"Uz laukiem prom un cauri!" Kur cilvēki grib dzīvot?

Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, īpaši sāpīgi to izjūt no centriem attālākajās mazpilsētās un pagastos.

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk arī dažādu pakalpojumu. Bērniem tālu skolas, pasta nodaļas slēdz, ģimenes ārsts – nesasniedzams utt. Tomēr mazapdzīvota vieta ne vienmēr ir sinonīms nolemtībai. Ar šādu pārliecību "Latvijas Avīze" un žurnāls "Mājas Viesis" turpina pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta". Publikāciju sērijā analizējam dzīves kvalitāti dažādās Latvijas vietās, vērtēsim, vai ļaudis visā valstī varētu saņemt vienlīdzīgu pakalpojumu klāstu. Pirmā publikācija "Ne tikai dziestoši punkti kartē" lasāma "Latvijas Avīzes" 18. septembra numurā. Par to, kā 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijā lūkoja noturēt cilvēkus provincē, publikācijā "Cīņa ar zemes tukšumu" rakstījām "Latvijas Avīzes" 17. oktobra numurā. Šajā publikācijā mēģināsim noskaidrot, ko valsts un pašvaldības var darīt, lai cilvēki izvēlētos dzīvot laukos un attālākās vietās no centriem.

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības un inovāciju organizācija, kurā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti. Šī institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels, kurš ir arī fizikas doktors, kopā ar saviem kolēģiem izstrādājis plānošanas rīku, kuru varētu izmantot pašvaldības, lai kaut daļēji atdzīvinātu savas mazapdzīvotās teritorijas. Institūts ir izvērtējis vides, dabas, infrastruktūras, sociāli ekonomiskos un citus faktorus, kas varētu pievilināt cilvēkus pārcelties no pilsētām uz laukiem. VRI pētnieki 2021. gada sākumā veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju kritērijiem dzīvesvietas izvēlē. Pētījumā piedalījās cilvēki, kuri nesenā pagātnē pārvākušies uz dzīvi viensētās vai vēlētos to darīt tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā. Aptaujā kopumā piedalījās 633 respondenti. Latviešiem ir zināma jautra dziesma ar šādiem vārdiem: "Uz laukiem prom un cauri, kur raibā govs jāslauc; kur putniņš cierē gaisā, aug sēnes bļodiņā; kur saule spīd tev virsū; kur suns sunim draugs..." Kāds tad ir cilvēku noskaņojums – vai ir tāds kā šajā dziesmā?

Aptauju jūs veicāt pandēmijas gadā, kad daudzi cilvēki izolēti dzīvoja savā dzīvoklī. Vai bija manāms, ka viņi vēlas no šiem sprostiem izrauties un meklēt jaunu dzīvesvietu projām no lielajām pilsētām?

D. Jakovels: Kovida konteksts mainīja cilvēku domāšanu par dzīvesvietas izvēli, un viņi sāka novērtēt dzīvi ārpus pilsētām. 

Piemēram, jaunas ģimenes ar bērniem, padzīvojot izolēti karantīnā dzīvoklī, sāka apdomāt jaunas iespējas, kā iegūt lielāku brīvību šajos apstākļos. 

Aptaujāto vidū 32% bija vecumā no 25 līdz 36 gadiem jeb cilvēki, kuri jau ir pabeiguši augstskolu, dibina ģimeni un sāk lūkoties pēc dzīvesvietas. Otra lielākā respondentu daļa bija vecumā no 37 līdz 48 gadiem, kurus var uzskatīt par nobriedušiem profesionāļiem, kas ir ar mieru savā dzīvē kaut ko pamainīt. Lielai daļai respondentu bija augstākā izglītība. Mājsaimniecības sastāvs bija 2–5 cilvēki, tātad tie bija pāri, kas plāno veidot ģimeni vai ģimenes ar bērniem. Jāņem vērā arī tas, ka vairums no viņiem ikdienā pārvietojas ar savu automašīnu.

Viena lieta ir vēlme pārcelties uz dzīvi laukos, bet otra – katra iespējas pieņemt šo diezgan radikālo lēmumu, lai savu sapni īstenotu, nopērkot, piemēram, kādu pamestu viensētu projām no Rīgas.

Pētījuma mērķis bija pašvaldībām, teritoriju plānotājiem palīdzēt saprast, kur ir potenciālās vietas attiecīgajā teritorijā, kur cilvēki varētu un gribētu dzīvot.

Sākumā mēs izvirzījām mērķi noskaidrot, kādas ir to cilvēku vajadzības, kuri, pretēji tai cilvēku straumei, kuri izvēlējušies dzīvot Rīgā vai Pierīgā, apdomā iespēju pārcelties uz laukiem. 

Mūsdienu prasība numur viens – lai cilvēks varētu dzīvot un strādāt, ir elektrības pieslēgums un interneta pieejamība. Labs interneta pārklājums ir svarīgs priekšnosacījums dzīvei laukos. 

