Ugunsgrēkā Ziemeļmaķedonijas mazpilsētā Kočanos, gājuši bojā 59 cilvēki un 155 cilvēki ir ievainoti, svētdien paziņoja vietējās varasiestādes, norādot, ka ir izdoti četru personu aizturēšanas orderi.
No 155 cilvēkiem, kas pēc ugunsgrēka nogādāti dažādās Ziemeļmaķedonijas slimnīcās, 18 stāvoklis tiek vērtēts kā kritisks. Daži no vissmagāk cietušajiem tiek nogādāti uz ārstēšanos citās Eiropas valstīs.
Ziemeļmaķedonijas iekšlietu ministrs Panče Toškovskis iepriekš bija paziņojis par 51 bojāgājuši un vairāk nekā 100 ievainotajiem.
Traģēdija notika plkst.2.35 (plkst.3.35 pēc Latvijas laika) naktsklubā "Pulse" populāra vietējā hiphopa dueta DNK koncerta laikā.
Iekšlietu ministrs norādīja, ka pirotehnikas dēļ aizdegās ēkas jumts. Videoieraksti no notikuma vietas liecina, ka klubā valdīja haoss, jaunieši skrēja caur dūmiem un mūziķi aicināja cilvēkus pēc iespējas ātrāk bēgt no telpām.
Vēlāk svētdien viņš informēja, ka ir izdoti orderi četru personu aizturēšanai. Par notikušo sākta kriminālizmeklēšana. Detalizētāka informācija netiek sniegta.
Veselības ministrs Arbens Taravari žurnālistus informēja, ka tiek darīts viss, lai izglābtu pēc iespējas vairāk jauniešu dzīvību. Viņš apliecināja, ka ir saņemti palīdzības piedāvājumi no kaimiņvalstīm.
Klubā Kočanos, kas atrodas apmēram 100 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas Skopjes, traģēdijas brīdī atradās vairāk nekā 1000 cilvēku. "Pulse" atrodas vecā ēkā, kur agrāk bija paklāju noliktava. Kubs darbojies jau vairākus gadus, vēsta vietējie mediji.
Līdzjūtību par notikušo traģēdiju izteikuši gan nelielās Balkānu valsts kaimiņzemju līderi, gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un daudzas citas ārvalstu amatpersonas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3 °C









































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)











































































































































































