4.3 °C
Aizvien biežāk var dzirdēt jautājumu, vai esam gatavi aizstāvēt Latviju? Par to tagad domājam un runājam ievērojami biežāk nekā agrāk. Taču svarīgi ir ne tikai nopietni domāt un diskutēt, bet arī tam reāli gatavoties.
Tieši mūsu armijas un zemessargu mācības un daudzveidīgie treniņi, daudzi no tiem kopā ar sabiedroto valstu karavīriem, ir vērsti uz to, lai šie spēki apzinātos, uz ko tie spējīgi nestundā, lai varētu sagādāt pretiniekam nepatīkamus pārsteigumus. Tāpat pozitīva informācija nepieciešama visai sabiedrības civilajai daļai, kas vēlas zināt par mūsu bruņoto spēku gatavību. Šoreiz par to izvaicāju trīs dzimtenes aizstāves no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes: zemessardzi Signi Birkenbergu (33), kapteini Ilzi Lāci (45) un virsleitnanti Lauru Vēberi-Krastiņu (30).
Signei nekas nav par grūtu
Tāds iespaids par viņu rodas jau pašā sarunas sākumā. Abas ar dvīņumāsu Simonu esot bijušas ārkārtīgi kustīgas, un vecākiem nekas cits neesot atlicis kā mazās meitenītes nosūtīt uz sporta skolu. Tas bijis izšķiroši, jo līdz pat šodienai bez skriešanas Signe nespēj iztikt, mīļākās distances ir vienu un pusotru kilometru garas. Šogad arī pirmo reizi noskriets Rīgas maratons ar rezultātu 3 stundas 27,16 minūtes. Turklāt izcils sniegums izdevies populārajā izturības skrējienā "Stirnu buks", tur, piedaloties piecos no sešiem posmiem, kopsummā iegūta trešā vieta. Darba dienas Signei paiet Saldus novada sporta skolā, kur viņa vada vieglatlētikas treniņus, kā arī Lutriņu pamatskolā.
Tēva – zemessarga veterāna – iespaidā pirms pieciem gadiem iestājusies Zemessardzē, ko ne mirkli nenožēlojot. "Ceru, ka tagad man piešķirs vecākā zemessarga pakāpi. Visiem jau to nepiešķir, jānopelna, kaut kas labs ir jāizdara," smaidot saka Signe. Zemessargu nodaļā viņa ir strēlnieks, kaujā jālec ārā no bruņutransportiera un jāstrādā ar triecienšauteni G-36. Šā gada mācībās "Namejs" Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona sastāvā karojusi Mežaines poligonā. "Mēs bijām ienaidnieki. Tur bija viss – karošana mežā un arī pilsētvidē. Mēs skrējām pa mežu, vajadzēja to "izķemmēt", lai pēc tam varētu braukt "Patria" bruņutransportieri. Tad uz mums šāva virsū no mājām. Kārtīgi varējām izšaudīties. Izšāvu astoņas aptveres. Tur bija tā – kur vajadzēja iet, tur gājām, vienalga, vai tur bija slapjš vai nebija."
Reizēm nākas sevi piespiest doties uz mācībām. Tā bijis šaušanā, kas notikusi aukstā laikā, spēkā bijis oranžais brīdinājums. Jāguļ slapjumā, auksti, mērķi miglas dēļ knapi var saskatīt. Tomēr visi sašāvuši mērķus labi.
"Vai esam gatavi aizstāvēt Latviju?" vaicāju Signei. "Esam gatavi un mums ir jābūt gataviem, virziens ir pareizais." Liels palīgs visās lietās ir vīrs Jānis, abi audzina divas meitas.
"Tas ir mans dzīvesveids"
Tā par savu izvēli saka saldeniece kapteine Ilze Lāce. Formā aizvadīti jau 27 gadi, bet pirms tam vēl trīs gadus bijusi Jaunsardzē. Tas, pēc viņas vārdiem, esot gluži vai asinīs – tēvs bijis zemessargs, vectēvs – nacionālais partizāns Talsu pusē. Kā var noprast, Ilzes darbā netrūkst dažādu jauninājumu, jo ik gadu mācībās nākot kaut kas klāt. "Esmu Operatīvās pārvaldes Apmācību nodaļas priekšniece, populāri sakot – tā ir mācību plānošana. "Namejā" es atrados taktiski operatīvajā centrā, kurā ienāca visa informācija no vienībām. Bija jāsaprot, kas tur kaujas laukā notiek. Uzraudzījām, kāda ir informācijas apmaiņa starp vienībām, kādi uzdevumi tiek veikti un arī – vai viss norisinās atbilstoši. "Mežainē" karoja ne tikai Kurzemes brigādes zemessargi, bet arī lietuviešu un igauņu vienības."
Kādām apmācībām Zemessardzē būtu nepieciešams pievērst īpašu uzmanību? "Gribētos izcelt treniņus ar droniem, ļoti svarīgi. Tāpat visiem zemessargiem jāstrādā pie savām individuālajām prasmēm. Ir daudz dažādu kursu, kuros iespējams pieteikties. Noteikti jāpiemin lauku kaujas iemaņas, prasme strādāt ar dažādiem ieročiem, maskēšanos."
Ko nozīmē atrašanās dienestā? "Tas ir liels gandarījums par to, ka varu sniegt labumu savai valstij. Arī par to, ka varu dot saviem bērniem – trim meitām – patriotisma izjūtu. Cenšos viņās to ieaudzināt," saka Ilze. Visu laiku esot sevi jāpilnveido un jārāda sabiedrībai, ka "sava valsts jāsargā jau no paša pirmā mūsu valsts teritorijas centimetra".
