Partly cloudy 15.3 °C
C. 10.07
Lija, Olīvija
SEKO MUMS
Reklāma
SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars: "Piecdesmit procentus no nepieciešamā izejvielu daudzuma nodrošina Latvija un Lietuva, bet otri piecdesmit procenti tiek iepirkti citās Eiropas valstīs. Tālākā robeža, no kuras ir ekonomiski racionāli vest pārstrādei paredzētos maisiņus, ir Francija un Spānija, Pireneju kalni, kā arī Dienviditālija."
SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars: "Piecdesmit procentus no nepieciešamā izejvielu daudzuma nodrošina Latvija un Lietuva, bet otri piecdesmit procenti tiek iepirkti citās Eiropas valstīs. Tālākā robeža, no kuras ir ekonomiski racionāli vest pārstrādei paredzētos maisiņus, ir Francija un Spānija, Pireneju kalni, kā arī Dienviditālija."
Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Latvijā pavisam ir trīs plastmasas atkritumus pārstrādājoši uzņēmumi, katrs no tiem specializējas noteikta atkritumu veida pārstrādāšanā. "Pet Baltija" pārstrādā plastmasas pudeles, "CleanR" grupas uzņēmums darbojas šaurā nišā – plastmasas pudeļu korķīšu pārstrāde, savukārt "Nordic Plast" pārstrādā polietilēna un polipropilēna maisiņus un maisus.

Reklāma

Šie uzņēmumi ir Latvijas galvenais līdzeklis, kā sasniegt atkritumu pārstrādes mērķus 2030. gadam. Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstītā projektā, kas ilga no 2018. līdz 2023. gadam, Latvija būtiski ir uzlabojusi savas spējas pārstrādāt vairākus plaši izplatītus plastmasas iepakojuma veidus. Latvija līdzās Beļģijai un Itālijai ir viena no ES atkritumu pārstrādes līderēm, mēs pārstrādājam 64% no kopējā savākto atkritumu daudzuma, teikts Eiropas Vides aģentūras pārskatā. Taču nepārstrādāto atkritumu apjoms nākotnē būs vēl jāsamazina.

Viens no uzņēmumiem, kas veic plastmasas atkritumu pārstrādi, ir "Nordic Plast". Tas pastāv jau ceturtdaļgadsimtu, taču pirmie 23 tā mūža gadi ir bijuši cieši saistīti ar Olaini, kur tas nodarbojās ar plastmasas iepakojuma – sadzīvē plaši izplatīto polietilēna maisiņu un celtniecībā un lauksaimniecībā plaši izmantojamo polipropilēna maisu – pārstrādi. Pagājušās desmitgades otrajā pusē kļuva skaidrs, ka uzņēmuma jaudas ir kļuvušas nepietiekamas, un 2018. gadā tika uzsākts paša uzņēmuma un ES Kohēzijas fonda finansēts projekts ar kopējo vērtību 7,34 miljoni eiro, kas paredzēja pārstrādes iekārtu modernizāciju un uzlabošanu, kas ļautu gan palielināt pārstrādes jaudu, gan arī turpmāk pārstrādāt tādu polietilēna iepakojumu, kas agrāk nonāktu atkritumu izgāztuvēs. Projekta īstenošanas gaitā "Nordic Plast" 2024. gadā pārcēlās no ierastās Olaines uz lielākām ražošanas telpām Jelgavā, kas ļāva izmantot pieaugušās pārstrādes jaudas. Ieguvēji no šī projekta ir gan Latvijas valsts, gan pašvaldības, gan arī uzņēmumi, kam jāvāc un jāpārstrādā atkritumi, gan arī Latvijas iedzīvotāji un apkārtējā vide.

Ražo izejvielas jauniem maisiņiem

SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars.

SIA "Nordic Plast" direktors Andris Trumars skaidro, ka plastmasas maisiņu pārstrādes iekārta sastāv no vairākām sastāvdaļām – šķirošanas līnijas, mazgāšanas iekārtas, pārkausēšanas krāsns, pārstrādes galarezultāta – plastmasas granulu – dzesēšanas iekārtas tekošā ūdenī un gatavā produkta iepakošanas iekārtas. Pārstrādes rezultāts ir granulas, 98% no tām tiek eksportētas, trīs lielākās eksporta valstis ir Zviedrija, Beļģija un Čehija, kurās atrodas rūpnīcas jaunu plastmasas maisu un maisiņu izgatavošanai.

