Nīderlandes izlūkošanas un drošības dienests (AIVD) aicinājis filmu "Adolescence" (latviski varētu tulkot kā "Pusaudžu vecums") bērniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem skatīties kopā ar vecākiem. Šī krimināldrāma straumēšanas vietnē "Netflix" skatāma arī Latvijā. Vai tā būtu jādara arī mums?
Britu seriāls "Adolescence" turpina piesaistīt kritiķu un skatītāju uzmanību ne tikai kā kino šedevrs, bet arī kā rūgts atgādinājums, ka jaunieši tiešsaistē nav pasargāti. Seriāls rosinājis nopietnas diskusijas par augošu radikalizācijas risku interneta vidē.
Seriāls, kas nesola mierinājumu
"Adolescence" četrās sērijās sniedz emocionāli smagu, atklātu un šokējošu ieskatu filmas varoņa Džeimija Millera un viņa ģimenes dzīvē, kad trīspadsmitgadīgo zēnu arestē par klasesbiedrenes Keitijas Leonardas slepkavību. "Es neko sliktu neesmu izdarījis," zēns sākumā apzvēr tēvam. Nonākot policijas iecirknī, Džeimijam un viņa tēvam parāda videonovērošanas ierakstu, kurā redzams, kā zēns nežēlīgi nodur klasesbiedreni tukšā autostāvvietā. Atklājas, ka Džeimijs neilgi pirms slepkavības darbojies manosfērā – vīriešu interneta kopienās, kuras aptver plašu ideoloģisko spektru: no pārliecības, ka vīriešu loma sabiedrībā mazinās, līdz pat galēji radikāliem un sievietes nicinošiem uzskatiem.
Katra sērija filmēta teju stundu garā nepārtrauktā kadrā, kas ļauj skatītājiem nepārtraukti lūkoties pusaudžu pasaulē, kurā digitālā vide, vientulība un identitātes meklējumi var novest līdz radikalizācijai. Tas atklāj, ka šķietami nevainīga interese par sociālajiem tīkliem un tiešsaistes kopienām var pārvērsties par bīstamu ceļu uz ekstrēmisma ideoloģijām.
"Adolescence" ne tikai attēlo šo pārmaiņu, bet arī liek skatītājam aizdomāties par to, cik viegli jaunieši var kļūt par radikalizācijas upuriem, ja viņiem trūkst atbalsta un sapratnes no pieaugušajiem.
Lai gan Džeimija rīcība ir nežēlīga, seriāla sižets ataino zēnu nevis kā briesmoni, bet gan kā apmaldījušos pusaudzi, kurš identitātes veidošanas svarīgākajā dzīves posmā – pusaudža gados – sapinies toksiskās tiešsaistes komūnās. Trešajā sērijā Džeimijs sarunājas ar psiholoģi. Puisis pauž neizpratni par notikušo, izrādot nespēju racionāli novērtēt savu rīcību. "Es neesmu izdarījis neko nepareizu," viņš skaidro. Pēc brīža viņš sevi attaisno: "Es varēju viņu aizskart, bet to nedarīju." Kad psiholoģe jautā par viņa tēva attieksmi pret sievietēm, viņš apmulsis vaicā: "Vai tas ir slikti? Ko tas nozīmē?" Šie dialogi atklāj, cik lielu ietekmi uz Džeimiju ir atstājusi manosfēra, jaucot viņa sapratni starp labo un ļauno.
Džeimija bērnišķīgums un naivums tiek atklāts vairākās sižeta daļās. "Es tikai gribēju būt kā viņi. Viņi teica, ka es beidzot būšu svarīgs," puisis stāsta tēvam pēc policijas nopratināšanas. Tas atklāj, ka šķietami nevainīga interese par sociālajiem tīkliem un tiešsaistes kopienām var pārvērsties par bīstamu ceļu uz ekstrēmisma ideoloģijām. "Adolescence" ne tikai attēlo Džeimija iekšējo konfliktu, bet arī liek skatītājam aizdomāties par to, cik viegli jaunieši var kļūt par radikalizācijas upuriem tiešsaistē.
Nevajag ieroci, pietiek ar telefonu
"Internets ir nākotnes radikalizētās jaunatnes perēklis," intervijā ar "WNL op Zondag" saka AIVD ģenerāldirektors Ēriks Akerbums, uzrunājot pusaudžu vecākus un lūdzot tiem noskatīties seriālu kopā ar bērniem. Akerbums pauž, ka "Adolescence" attēlo sociālo mediju un tiešsaistes datorspēļu spēju ievilkt jauniešus paralēlā pasaulē, pakļaujot tos tiešsaistes draudiem un vardarbībai, vēsta "NL Times".
Lai gan seriāls attēlo, kā jaunieši tiešsaistē tiek ievilkti manosfērā un incelu (sieviešu nīdēju) forumos, Nīderlandes izlūkošanas un drošības dienests norāda, ka draudi tiešsaistē ir daudz plašāki. Miranda Hekmane, AIVD mediju pārstāve, "Latvijas Avīzei" pauda, ka 12–17 gadus veci jaunieši tiek arvien vairāk pakļauti teroristu propagandai tiešsaistē, kļūstot par tās galvenajiem veidotājiem un izplatītājiem. "Nepilngadīgo džihādistu skaits Nīderlandē ir pieaudzis kopš 2023. gada, un kopš 2020. gada Nīderlandes labējā spārna teroristu kustība lielākoties sastāv no nepilngadīgajiem."