-0.8 °C
!["XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu," rakstīts svētku mājaslapā "nacgavilet.lv". Šis simbols pamatots tā: "Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota."](https://media.lasi.lv/media/cache/gallery__jpeg/uploads/media/image/202501142130466786bb6631eaa.jpg)
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu!
Mēs ticam, ka kvalitatīva un atbildīga žurnālistika ir būtiska stiprai sabiedrībai.
Pastāvīgais
Pieeja visam portāla saturam un e-žurnāliem (visām tematiskajām sadaļām), pilnā apjomā, bez ierobežojuma.
1,00 €
/ pirmās 4 nedēļas
Abonē
Gada
Pats izdevīgākais un ērtākais pirkums. Pieeja visam portāla saturam ar samazinātu reklāmas apjomu. Norēķinies ar vienu maksājumu sev ērtā veidā, un lieto visu portālu 52 nedēļas.
29,99 €
/ uz 52 nedēļām . Tikai 0,58 EUR nedēļā.
Abonē
50 rakstu
50 raksti uz 4 nedēļu periodu. Pieeja visam portāla saturam ar ierobežojumu rakstu skaitam, kas jāizmanto 4 nedēļu periodā.
2.50 €
/ 50 raksti 4 nedēļās
Abonē
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
