"Latvijas Avīzes" 12. jūnija numurā publicējām rakstu "Atnāca ar sāpošu muguru, bet izrādījās – infarkts", kurā analizēta situācija Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, kā arī Ogres un Jelgavas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, – mediķi pauda, ka tur ierodas arvien vairāk tādu pacientu, kuriem tur nemaz nevajadzētu doties.
Bet viņiem šīs nodaļas ir kļuvušas par sasniedzamu glābiņa vietu situācijā, kad nedēļām un mēnešiem jāgaida vizīte pie speciālista vai garā rindā, lai veiktu kādu no radioloģiskajiem izmeklējumiem, vai arī tad, ja ģimenes ārsts nav sazvanāms un sasniedzams.
Reģionālie laikraksti, kas arī pievērsuši uzmanību šai gadiem pastāvošajai problēmai, kura arvien akūtāka kļuvusi īpaši pēc kovida pandēmijas, secinājuši, ka vairumā stacionāru situācija ir līdzīga, tomēr ne visur bezcerībā tiek nolaistas rokas, redzot, ka valsts piešķirtās kvotas kūst kā sniegs. Slimnīcas meklē un atrod risinājumus, diemžēl tādus, kas pacientam liek maksāt arvien vairāk no viņa personīgā naudas maka.
Pie ģimenes ārsta kāju nav spēris...
"Zinu, ka ir slimnīcas, kas par izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā pacientiem, kuriem nav akūts stāvoklis, prasa samaksu. Mēs to vēl nepraktizējam, kaut gan mums ir tiesības prasīt samaksu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus. Alūksnes slimnīca liek maksāt tikai par medikamentiem, ja pacients netiek stacionēts. Patlaban
Veselības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas pārskata, par kādiem ārstniecības pakalpojumiem, kas veikti, slimnieku novērojot uzņemšanas nodaļas observācijas gultā 24 stundu garumā, būtu jāmaksā valstij un par kādiem – pacientam pašam,"
stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Nereti atvedot pacientu, kuram ir paaugstināts asinsspiediens. Uzņemšanas nodaļā ar medikamentiem to pazemina, un pacients var doties mājās. Slimnīcas vadītāja Kauliņa, kura ir arī kardioloģe, uzskata, ka būtu tikai normāli, ja ģimenes ārsti izskaidrotu savam pacientam, kā viņš šādā situācijā var sev palīdzēt, proti, kādiem medikamentiem ir obligāti jābūt mājās. Daktere Kauliņa: "Pieņemot pacientus, painteresējos – kāds ir jūsu "ugunsdzēšamais aparāts" attiecībā uz hipertoniju? Proti, kāds ir tas medikamentu klāsts, ko cilvēks izmanto, lai viņam neiestātos krīze un nebūtu jāmeklē palīdzība."
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja, analizējot iemeslus, kāpēc tik daudz cilvēku dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pievērsa uzmanību tam, ka to veicinot arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) attieksme.
M. Kauliņa: "Mums ir bijuši gadījumi, kad ārsts slimo trīs mēnešus un līdz ar to neizpilda valsts iedalīto kvotu. Bet tad, kad viņš atgrieztos darbā, viņš to kvotu izpildītu, taču NVD to neņem vērā – kvotu atņem un atdod kādam citam reģionam.
Ja ķirurgam dienas stacionārā gadam piešķir no valsts budžeta 600 eiro, kas paredzēti operācijām, tas taču nav normāli. Tādā veidā slimnīca tiek virzīta uz maksas operācijām,"
secina Kauliņa un piebilst, ka izmeklējumus, ko veic uzņemšanas nodaļā, pieskaita ambulatorajam lauciņam jeb valsts iedalītajai ambulatorai kvotai. Daudzi, kuriem nepieciešama ārstēšanās ambulatori, pie tās netiek par valsts naudu, jo kvota jau ir nosmelta uzņemšanas nodaļā. Turklāt jāņem vērā, ka, salīdzinot ar 2023. gadu, šogad Alūksnes slimnīcai ievērojami esot samazināts ambulatorajiem izmeklējumiem paredzētais valsts budžeta finansējums. Tādēļ arvien vairāk medicīnisko pakalpojumu esot par maksu, bet no tiem pacienti nereti atsakoties naudas trūkuma dēļ.