4.1 °C
Eiropas Savienības līderi piektdien panākuši vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu nākamajiem diviem gadiem, lai segtu valsts budžeta deficītu. Vienlaikus vienprātība netika panākta par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šī atbalsta nodrošināšanai.
Vienošanās panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedzot Ukrainai būtisku finansiālu atbalstu laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps aicina uz strauju kara izbeigšanas vienošanos.
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta sociālajā medijā "X" paziņoja, ka lēmums par 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai 2026. un 2027. gadam ir apstiprināts, uzsverot ES apņemšanos pildīt uzņemtās saistības.
Kā kompromisa risinājums ES dalībvalstis vienojās par aizdevuma modeli, kas tiks nodrošināts ar Eiropas Savienības kopējā budžeta garantijām.
Sākotnēji tika apsvērta iespēja izmantot aptuveni 200 miljardu eiro vērtos iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus, lai finansētu aizdevumu Ukrainai. Tomēr šis priekšlikums netika atbalstīts, jo
Beļģija, kurā atrodas lielākā daļa šo aktīvu, pieprasīja papildu garantijas par dalībvalstu kopīgajām saistībām, kam citas valstis nepiekrita.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš atbalstīja ideju par Krievijas aktīvu izmantošanu, uzsvēra, ka pieņemtais lēmums par aizdevumu ir skaidrs signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Saskaņā ar ES aplēsēm Ukrainai nākamo divu gadu laikā nepieciešami vēl 135 miljardi eiro, lai novērstu finansiālas grūtības, turklāt līdzekļu trūkums varētu iestāties jau aprīlī.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot ES līderus samita sākumā,
aicināja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, uzsverot, ka tas ir gan morāli, gan juridiski pamatots risinājums,
lai aizsargātos pret agresiju un atjaunotu kara postījumus.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainai ir būtiski panākt konkrētus lēmumus līdz gada beigām, jo stabilāks finanšu pamats varētu uzlabot valsts pozīcijas iespējamās sarunās par kara izbeigšanu.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
