1 °C
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) paudis gatavību sniegt galvaspilsētas atbalstu, lai 2030. gada pasaules čempionāts hokejā varētu notikt Rīgā, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Kleinbergs uzsver, ka Rīgai ir svarīgi piesaistīt augsta līmeņa sporta notikumus, kas sniedz ne vien ievērojamu ekonomisko ieguvumu valstij un pilsētai, bet arī stiprina kopības sajūtu.
"Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj organizēt lielus pasākumus, taču mums noteikti ir vēl ko dot, parādīt un arī uzlabot to organizēšanā,"
norāda Kleinbergs.
Latvijas Hokeja federācija (LHF) sadarbībā ar Somijas Hokeja asociāciju ir uzsākusi pieteikšanās procesu 2030. gada pasaules čempionāta vīriešiem elites divīzijā rīkošanai. Federācija norāda, ka Latvijai ir plaša pieredze pasaules līmeņa hokeja turnīru organizēšanā, tostarp čempionāti 2006., 2021. un 2023. gadā.
Īpaši izcelts 2023. gada pasaules čempionāts, kura laikā Rīgā notikušās spēles klātienē apmeklēja aptuveni 160 000 skatītāju, no tiem 42 000 bija ārvalstu viesi. Fanu zonā pulcējās vairāk nekā 220 000 līdzjutēju, savukārt turnīru atspoguļoja 270 mediju pārstāvji no dažādām valstīm. Pēc LHF aplēsēm,
čempionāts deva vairāk nekā 46 miljonu eiro pienesumu Latvijas ekonomikai,
no kuriem lielāko daļu veidoja ārvalstu viesu tēriņi.
Šajā turnīrā Latvijas hokeja izlase izcīnīja bronzas medaļas, sasniedzot augstāko panākumu valsts hokeja vēsturē. LHF prezidents Aigars Kalvītis uzsver, ka Latvija ir apliecinājusi spēju droši un profesionāli rīkot augsta līmeņa sacensības, radot īpašu atmosfēru.
"Kopā ar Somiju esam gatavi radīt vēl vienu izcilu čempionātu un vēlreiz apliecināt, ka mūsu valstis ir uzticams partneris starptautiskajai hokeja ģimenei,"
piebilst Kalvītis,
Pieteikuma izskatīšana paredzēta vairākos posmos — Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padome izvērtēs iesniegtos dokumentus, rīkošanas plānus un infrastruktūru, bet gala lēmums par 2030. gada čempionāta norises vietu tiks pieņemts 2026. gada IIHF kongresā Šveicē.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
KONTEKSTS
Pasaules čempionātu hokejā no 12. līdz 28. maijam kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Latvijas izlases galvenais treneris ir Harijs Vītoliņš, asistenti - Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits. Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki pār Kanādu.
Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