Savukārt pārstrādes iekārtu darbināšanai nepieciešamās izejvielas "Nordic Plast" vāc gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā. "50% no nepieciešamā izejvielu daudzuma nodrošina Latvija un Lietuva, bet otri 50% tiek iepirkti citās Eiropas valstīs. Tālākā robeža, no kuras ir ekonomiski racionāli vest pārstrādei paredzētos maisiņus, ir Francija un Spānija, Pireneju kalni. Līdz tiem vēl atmaksājas, aiz tiem – vairs ne, vedam arī no Itālijas," stāsta A. Trumars. Ekonomiski pamatotai rūpnīcas darbībai nepieciešams tāds plastmasas atkritumu apjoms un tāda pārstrādes jauda, kas spēj nodrošināt tās darbību visas nedēļas dienas, nevis tikai dažas, viņš paskaidro. Tādēļ vajadzīgā izejviela tiekot vākta pa visu Eiropu, līdzīgi rīkojas arī citas plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcas – katra no tām specializējas noteikta veida atkritumu pārstrādē un vāc šādus atkritumus visā Eiropā, tādēļ vieni plastmasas atkritumu veidi tiek vesti uz Latviju, bet citi – prom no Latvijas. Neliela rūpnīca, kas nodarbotos tikai ar Latvijas vai tikai ar Baltijas plastmasas atkritumu pārstrādi, būtu nerentabla.

Šādi izskatās plastmasas maisiņu pārstrādes gala rezultāts – granulas, no kurām ražo jaunus maisiņus.

Trumars skaidro, ka rūpnīca vēl nav sasniegusi projektā paredzēto jaudu – 12 tūkstošu tonnu atkritumu pārstrādi gadā, jo vēl pilnībā neesot pabeigta ražotnes pārcelšanās no Olaines, taču nākotnē pārstrādes jauda tikšot palielināta līdz 15 tūkstošiem tonnu un jau tiekot domāts par 20 tūkstošu tonnu lielām pārstrādes jaudām. Jaudu palielināšana esot tieši saistīta ar izejmateriālu pieejamību – ja tie ir, tad ir vērts audzēt pārstrādes apjomus. Problēmu ar Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem rūpnīcai neesot, jo tā saņemot jau sašķirotus atkritumus no šķirošana stacijām.

Savukārt gala produkcijas galvenais kvalitātes kritērijs esot pēc iespējas tīru un viendabīgu plastmasas granulu iegūšana. "Polietilēna granulas tālāk izmanto jaunu maisu un maisiņu ražošanā. Piemēram, jaunu plēves maisiņu ražošanai granulas tiek izkausētas un speciāla iekārta no izkausētās plastmasas pūš tādu kā lielu plēves burbuli. Katrs piejaukums var izraisīt šī burbuļa plīšanu, tad ir brāķis, tādēļ vajadzīgas pēc iespējas viendabīgas polietilēna granulas. Un tā ir problēma, jo šobrīd ļoti populāri ir izmantot iepakojumā dažādu plastmasas veidu kombināciju, kā arī metāla daļiņas, piemēram, alumīnija piejaukumus. Šie dažādie materiāli ražošanas procesā ir jāatšķiro un jāatdala. Otrs gala rezultāta kvalitātes kritērijs ir noteikta kušanas temperatūra jeb kušanas indekss, tas vairāk attiecas uz polipropilēnu. Dažādu polipropilēna produktu ražošanai vajag dažādus kušanas indeksus, mums jāspēj tam pielāgoties. Lai nodrošinātu visas šīs prasības, uzņēmumā izveidota arī sava laboratorija," detaļās iegrimst direktors.

