2.2 °C
Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.
Teātru sveicieni Ziemassvētkos
Radīt Ziemassvētku sajūtu, ja ārā ir pelēcīgi dūmakaini lietains un sajūta galīgi nav kā svētkos, var palīdzēt teātru Ziemassvētku koncerti. Skaistas ilgas paudoši, labākās pagātnes vēstures lappuses atgādinoši un gaišu nākotni sološi.
Pēc ilgāka pārtraukuma Nacionālais teātris svētku laikā atjaunojis Ziemassvētku koncerta tradīciju. Koncertiestudējumu "Pastkartes Ziemassvētkos", kam pirmizrāde šodien, veido plaša mākslinieciskā komanda ar režisori Paulu Pļavnieci un muzikālo vadītāju Edgaru Mākenu priekšgalā. Koncertā līdzās svētku noskaņu mūzikai viņi vēlas atgādināt skatītājiem arī par kādu piemirstu tradīciju – pastkartīšu un vēstuļu sūtīšanu. Uz skatuves atdzīvosies pastkartes no 19. gs. sākuma kā sava laika ekrāni un izskanēs savulaik rakstītas vēstules – īstas, ar savu rokrakstu, humoru un ar personības elpu, kas ieplūdusi uz palikšanu Latvijas kultūrainavā. Programmā: latviešu komponistu – Edgara Mākena, Jāņa Lūsēna, Mārtiņa Brauna, Aigara Voitišķa un citu – radītās dziesmas.
"Šogad uz mūsu skatuves Dailes 10. studijas jaunie aktieri kopā ar grupu "Sudden Lights" stāstīs, ko viņiem nozīmē Ziemassvētki un kā mums visiem tikt pie neatkārtojamās, baltās un siltās svētku sajūtas," par Ziemassvētku koncertu "Pēkšņi gaismā" (pirmizrāde piektdien, 19. decembrī) vēsta Dailes teātris. Programma – no tautasdziesmām līdz mūsdienu latviešu mūzikai.
Savukārt Liepājas teātris, piesakot savu Ziemassvētku koncertu "Dāvātprieks", kam režisors ir teātra mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis, raksta, ka "Ziemassvētku laikā ir dažas dienas, kad, par spīti svētku tracim un pienākumiem, ir iespēja apstāties un apdomāties. Un apjaust, cik daudzi cilvēki ir spēlējuši nozīmīgu lomu mūsu dzīvē." Šajā koncertā ikviena dziesma būšot kā ļoti rūpīgi lolota dāvana, lai apliecinātu, cik mēs viens otram esam svarīgi, un parādītu kādu savu šķautni, kurai lemts atklāties tikai šajā laikā.
"Eiropas Ziemassvētku" pārsteigumi
Rīt, 18., un 27. decembrī "Latvijas Koncertu" rīkotajā festivālā "Eiropas Ziemassvētki" būs iespēja satikties ar izcilo Latvijas Radio bigbendu. Rīt mūziķi spēlēs Spīķeru koncertzālē kopā ar dziedātāju Ralfu Eilandu, bet 27. decembrī Rīgas cirkā orķestris noslēgs 2025. gada sezonu uz vienas skatuves ar skotu vokālisti Džordžiju Sesīlu un godalgoto latviešu operdziedātāju Edgaru Ošleju.
Savukārt piektdien, 19. decembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmo reizi pie klausītājiem Rīgā viesosies izcilā baroka vijolniece Alfija Bakijeva. Kopā ar kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķiem māksliniece pāršķirs spožākās baroka laikmeta komponistu partitūras, piedāvājot ieklausīties Johana Sebastiana Baha, Georga Fīlipa Telemaņa un Jana Dīsmasa Zelenkas mūzikā. Bet svētdien, 21. decembrī, Spīķeros koncertprogrammā "Kārlis Lācis, Filips Glāss un Rīgas Saksofonu kvartets" uz vienas skatuves tiksies "Rīgas Saksofonu kvartets" un dziedātāja Terēze Gretere. Programmā Georga Pelēča kantāte ar Alfrēda Krūkļa vārdiem "Sniega šūpulī", Filipa Glāsa "Saksofonu kvartets" un Kārļa Lāča dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju. Rīgas Saksofonu kvartetu dibināja Artis Sīmanis 1992. gadā. Šobrīd tajā spēlē Rūdolfs Pēteris Rubenis, Aigars Raumanis, Ainars Šablovskis un Baiba Tilhena.
Ar vēsti no seniem gadsimtiem
Mākslas muzeja "Rīgas birža" Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā jau no 12. decembra izstādītas 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām. Tie ir 43 darbi, kas atspoguļo gan kopējas Eiropas tendences, gan Baltijas reģiona mākslinieciskās īpatnības. Daļa kolekcijas cieši saistīta ar Latvijas un Baltijas vēsturi, bet pārējie darbi parāda Eiropas portreta miniatūras žanra plašo ģeogrāfisko un tehnisko diapazonu, aptverot vācu, austriešu, franču, angļu un citu valstu mākslas skolas. Izstādīti gan profesionālu mākslinieku darbi, gan autodidaktu darinātas kompozīcijas, aicinot salīdzināt amatniecisko un māksliniecisko prasmju spektru šajā žanrā. Dažkārt zināms gleznotāja vai attēlotās personas vārds, taču nereti abi paliek anonīmi sava laikmeta liecinieki. Šī atšķirīgo likteņu klātbūtne atgādina par vēstures trauslumu, kurā pat kādreiz ievērojamas personības var pārtapt par bezvārda tēliem. Miniatūras pildījušas dažādas funkcijas: tās kalpojušas kā piemiņas vai ģimenes portreti, kas saistīti ar svarīgiem dzīves notikumiem, kā dekoratīvi elementi sadzīves priekšmetos, piemēram, tabakdozēs, futrāļos un rotās. Izstāde ir "Rīgas biržas" un Borisa un Ināras Teterevu fonda jaudīgas sadarbības turpinājums. Kurators: Eduards Dorofejevs.
"Tīklā. TTT leģendas dzimšanai" – 100 000 skatītāju
Mēnesi kopš Dzintara Dreiberga jaunākās spēlfilmas "Tīklā. TTT leģendas dzimšana" pirmizrādes tās seansus apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju kinoteātros un kultūras centros visā Latvijā. Filmas seansu izrādīšana uz lielajiem ekrāniem turpinās gan galvaspilsētā, gan reģionos. Kinodarbs guvis ne tikai plašu skatītāju atzinību, bet arī īpašu pagodinājumu no Latvijas Basketbola savienības puses.
Cits skatījums uz Valdemāru
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāma izstāde "Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis" un uzsākts diskusiju cikls "Katram savs Valdemārs?". Viena no izstādes veidotājām Ilona Celmiņa uzsver, ka caur trim atslēgvārdiem – Tauta, Jūra un Zeme – tiek izgaismots Valdemāra redzējums par valodu un pašapziņu, jūrniecības attīstību un zemes nozīmi neatkarības un labklājības pamatos. Izstādes mākslinieks ir Reinis Suhanovs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
