Rīgas dome šodien nolēma aizliegt galvaspilsētā naktīs lietot pirotehniku.
Par uguņošanas aizliegšanu nobalsoja koalīcija - "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts", bet pret aizliegumu balsoja "Solidaritātei" un ""Suverēnā vara, apvienība "Jaunlatvieši"".
Aizliegums noteikts saistošajos noteikumos par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no 1. jūnija līdz 31. augustam no plkst. 23 līdz plkst. 7, bet no 1. septembra līdz 31. maijam - no plkst. 22 līdz 7.
Pirotehnikas lietošanas aizliegums neattieksies uz publiskiem pasākumiem, kas būs saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī uz Jaungada dienu no pusnakts līdz plkst. 1.
Kā skaidro Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), Rīgā beidzot panākts politisks atbalsts uguņošanas un pirotehnikas lietošanas aizliegšanai pēc Maskavas laika. "Tas katru gadu tiek plaši atzīmēts Rīgas apkaimēs. Rīgai šajā jautājumā ir skaidri jāpauž sava latviskā nostāja un solidarizēšanās ar Ukrainu," norāda Ratnieks.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, šie saistošie noteikumi nav jāsaskaņo ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, līdz ar to tie tiks publicēti oficiālajā izdevumā uzreiz pēc pieņemšanas un stāsies spēkā šī gada beigās.
Iepriekš aizliegums izmantot pirotehniku bija ietverts Sabiedriskās kārtības noteikumos. Izmantot pirotehniskos izstrādājumus bija aizliegts laikā no plkst. 23 līdz plkst. 7, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kā arī izņemot valsts noteiktajās svētku dienās.
Ratnieks iepriekš skaidroja, ka kopš 2024. gadā stājies spēkā Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Sabiedriskās kārtības noteikumi zaudējuši spēku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1 °C



























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





