Jāpiebilst, ka "Nordic Plast" ir arī reģionālie konkurenti – Lietuvā plastmasas atkritumu pārstrāde vēsturiski ir bijusi labi attīstīta, tur atrodas vairākas lielas pārstrādes rūpnīcas. Tas saistīts ar to, ka Lietuvā kopš padomju laikiem labi saglabājusies arī rūpniecība, kas ražo dažādus plastmasas izstrādājumus, savukārt Latvijā to saglabāt nav izdevies. Tomēr pagaidām vietas tirgū pietiek visiem, jo katra atkritumu pārstrādes rūpnīca specializējoties savā nišā. Vēl divas rūpnīcas atrodas arī Igaunijā.

Reklāma
Reklāma

Mērķis – neradīt atkritumus

"Atkrituma apsaimniekošanas valsts plānā ir iezīmētas galvenās darbības, kas Latvijai jāpaveic. Ja skatāmies uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tad pirmais, protams, būtu neradīt atkritumus vai radīt tos pēc iespējas mazāk. Nu, un otrs solis būtu pārstrādāt to, ko esam radījuši. No visa tā, kas nenonāks atkritumu poligonos, tiks iegūts jauns materiāls. Ja mēs skatāmies tieši uz plastmasām, tad fakti ir tādi, ka kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem plastmasas patēriņš ir pieaudzis 20 reizes, tas ir lielāks nekā jebkuru citu resursu patēriņa pieaugums. Plastmasa ir viegla, ērta, lēta, un tai pieejamas daudzas modifikācijas, kas to padara tik populāru," situāciju iezīmē Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere: "Šobrīd pastāv vairāk nekā 200 dažādu plastmasas veidu un katrs no tiem ir pārstrādājams citādi. Daļa no plastmasām vispār nav pārstrādājamas, piemēram, visiem pazīstamais putuplasts."

"Rezultāts ir tāds, ka šobrīd pastāv vairāk nekā 200 dažādu plastmasas veidu un katrs no tiem ir pārstrādājams citādi. Daļa no plastmasām vispār nav pārstrādājamas, piemēram, visiem pazīstamais putuplasts jeb putupolistirols. Tas ļoti viegli aizdegas, tādēļ tā pārstrāde ir bīstama un dārga, vienīgais, ko ar to šobrīd var reāli darīt, ir sadedzināt. Nepārstrādājamos plastmasu veidus Eiropas Savienība pakāpeniski centīsies aizvietot ar citām, pārstrādājamām plastmasām, motivējot uzņēmējus tam ar dabas resursu nodokļa palīdzību. Dabas resursu nodokļa likmes, kas veicinās šādu nomaiņu, pilnā apmērā stāsies spēkā 2025. gada oktobrī. Faktiski tās jau darbojas, taču uzņēmēji un iedzīvotāji tās pagaidām vēl nejūt. Taču šī gada oktobrī būs jāveic pirmais maksājums par pagājušā gada otro pusi – tas mainīs daudzu uzņēmumu domāšanu," norāda vides politikas amatpersona.

Daļa plastmasas atkritumu Latvijā šobrīd nonāk atkritumu izgāztuvēs kā nešķiroti atkritumi, bet apmēram 70% no pārstrādājamiem plastmasas atkritumiem tiek savākti. Par katru nepārstrādāto plastmasas atkritumu kilogramu tiek maksāts dabas resursu nodoklis 0,8 eiro apmērā. Ko tas nozīmē visai Latvijai? Tie ir apmēram 21–22 miljoni eiro gadā, kurus maksā iedzīvotāji un uzņēmēji.

Patiesībā maksājam par sešiem miljoniem eiro mazāk, jo mums pagaidām ir spēkā atlaides, bet mūžīgi tas tā nebūs, piesaka Rudīte Vespere. Runājot par tām plastmasām, kas ir pārstrādājamas, problēmas rada to daudzveidība un daudzās kombinācijas. Šo daļu jācenšas pārstrādāt, un ES pagaidām noteikusi pārstrādes mērķi atkarībā no plastmasas veida 30–40% apmērā, taču nākotnē tas pieaugs līdz 70%. ES šobrīd uzskata, ka atkritumu pārstrādē lielāks akcents liekams uz papīra, kartona, stikla un metāla pārstrādi. Vienlaikus pasaules okeānā jau izveidojušās apmēram piecas plastmasas atkritumu salas, lielākā no tām ir Francijas izmērā. Apkārtējā vidē plastmasa sadalās ļoti lēni, atkarībā no plastmasas veida tie var būt 200–400 gadi.

