izmaiņas vairākos normatīvos, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja FNA padomnieks Edgars Pastars.
Lai mazinātu iedzīvotāju apkrāpšanas risku un stiprinātu finanšu sistēmas un elektronisko sakaru drošību, asociācija uzskata, ka nepieciešami koordinēti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, Krimināllikumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā un Nacionālās kiberdrošības likumā. Asociācijas ieskatā būtu arī nepieciešams paredzēt pilnvaras Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), ka tā var noteikt prasības un izdot saistošus rīkojumus operatoriem krāpniecības ierobežošanai. Tāpat arī asociācija iesaka bargākus sodus krāpniekiem, kuri uzdodas par valsts iestādes vai finanšu iestādes darbiniekiem. Valsts policijas Kibernoziegumu novēršanas pārvaldes vadītāja Solvita Sļadze komisijas sēdē pauda viedokli, ka būtu jāpalielina sodi krāpniekiem, kuri uzdodas par valsts amatpersonu, jo tādējādi tiek grauta iedzīvotāju uzticība policijai, ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem.
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons komisijas sēdē uzsvēra, ka aizvien lielāka krāpniecisko darbību plūsma notiek sociālajos medijos un lietotnēs, piemēram, ar "WhatsApp" zvanu starpniecību, un par tiem telekomunikāciju operatoriem nav nekādas informācijas.
E. Pastars minēja, ka banku gadījumos lielākā daļa klientu joprojām tiek apkrāpti ar īsziņu un balss zvanu palīdzību. Tādēļ būtu jāsāk vismaz ar šīs krāpniecības apkarošanu.
Mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" Drošības dienesta vadītājs Hermanis Eriņš norādīja, ka operatori jau cīnās ar krāpniekiem, izmantojot riska mazināšanas sistēmas, piemēram, "Bite Latvija" mēnesī tīklā bloķējot apmēram 200 000 krāpniecisku zvanu. "Ja operatori savstarpēji varētu mainīties ar datiem, rezultāti būtu labāki," teica Eriņš.
"Latvijas mobilā telefona" Juridiskās daļas vadītāja Liene Liepiņa informēja, ka lielākie operatori, SPRK un Satiksmes ministrija, jau strādā pie no ārvalstīm ienākošo krāpniecisko zvanu mazināšanas. Savukārt īsziņu krāpniecības apkarošanai ir izveidota darba grupa, kas meklē risinājumus – strādā ar īsziņu agregatoriem, lai tie bloķētu numurus, no kuriem tiek izsūtītas krāpnieciskās SMS.
Kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns sacīja, ka ar krāpšanas apkarošanu ir jāstrādā kompleksi, piemēram, ir jāturpina darbs, izglītojot sabiedrību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1 °C
































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























