Kultūrzīmju izvēle: 20. nedēļa kultūrā — muzeji, izrādes, izstādes, filmas, pasākumi, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Muzeju nakts vēstīs par vērtībām

Sestdien, 17. maijā, visā Latvijā jau 21. reizi notiks Muzeju nakts, kuras vienojošā tēma – mūsu vērtību stāsti – izvēlēta, lai aicinātu gan valsts, pašvaldību un privātos muzejus, gan citus sabiedriskās dzīves organizatorus dalīties ar savos krājumos esošajām nozīmīgākajām vērtībām un stāstīt par tām sabiedrībai.

"Muzeju nakts tradīcijas popularitāte Latvijā šo vairāk nekā divdesmit gadu laikā ir nostiprinājusies un acīmredzami publikas iemīļota. Statistikas dati liecina, ka muzeju apmeklējumu skaits pieaug arī ikdienā – pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, tas pieaudzis par aptuveni 30 tūkstošiem. Kopējie pirmspandēmijas laika rādītāji vēl nav sasniegti, taču pašvaldību muzejos, autonomajos un privātajos akreditētajos muzejos apmeklējumu skaits jau ir līdzīgs vai pat lielāks nekā 2019. gadā, ko apliecina arī jaunākais kultūras patēriņa un līdzdalības pētījums. Pagājušais gads zīmīgs arī ar to, ka Muzeju nakts apmeklējumu Latvijas reģionu pilsētās un novados bija krietni vairāk nekā galvaspilsētā," stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Rīgā un tās apkaimē Muzeju naktī apmeklētājus aicina vairāk nekā 92 kultūrvietas. Savukārt reģionos saistošas aktivitātes notiks 153 vietās. Vidzemnieki un reģiona viesi 17. maija vakarā un naktī varēs apmeklēt pasākumus 43 kultūrvietās, Kurzemē – 46, Latgalē – 40, bet Zemgalē – 24.

Piemēram, Limbažu muzejs šogad aicinās baudīt kontrastainu piedāvājumu – no ceļojuma pusnakts autobusā un dejām pils mūru skāvumā līdz pirtiņai un apcerīgai dzejai. Bet, piemēram, Latvijas Okupācijas muzejā aicinās atcerēties brīvības nozīmi mūsu pagātnē, tagadnē un nākotnē. Apmeklējumam būs pieejama muzeja pastāvīgā ekspozīcija, Viļņa Heinrihsona izstāde "Otrā atnākšana", kurā būs iespēja satikt arī pašu mākslinieku, un izstāde "Čekas vēsture Latvijā" jeb Stūra māja. Muzejs piedāvās uzzināt vairāk par pieminekli "Svešo varai spītējot" un izsekot muzeja lācēna Mika ceļu līdz brīvībai, kā arī piedalīties fotoakcijā "Brīvības spēks".

Vairāk: Muzeju nakts programma 

Amatieru labākās izrādes

17. un 18. maijā skatītājiem būs iespēja vērtēt desmit amatierteātru izrādes, kas izvirzītas no 55 iestudējumiem.

Foto: Publicitātes

Nedēļas nogalē, 17. un 18. maijā, Jūrmalas teātrī un Jūrmalas kultūras centrā norisināsies Latvijas amatierteātru skates "Gada izrāde 2024" fināls. Divu dienu laikā būs iespēja skatīt desmit izrādes, kas izvirzītas no 55 iestudējumiem. No 13. janvāra līdz 6. aprīlim žūrija izvērtēja 55 izrādes. Skates fināla laikā noteiks "Gada izrādi 2024", kā arī piešķirs žūrijas atzinības dažādās kategorijās. Gada izrādes skates fināls tradicionāli notiek maijā, tieši pirms teātra sezonas noslēguma. Šī gada amatierteātru iestudējumus vērtēs teātra zinātniece Līga Ulberte, režisors Elmārs Seņkovs, amatierteātru konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Rita Lūriņa, skatuves runas pasniedzēja, režisore Aina Matīsa un "Gada izrādes 2023" laureāte Aija Treija. Ieeja visās izrādēs bez maksas. Jūrmalas kultūras centrā – bez iepriekšējas pieteikšanās. Jūrmalas teātrī – ar bezmaksas ielūgumiem.

