Drona triecienā nelielai ASV militārajai bāzei Jordānijā svētdien tika nogalināti trīs amerikāņu karavīri un vairāk nekā 30 ievainoti.

Tas ir pirmais gadījums, kad pēc Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" kara izcelšanās pagājušā gada 7. oktobrī Tuvajos Austrumos krituši ASV karavīri. Šis uzbrukums apdraud ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas plānus neļaut Izraēlas un "Hamās" karam pāraugt plašākā karā, kas pārņemtu Tuvos Austrumus.

Baidens sola atbildēt

ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība svētdien paziņoja, ka drons trāpījis bāzei "Tower 22" ("Tornis 22"), kas atrodas Jordānijas ziemeļaustrumos uz Irākas un Sīrijas robežas. Trīs militārpersonas uzbrukumā kritušas, bet 34 ir ievainotas. Astoņi ievainotie evakuēti papildu medicīniskās palīdzības sniegšanai. ASV amatpersonas paziņojušas, ka dronu no Sīrijas teritorijas palaiduši Irānas atbalstīti kaujinieki. Nav gan zināms, kurš tieši grupējums bijis atbildīgs par uzbrukumu. Nav arī zināms, kāpēc pretgaisa aizsardzības sistēmas nenotrieca palaisto dronu.

Prezidents Baidens solīja atbildēt uz šo uzbrukumu amerikāņu karavīriem. "Mēs zinām, ka to sarīkoja radikāli Irānas atbalstīti grupējumi, kas darbojas Sīrijā un Irākā," paziņoja prezidents. Viņš uzsvēra, ka uzbrukuma rīkotāji tiks saukti pie atbildības un Savienotās Valstis izlems, kad un kādā veidā to darīt. Teherāna ir noliegusi savu saistību ar uzbrukumu amerikāņu karavīriem. 

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis pirmdien paziņoja, ka "reģionālie pretošanās" grupējumi nepakļaujas Irānas rīkojumiem. 

"Mēs uzskatām, ka reģionam nav vajadzīga papildu spriedze vai jauns karš," uzsvēra ministrijas pārstāvis. Pirms tam kaujinieku organizācija "Islāma pretestība Irākā", kas apvieno vairākus Irānas atbalstītus grupējumus Irākā, bija paziņojusi par uzbrukumiem vairākiem mērķiem gar Sīrijas un Jordānijas robežu. Šis paziņojums turklāt izskanēja, pirms ASV pavēstīja par savu militārpersonu bojāeju. Bāzē "Tower 22" esot dislocēti 350 ASV sauszemes spēku un gaisa spēku karavīri. Viņi sniedz palīdzību ASV vadītajai koalīcijai, kas tika izveidota ar mērķi sakaut teroristu grupējumu "Islāma valsts". Parasti Jordānijā ir dislocēti apmēram 3000 amerikāņu karavīru.

Apšauda amerikāņus

Irānas atbalstīti grupējumi uzbrukumus ASV spēkiem Irākā un Sīrijā sāka pagājušā gada 17. oktobrī – desmit dienas pēc Izraēlas un "Hamās" kara sākuma. Šajā laikā ASV spēkiem Irākā un Sīrijā notikuši vairāk nekā 150 uzbrukumi ar raķetēm un droniem, vēsta telekanāls CNN. Šajos uzbrukumos ievainoti vairāki desmiti amerikāņu karavīru. 

Uzbrukumus sarīkojušie grupējumi ir teikuši, ka tā ir atbilde uz Izraēlas un "Hamās" karu. 

Viņi arī pauduši apņēmību izspiest Savienoto Valstu bruņotos spēkus no Tuvajiem Austrumiem. Atbildot uz šiem uzbrukumiem, ASV jau ir veikušas gaisa triecienus mērķiem Irākā un Sīrijā. ASV arī apšaudījušas hutiešu kaujinieku pozīcijas Jemenā, atbildot uz šī grupējuma sarīkotajiem uzbrukumiem kuģiem Sarkanajā jūrā. Jordānijas teritorijā uzbrukumi ASV spēkiem kopš kara sākuma nebija notikuši.

ASV izskanējušas balsis, tostarp Republikāņu partijā, ka būtu jāvēršas ne tikai pret dažādiem grupējumiem, bet arī pret Irānu. "Es aicinu Baidena administrāciju veikt triecienus nozīmīgiem mērķiem Irānā, ne tikai atbildot uz mūsu karavīru nogalināšanu, bet arī lai atturētu no turpmākiem uzbrukumiem," paziņoja republikāņu senators Lindsijs Greiems. Baidena administrācijas amatpersonas tomēr jau iepriekš ir uzsvērušas, ka nevēlas plašāka reģionāla kara izcelšanos.

Sarunas ar Irāku

ASV un Irākas pārstāvji tikmēr sestdien ir sākuši oficiālas sarunas par amerikāņu karavīru turpmāko klātbūtni Irākā. Irākā šobrīd ir dislocēti apmēram 2500 amerikāņu karavīru. Pēc 2003. gada iebrukuma Irākā ASV bruņotie spēki šo valsti atstāja 2011. gadā, tomēr jau 2014. gadā ieradās atkārtoti, lai palīdzētu cīņā pret "Islāma valsti", kas tobrīd bija sagrābusi lielas teritorijas Irākā un Sīrijā. Džihādistu teritoriālos iekarojumus izdevās likvidēt, un tagad Irākas valdībā ir izskanējušas balsis, kas aicina ASV domāt par karavīru izvešanu. 

Pentagons norāda, ka oficiāli Irāka nav lūgusi amerikāņu karavīrus doties prom. 

Zināms, ka Vašingtona sarunās vēlētos panākt tādu karavīru izvešanas grafiku, kas ņemtu vērā drošības situāciju Irākā, kamēr Bagdāde iestājas par konkrētu karavīru izvešanas grafiku. Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani šomēnes atklāti paziņoja, ka grib panākt ASV spēku aiziešanu no valsts. Jautājumi paliek par drošības situāciju Irākā, ja to atstās ASV karaspēks. Savienoto Valstu amatpersonas ir lēsušas, ka šobrīd Sīrijā un Irākā ir apmēram tūkstoš "Islāma valsts" kaujinieku. ASV spēki atrodas arī Sīrijā, bet to izvešana netiekot apspriesta, pavēstījusi Baidena administrācijas amatpersona.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.