13.2 °C
Šonedēļ pie Latvijas lasītājiem nonāk grāmata, kas izdota vairāk nekā 30 pasaules valstīs – politiķes, ilggadējas Vācijas kancleres un nereti par Eiropas "de facto" vadītāju dēvētās Angelas Merkeles memuāri "Brīvība. Atmiņas 1954 – 2021" (Freiheit: Erinnerungen 1954–2021). Izdevējs – "Latvijas Mediji".
Savās atmiņās Angela Merkele atskatās uz dzīvi divās vācu valstīs – 35 gadus VDR, 35 gadus atkalapvienotajā Vācijā. Tik personiski kā vēl nekad viņa stāsta par savu bērnību, jaunību un studijām VDR un dramatisko 1989. gadu, kad krita Berlīnes mūris un sākās viņas politiskā karjera. Memuāros attēlota gan kancleres amata ikdiena, gan ļoti dramatiskās dienas un naktis, kad Berlīnē, Briselē un citur tika pieņemti lēmumi ar milzīgu nozīmi. Autore iezīmē starptautiskās sadarbības pārmaiņu virzienus un atklāj, cik lielam spiedienam tiek pakļauti politiķi mūsdienu globalizētajā pasaulē.
"Kas man ir brīvība? Šis jautājums mani ir nodarbinājis visu mūžu. Protams, politiski, jo brīvībai vajag demokrātiskus apstākļus, bez demokrātijas nav brīvības, nav tiesiskas valsts, nav iespējams ievērot cilvēktiesības. Taču šis jautājums mani nodarbina arī pavisam citā plāksnē. Brīvība man nozīmē izdibināt, kur ir manis pašas robežas un tuvoties manis pašas robežām. Brīvība man nozīmē nepārstāt mācīties, lai nebūtu jāapstājas, bet drīkstētu iet tālāk, arī pēc aiziešanas no politikas," raksta Angela Merkele.
Viens no bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un bijušais Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vērtējot Angeles Merkeles paveikto saka: "Merkele Eiropas Padomē bija izteikta līdere labā vārda nozīmē. Ar Vācijas atbalstu tika aizvirzīti un pieņemti daudzi Eiropas likumi. Tie var patikt vai nepatikt, bet Merkele bija tā, kas tos virzīja uz priekšu, diemžēl tajā skaitā arī Eiropas energoatkarību no Krievijas. Tas bija balstīts vienā nepareizā pieņēmumā, ka krievi grib to pašu mieru un labklājību, kuru vēlamies mēs."
Angela Merkele, no 2005. līdz 2021. gadam Vācijas Federatīvās Republikas kanclere, bija pirmā sieviete šajā amatā. Dzimusi 1954. gadā Hamburgā, uzaugusi VDR, kur studēja fiziku un kļuva par Dr. rer. nat., viņa 1990. gadā tika ievēlēta Vācijas Bundestāgā. No 1991. līdz 1994. gadam viņa bija sieviešu un jaunatnes ministre, no 1994. līdz 1998. gadam – vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības ministre, no 2000. līdz 2018. gadam – Vācijas Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāja. 2021. gadā viņa aktīvu politisko darbību beidza.
Grāmatu iepriekšpārdošanā var pasūtināt šeit.
Aptauja
Vai portāls Lasi.lv ir kļuvis par tavu ikdienu?
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
