2.1 °C
Sen pagājuši tie laiki, kad laukos veikali bija vai uz katra stūra un krustojuma, kad lielākos pagasta centros tie bija ne daži, bet vairāki.
Konkurence, demogrāfija, cilvēku paradumu maiņa, 21. gadsimta tehnoloģijas un citi aspekti daudz ko mainījuši. Kopā ar novadu laikrakstu kolēģiem "Latvijas Avīze" raudzīja, kā nelielajiem lauku veikaliem sokas tagad. Aina tik dažāda, cik paši valsts novadi. Bet priecē, ka īsti veikalnieki nemet plinti krūmos un rodas pat jauni. Daudzi mazie veikali mazumtirgotāju tīklu ietvaros, bet ir arī uzņēmēji, kas stingri turas pie paša saimniekošanas. Daudzi uzrunātie veikalnieki neapstiprina arī iepriekš izskanējušās bažas, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ (no šā gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai var iegādāties no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās – no plkst. 10 līdz 18) lauku veikalu darbs tā būtu apdraudēts, ka tie būtu vispār jāver ciet.
"Latvijas Avīze" devās uz Augšdaugavas novadu. Tas robežojas ar Lietuvu un Baltkrieviju, tāpēc nav tā vienkāršākā vieta tirdzniecībai ne tikai nomales, kaimiņvalstu tuvuma dēļ, bet arī tāpēc, ka novada centrā ir Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils ar saviem lielveikaliem un attiecīgi cilvēku plūsmu uz tiem. Tāpat skaidrojām, kā klājas autoveikalam Latvijas vidienē – Vidzemes augstienē.
Lietuvieši brauc pēc šņabja
Medumu pagastā mitinās nepilns tūkstotis iedzīvotāju, Medumu ciemā ir divi veikali. Iegriežos tajā, par kuru izkārtne vēsta, ka tas ir veikalu tīklā "Aibe". Pārdevēja Inese Surmoviča veikalā strādā 13 gadus. Sūrojas, ka pircēju kļūstot arvien mazāk: gan tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju skaits, gan tāpēc, ka 16 kilometrus attālajā Daugavpilī liela lielveikalu konkurence, ar kuru cenām, sevišķi atlaižu akcijām, nekādi nevarot mēroties. Esot dienas, kad stundas laikā pat neviens pircējs neatnākot. Tie, kas strādā Daugavpilī, loģiski, ka tur arī cenšoties iepirkties, pensionāri, kuri var, arī dodoties lielpilsētas virzienā. Pie viensētām piebraucot autoveikals. Preču sortiments neatšķiras no citiem Latvijas mazveikaliem.
Protams, goda vietā dzērieni. Ne tikai vietējo dēļ. Uz Medumiem pēc grādīgā brauc arī no desmit kilometru attālās Zarasu pilsētas Lietuvā: puslitrs degvīna apmēram par diviem eiro lētāks, cits preču sortiments. Šo atšķirību cenu ziņā pamanījuši arī uzņēmēji: Daugavpils nomalē tikai desmit kilometru attālumā atrodas specializēts alkohola veikals, tāds topot arī uz Latvijas–Lietuvas robežas. Savukārt Latvijas pierobežas iedzīvotāji uz Zarasiem braucot lūkot gaļas produktus, kas tur nedaudz lētāki un lielākā izvēlē, nekā var piedāvāt Medumos.
Latgales lavočņiks
Caur Medumiem iet tranzīta ceļš uz Lietuvu, bet caur Sileni, kas ir Skrudalienas pagasta (ap tūkstoti iedzīvotāju) centrs, – uz Baltkrieviju. Septiņus kilometrus attālā robeža gan slēgta kopš 2023. gada septembra. Caur to līdz tam vidēji diennaktī ieceļoja un izceļoja ap 600 personām, diennaktī iebrauca un izbrauca ap 90 kravas transportlīdzekļu.
Uz šosejas pamanu vientuļu gājēju Nikolaju, kas tikko iepircies abos Silenes veikalos. Tādā kā nelielā lauku lielveikalā, kas ir SIA "Antaris" tīklā, vīrietis nopircis žāvētu zivi, pankūkas un dzēriena pudeli, bet līdzās esošajā nelielajā veikaliņā – ceptuvē ("Aibes" tīkls) – svaigi ceptu maizi.
Veikaliņa īpašnieks Valērijs Hrapāns atzīst, ka ap 30% apgrozījuma robežas slēgšanas dēļ zudis. Viņš ir aktīvs Ukrainas atbalstītājs, kas svētkos vienmēr pie mājas uzvelk Latvijas karogu (Baltkrievijas, Krievijas pierobežā, kur lielākā daļa ir krievvalodīgie, arī Valērijs, tas nemaz nav tik pašsaprotami). Veikalnieks jau 32 gadus, savulaik bijuši vairāki veikali, tagad palikuši divi, arī paliela ceptuve Daugavpilī, bet tā neizturējusi, kā viņš apgalvo, negodīgu konkurenci. Tagad sevi smaidot sauc par īstu Latgales lavočņiku. Nodarbina sešus cilvēkus divos veikalos, pats, ja vajadzīgs, dara visus darbus, tai skaitā palīdz vienīgai maizes cepējai – esot tāds kā universālais karavīrs, ne biznesmenis. Bizness esot pa nullēm, kādreiz pašam algai nesanākot. Nodokļos mēnesī par sešiem darbiniekiem nomaksājot ap 4500 eiro. Tas pie nelielā apgrozījuma – dienā līdz 1000 eiro – esot daudz. Viņš uzskata, ka valsts šai ziņā mazajiem uzņēmējiem pierobežā varētu būt pretimnākošāka.