Gleznas kā pasakas pieaugušajiem

Andras Otto-Hvoinskas gleznas ir kā pasakas pieaugušajiem – caur vienkāršiem motīviem uzmirdz brīnumainais, un sadzīve kļūst par dzeju.

Foto: Publicitātes

Līdz 23. maijam galerijā "Istaba" apskatāma gleznotājas Andras Otto-Hvoinskas darbu izstāde "Gaiši zilas debesis". Galerija raksta, ka Andras gleznas ir kā pasakas pieaugušajiem. Caur vienkāršiem motīviem uzmirdz brīnumainais, sadzīve kļūst par dzeju un skatītājs top saviļņots. "Īpaši mani saista cilvēka portrets. Gleznojot portretus, ļoti patīk atveidot gleznojamā cilvēka dziļākos slāņus, ne to ārējo, ko rādām citiem. Tāpēc mana glezniecība nav "glancēta". Arī skumjas emocijas ir skaistas. Arī vecums ir skaists. Visbiežāk uzgleznotais ir pašas piedzīvotais," stāsta Andra Otto-Hvoinska. Māksliniece absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, studējot glezniecību Viļa Ozola un Imanta Vecozola meistardarbnīcā. 1996. gadā ieguvusi maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Bijušas 13 personālizstādes.

Bikšes 35 gadi mākslā

Jau no 7. maija līdz 2. augustam Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīcā apskatāma Aigara Bikšes personālizstāde "Neizrunājamās lietas". Darbi, kas radīti no 2022. gada līdz šim, veido tematiski daudzslāņainu sēriju laikmetīgās mākslas un sakrālās telpas krustpunktā, aplūkojot nozīmju piešķiršanas procesus, simbolu valodu un to, kas paliek ārpus nosaucamā. Personālizstāde atzīmē Aigara Bikšes 35 gadu ilgo darbību Latvijas laikmetīgās mākslas vidē un starptautiskā mērogā, izstādes centrā novietojot mākslinieka filozofiskās pārdomas par to, kā piešķiram nozīmi lietām un simboliem, kā arī ticības un pārliecības lomu šajā procesā. Tās vizuālo stāstījumu papildina Jāņa Lūsēna Jr. komponēts mūzikas pavadījums un Piņķu draudzes mācītāja Andreja Irbes radīti mākslas darbu apraksti.

"Lotus" – trīs reizes nominēta Lietuvā

"Lotus".

Foto: Publicitātes

Režisores Signes Birkovas debijas pilnmetrāžas spēlfilma "Lotus" nominēta Lietuvas nacionālajai kino balvai "Sudraba dzērve 2025" ("Sidabrinė Gervė 2025") trīs kategorijās: "Gada labākā minoritārā kopražojuma filma", "Gada labākā aktrise galvenajā lomā" – Severija Janušauskaite – un "Gada labākais komponista darbs" (Pauļus Kilbausks, Justins Štara). Šogad apbalvojumam "Sudraba dzērve" iesniegti 56 filmu pieteikumi, no kuriem 50 tika nodoti izvērtēšanai.

Dabas stūrītis pilsētas galerijā

Jau no 8. maija līdz 21. jūnijam RIXC galerijā apskatāms dabas stūrītis pilsētas galerijā – Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska izstāde "Gaujas manuports Nr. 2". Tā ir turpinājums autoru pētījumam par brīvās enerģijas izmantošanu mākslā un aicina apmeklētājus pieredzēt Gaujas krasta ainavu kinētiskā instalācijā, izgaismojot dabas enerģiju kā radošu materiālu.