Vēl viena problēma plastmasas pārstrādē – lai tā būtu rentabla, rūpnīcai jābūt pietiekami jaudīgai. Savukārt plastmasas atkritumi ir viegli un savākt tūkstošiem tonnu izejvielu ir ļoti darbietilpīgi – izejvielas tiek vāktas pa visu Eiropu. Protams, ka vislabāk būtu pārstrādāt pēc iespējas tuvāk atkritumu radīšanas vietai un no pārstrādes produktiem ražot kādus jaunus produktus un radīt darba vietas. Tādēļ Atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz arī atbalstu atkritumu pārstrādes veicināšanai Latvijā, tam pieejami arī ES fondu līdzekļi.

Projekta rezultāti

  • Pilnveidotas un uzlabotas divas esošās pārstrādes iekārtas.
  • Veiktas būtiskas pārmaiņas ražošanas procesā, uzlabojot ražošanas efektivitāti un palielinot pārstrādes jaudu.
  • No vienas pārstrādes līnijas izveidojot divas un nodalot atkritumu plūsmas, tiek iegūts tas, ka varēs pārstrādāt sliktākas kvalitātes zema blīvuma polietilēna materiālu, ko līdz šim nebija iespējams pārstrādāt. Līdz šim šāda veida materiāls netika pārstrādāts un nonāca poligonā kā pārstrādei nederīgs materiāls.
  • Tiek samazināts atkritumos nonākušā otrreizējā izmantošanā derīgā materiāla apjoms, uzlabojas pārstrādātā materiāla kvalitāte. Samazinātas ražošanas izmaksas uz vienu vienību.
  • Kopējais polimēru atkritumu pārstrādes iekārtu ražošanas jaudas pieaugums vidēji būs 12 026 tonnas gadā.
  • Atkritumu pārstrādes procesā no polimēru atkritumiem tiks iegūtas tikai izejvielas, nebūs atkritumu.

Dati: CFLA

Kāds man no tā labums?

Sandra Muižniece-Brasava.

Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore: "Lai gan šobrīd dati liecina, ka Latvija diezgan labi tiek galā ar plastmasas atkritumu pārstrādi, atslābt un nomierināties būtu nepareizi – Latviju nākotnē gaida pietiekami daudzas problēmas šajā jomā, tostarp nepārstrādājamo plastmasas veidu nomaiņa ar citiem būs grūtāka, nekā daudzi domā. Tomēr esošās plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcas, tostarp "Nordic Plast", risina vismaz daļu no plastmasas atkritumu pārstrādes problēmām un palīdz būt starp Eiropas līderiem šajā jomā."

Sarmīte Lucāne.

Sarmīte Lucāne, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras Vides infrastruktūras nodaļas projektu vadītāja: "Šis ir bijis sekmīgs projekts, to īstenojot, pieaugusi uzņēmuma "Nordic Plast" pārstrādes jauda un spējas pārstrādāt zema blīvuma un sliktas kvalitātes polietilēna veidus, kas agrāk nonāca atkritumu izgāztuvēs. Ieguvēji ir Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmēji, kuri nodarbojas ar atkritumu pārstrādi. Gala rezultātā ieguvēji būs arī Latvijas iedzīvotāji un daba."

Fakti par atkritumiem Latvijā

  • Mājsaimniecības rada 9,4% atkritumu, bet uzņēmumi vairāk nekā 90%.
  • Tomēr tieši mājsaimniecību atkritumu pārstrāde ir zema – līdz 2025. gada beigām jāsasniedz mērķis pārstrādāt vai izmantot atkārtoti 55% mājsaimniecībās radīto atkritumu, līdz 2030. gadam – 60%, līdz 2035. gadam – 65%. Pastāv risks šos mērķus neizpildīt, jo mājsaimniecībās atkritumi tiek šķiroti slikti.
  • Latvijā atkritumu šķirošana ir zem ES vidējā rādītāja; Eiropā šis rādītājs ir 49,6%, Latvijā tas ir 44,1%.

Dati: CleanR

ES fondu piešķīrums projektiem Latvijā 2014.–2020. gadā
Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma