Kad pavasarī Latvijas mežos un arī uz tirgotāju galdiem Centrāltirgū parādījās pirmie lakši, sociālajos tīklos uzvirmoja diskusija par liegumu tos plūkt savvaļā: daudzi uzskatīja, ka bargie sodi par brīvdabas lakšu ievākšanu attiecas tikai uz "pensionētām tantītēm", kamēr lielie mežizstrādātāji lakšu audzes varot nesodīti ignorēt un cirst kokus, par lakšiem īpaši nesatraucoties. "Latvijas Avīze" centās skaidrot, kā tad ir patiesībā.
700 eiro sods
Lakši jeb meža ķiploki (Allium ursinum) ir iecienīta garšviela un ārstniecības augs. Taču par savvaļas lakšu plūkšanu vai audzēšanu var piemērot naudas sodu: fiziskai personai līdz 700 eiro, juridiskai personai – līdz pat 1400 eiro.
Aprīļa vidū Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) savā "Facebook" kontā atgādināja, ka lakši mežos jau izauguši. Pie publikācijas lasāmi sašutušu iedzīvotāju komentāri: "Kā "Latvijas valsts meži" (LVM) iegūst ciršanas atļaujas lakšu augšanas vietās?", "Cik bieži sodītas juridiskās personas, kas iznīcina plašas lakšu audzes?", "Kā varu pierādīt, ka lakši ir stādīti, nevis savvaļas?"
Ne vienmēr reaģē laikus
Par ciršanas atļauju izsniegšanu Latvijā atbild Valsts mežu dienests (VMD). Iestādes Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Ieva Zadeika norāda, ka dienests neizsniedz ciršanas apliecinājumus vietās, kurās ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija vai mikroliegums. Šajās teritorijās ar likumu ir liegts veikt konkrēto saimniecisko darbību.
Savukārt uzņēmumā "Latvijas valsts meži" norāda, ka savās mežizstrādes teritorijās, konstatējot savvaļas lakšu audzi, situāciju izvērtē vides eksperts, kurš nosaka, kādi aizsardzības pasākumi ir nepieciešami – vai visa nogabala aizsardzība vai specifiski ierobežojumi. "Ja par kādu vietu nav informācijas, diemžēl ne vienmēr iespējams laikus reaģēt.
Nesen Vidusdaugavas reģionā eksperte saskaņoja jaunaudžu kopšanu, un tur kokus cirst var tikai ziemas mēnešos sasaluma laikā, lai netraucētu lakša attīstību.
Šādi risinājumi ir iespējami, ja savlaicīgi tiek iegūta informācija par sugas izplatību," uzsver LVM vides eksperte Ilze Kukāre, piebilstot: "Cilvēki nereti baidās, ka, iesūtot informāciju par vērtīgu biotopu, LVM steigsies to izcirst. Taču ir tieši pretēji: ja mums ir zināma konkrētā vieta, tad mežizstrādes darbi tiek atlikti, rūpīgi izvērtēti un, ja nepieciešams, pārplānoti. Tas ne vienmēr nozīmē, ka saimniecisko darbību pilnībā aizliegs, taču to noteikti pielāgos, lai saudzētu dabas vērtības."
Gulbenē ceļ trauksmi
Pie iepriekš minētās DAP publikācijas izvērtusies aktīva diskusija, kurā iedzīvotāji dalās ar piemēriem, paužot aizdomas, ka LVM tomēr veic mežizstrādi arī teritorijās, kur aug aizsargājamie lakši. Kā piemērs tiek minēta lakšu audze pie Audīles upes Gulbenes novada Daukstu pagastā. Šajā meža masīvā ir izveidoti mikroliegumi platlapju meža biotopiem, tostarp lakšiem.
Tomēr šīs aizdomas Dabas aizsardzības pārvalde neapstiprina: kad minēto teritoriju apsekojis DAP inspektors, viņš konstatējis, ka lakšu mikroliegums nav ticis skarts. "Mežizstrāde nenotiek lieguma zonā, kur atrodas plašas lakšu audzes, līdz ar to tā aizsargājamo sugu neietekmē," norāda DAP, piebilstot, ka mežizstrāde tiek veikta blakus esošajā meža masīvā.