1.3 °C
Iestudējums "Oskars un lietas" pēc Andrusa Kivirehka grāmatas Klāva Meļļa dramatizējumā Latvijas Leļļu teātrī ir skatuviska veiksme ar precīzu trāpījumu igauņu rakstnieka savdabīgajā pasaulē.
Igaunijā grāmata "Oskars un lietas" vairākkārt godalgota, Kivirehks izvirzīts (2016) prestižajai Astridas Lindgrēnas literārajai prēmijai (ALMA) par devumu bērnu un jauniešu literatūras jomā. Par grāmatu "Kaka un pavasaris" rakstnieks saņēmis arī latviešu literāro atzinību – Jāņa Baltvilka balvu. Viņš raksta bērniem un pieaugušajiem, viņa rokrakstam mēdz piedēvēt maģiskā reālisma iezīmes ar igauņu akcentu, un savdabīgais priekšmetu animēšanas paņēmiens lieliski iedzīvojas bērnu fantāzijas pasaulē. Uz mūsu skatuvēm bērniem domāto Kivirehka darbu pirmatklājēja gods pienākas "Istabas teātrim" un režisoram Jānim Znotiņam, un viņa iestudējumiem "Kaka un pavasaris" (2016), "Karnevāls un kartupeļu salāti" (2017), viņa režijas darbs ir arī Čehova teātrī "Kaka-Bjaka un pavasaris" (2018). Iestudējumi balstās tekstā, radot atbalsi dialogā ar mazajiem skatītājiem, kuru iztēle ļauj pārkāpt pierasto un iedzīvināt šķietami neiespējamo.
Lai nepietrūkst diļļu
Latvijas Leļļu teātra radošās komandas īpašā pieeja Kivirehka stāstam to "uzlauž" ar režisores Paulas Pļavnieces fantāzijā atraisīto artistisko darbību un scenogrāfa Kristapa Kramiņa nereālistiskas vides paplašinājumu, teksta radītās iztēlošanās iespējas paplašinot uz vizuālu koptēlu.
Šoreiz izrāde notiek zēna Oskara subjektīvajā skatījumā. Ar zēna pieskāriena klikšķi mobilajam telefonam kā pēc pavēles gaisma izslēdzas un izrāde beidzas. Tas – finālā, bet viss sākas, kad aktieris Arturs Putniņš iet cauri zālei, sasveicinoties ar skatītājiem, un uzkāpj uz skatuves. Miniatūrajā lauku mājas virtuvē ar scenogrāfa veiksmīgi izmainītiem leņķiem pieaugušais aktieris šķiet samazināts, bet priekšmeti ap viņu – izmēros lieli. Neparasti izskatās arī līdz pleciem saredzamā Vecmāmiņa, un dīvaini izpaužas viņas pašaudzētās dilles – milzu kartona maketa izskatā – un aktrises Santa Didžus auguma izmērā, ko viņas spēlētā Ome paceļ, steidzoties pakaļ aizbraucošajam Oskara tētim. Tātad – Oskars visu vasaru paliek laukos pie vecmāmiņas bez interneta, viņam nākas izdomāt savu mobilā telefona komunikācijas variantu un sazināties ar apkārtējiem priekšmetiem neparastā veidā.
Trāpīgas satikšanās
Režisores Pļavnieces rokrakstu sapratīs tie, kuri redzējuši lielisko ainu par apmaldīšanos miglā no Nacionālā teātra izrādes "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki", kur aktieri, noticot paši un liekot noticēt skatītājiem, spēlē pasaules okeāna fiasko katastrofu, atrodoties divus metrus no krasta. Un tur lelles un dzīva suņa Bocmaņa pārvērtībās atklājas rotaļīgais dublikāta motīvs par īsto un neīsto patiesību.
Izrādē "Oskars un lietas" uzdzirkstī režisores Pļavnieces fantāzijas pērlītes, ļaujot iztēlei NOTIKT, aktieru spēles stils ir tuvāks objektu nekā leļļu izrādes formai. Piemēram, no skapja parādoties "mazai" pelītei aktiera Rūdolfa Apses izskatā, viņš kopā ar Annu Klišāni un Kristu Jēkabsonu ir viens no trim aktieriem, kuri visu izrādes laiku darbojas kā fona kustīgās tapetes, iemiesojot iztēloto pasauli, kas tikai iespējama, bet varbūt sajūtās īsta. Tā, kas atrodas aiz reāli redzamās, gluži kā sajūtu slāņi vai kā sienu klājošās tapešu kārtas. Agates Bankavas kustību horeogrāfija ar noslēpumaino, biklo un vienlaikus azartisko darbību līdzinās rotaļai, kādu dažkārt bērni piedzīvo bezvārdu spēlēs.
Mūsdienīgi trāpīgi
Režisores idejas sabalsojas ar Artura Putniņa radošo temperamentu, aktieris pārsteidzoši sirsnīgi smaida par savu varoni Oskaru un atbrīvo to no pieaugušo kontrolētas pareizības. Tēls ir delverīgas izdomas pilns, spontāns un ziņkārīgs, arī atbildīgs un patstāvīgs zēns, kaut kādā ziņā atgādinot Doktora Dūlitla gādīgo attieksmi, ar kādu Hjū Loftinga grāmatas tēls rūpējas par dzīvniekiem. Oskars palīdz pastāvēt mājas priekšmetu "labsajūtai". Uzklausa gludekļa bēdas, palīdz krējuma krūzītes un cukurtrauka draudzībai. Uz robežas starp ticamību, manuprāt, attēlota Sārtā baloniņa un Oskara draudzēšanās attiecību līnija.
Mūsdienu sarunvalodā un atpazīstamos izteicienos paustie dialogi starp Oskaru un Vecmāmiņu raksturo abu savstarpējās saprotošās un sirsnīgās attiecības. Kad fotoalbuma apskatē un gremdēšanās atmiņu stāstos laikā Oskars atklāj Vecmāmiņas pagātnes seju, sākas cits sižets, ko izrāde īsti nerisina, tikai viegli ieskicē to, ka Omei ir ne tikai polsterēts ķermenis un komandējošā balss, bet arī seja un maigas emocijas.
Zālē līdzās sēdošie mazie skatītāji dzīvi tver un atsaucas no skatuves skanošajai mūsdienu lietišķi tiešajai valodai. Iestudējuma ekspresija nes spilgtas krāsas un bērniem atpazīstamu dinamiku, jā, mazliet ar intriģējošu šausmu (atdzīvojas priekšmeti) elementiem un didaktikas piedevu.
Trāpīga ir arī scenogrāfa Kristapa Kramiņa vecmāmiņas Guntas piedalīšanās izrādes programmiņā – publicētas trīs vienkāršas ēdienu receptes ģimenes kopīgām satikšanās reizēm. Pie tām pievienoju arī savu – vediet maz/bērnus uz "Oskars un lietas"!
Uzziņa
Andruss Kivirehks, "Oskars un lietas", iestudējums Latvijas Leļļu teātrī
- Režisore Paula Pļavniece, dramaturgs Klāvs Mellis, mākslinieks Kristaps Kramiņš, kustību konsultante Agate Bankava, mūzikas autors Kārlis Tone, gaismu mākslinieks Reinis Zalte.
- Lomās: Artūrs Putniņš, Santa Didžus, Anna Klišāne, Krists Jēkabsons, Rūdolfs Apse.
- Nākamās izrādes: 4., 8. janvārī.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
