2.3 °C
Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta.
Vēl pērn par dzērāju atskurbšanu speciāli nerūpējās septiņas pašvaldības: Ventspils novada, Kuldīgas un Saldus pilsētas, Aizkraukles novada, Varakļānu, Līvānu un Valkas pilsētas vietējā vara. Tur policija pārdzērušās personas nogādāja vai nu slimnīcā, vai arī aizveda uz dzīvesvietu. No šā gada arī šīm pašvaldībām bija jāatrod kāda vieta, kur ievietot dzērājus, vai arī jāslēdz līgums ar kādu sabiedrisko organizāciju vai citu pašvaldību.
Jau pērn, kad Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, tika secināts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos un sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi – no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar iespēju sniegt neatliekamās medicīnas palīdzību. Arī tagad "Latvijas Avīze", aptaujājot iestādes, secināja, ka dzērāji katrā novadā var saņemt dažādu pieeju. Bet vispirms neliels atskats vēsturē.
Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām
Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties – nereti līdzās par noziegumiem aizturētiem –, vairs īsti nebija labi.
Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija – alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo tam vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam.
Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā.
Paralēli atskurbtuvju telpas turpināja uzturēt Valsts policijas iecirkņi, tās izveidoja jaundibinātās pašvaldību policijas u. tml. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām. Ja konkrētā pašvaldība ar atskurbināšanu nenodarbojās, tā slēdza līgumus ar citu pašvaldību.
Tās pašvaldības, kas atskurbināja, meklēja sev piemērotāko risinājumu, piesaistot policiju, slimnīcu, patversmi.
Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija – 15 eiro – nav pamatota ar aprēķiniem.
Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un pašvaldībām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kas, starp citu, kā pašvaldības autonomā funkcija ir arī iekļauta Pašvaldību likumā. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tā ka tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.