Pēc šīm divām prasībām seko nākamās un tās ir saistītas ar vidi. Ļoti svarīga ir dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī nepiesārņots gaiss. Vērtējot dabas un vides faktorus, respondenti atzina, ka vēlētos, lai īpašumā augtu koki, daļu no teritorijas klātu zālāji un meži, kā arī, lai teritorijā atrastos ūdenstilpe. Aptaujas rezultātos redzams arī tas, ko respondenti nevēlētos redzēt savā īpašumā, piemēram, augstsprieguma līnijas, lielos koplietošanas ceļus un aizsargājamās dabas teritorijas vai liegumus.

Tuvumā esošs vietējais ceļš ir pamatnosacījums, lai uzbūvētu māju. Ja ir atrasta skaista vieta, kur nav infrastruktūras, tad ir ļoti lieli izdevumi, lai to izbūvētu. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstinājām arī īpašumu vērtētājus un viņi atzina, ka varot jau sapņot par ainavisku vietu, bet, ja tur nav infrastruktūras, tad no tās esot diezgan maza jēga.

Pārcelšanās ir cieši saistīta ar iespējām saņemt kredītu no bankām. Lai nopirktu īpašumu Pierīgā, neraugoties uz to, ka tur cena ir augstāka, kredīta piešķiršanas noteikumi ir daudz draudzīgāki nekā tad, ja kredīts ir nepieciešams, lai iegādātos īpašumu laukos. Savulaik man banka sniedza informāciju, ka praktiski visi īpašumi, kas ir līdz Siguldai, var cerēt uz minimālu pirmo maksājumu aizņēmumam. Savukārt, ja iekārotais īpašums atrodas lauku reģionā, bankas vēlas saņemt daudz lielāku – vismaz 30 procentus – pirmo iemaksu. Bet nav jau tā, ka laukos īpašumi būtu izteikti lētāki nekā Pierīgā. Tiesa, vienmēr pastāv jautājums, kādā stāvoklī ir noskatītais īpašums. 

Cits stāsts ir vecie pamestie īpašumi, kurus var nopirkt par ļoti draudzīgu cenu, bet ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai tos atjaunotu.

Izmantojot attālās izpētes datus un kartes, jūs varat modelēt cilvēkiem piemērotas dzīvesvietas. Vai novadu attīstītāji izmanto jūsu iegūtos datus un attēlus?

Apkopojot un sagrupējot kritērijus, mēs tos mēģinājām pārvērst kartes veidā. Izmantojām no satelītiem pieejamos datus, kā arī datubāzēs esošo informāciju. Mēs sagatavojām kartējumus, kur ir redzami, piemēram, ceļi – ja īpašums atrodas vairāk nekā kilometru no ceļa, tad tā vērtība sarūk. Nākamais slānis parāda, cik liels attālums ir līdz tuvākajai ūdenstilpei, jo arī tas ir svarīgs iemesls, lai rastos vēlme iegādāties īpašumu. Kombinējot šos dažādos slāņus, ir iespējams iegūt tādu kā digitālo smilšu kasti, lai pašvaldība var ieraudzīt tās vietas, kur veidojas tā sauktie karstuma punkti. Tas nozīmē, ka tur koncentrējas vairāk pozitīvo faktoru nekā negatīvo, lai piesaistītu cilvēkus mazāk apdzīvotām teritorijām. Negatīvie iemesli, kas samazina īpašuma vērtību, ir dzelzceļa un lielo autoceļu, kā arī tradicionālās lauksaimniecības objektu un industriālo objektu tuvums.

Par pētījuma pilotteritoriju izvēlējāmies Cēsu novada pašvaldību un tai nodevām kartējumu, lai tā to varētu izmantot savos teritorijas plānošanas darbos. Jāatzīst, ka ne vienmēr ir iespējams visu ņemt vērā un ietekmēt.

Meklējot dzīvesvietu, ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā ir īpaši plašs piedāvājums, bet, pētot lauku reģionus, tas ir būtiski mazāks. Pats to piedzīvoju, meklēdams dzīvesvietu, un beigās tomēr izraudzījos Rīgas nomali, kaut gan esmu uzaudzis Rēzeknē. Kad sāc raudzīties pēc piemērota īpašuma, izvēles iespējas ir šauras. 

Pārspriežot jautājumu, kāpēc tas ir tā, dzirdu, ka laukos daudzi īpašumi jau ir izpārdoti, bet netiekot izmantoti. Iespējams, tiek turēti kā investīcija nākotnē, tāpēc nav pieejami tirgū. 

Cita situācija ir Pierīgā – ir no kā izvēlēties, turklāt ir pievilcīgi kredīta nosacījumi, kas nerada galvassāpes.

Jaunībā gribas dzīvot tur, kur ir jautrība, proti, pilsētās, kur viegli pieejamas kafejnīcas, bāri, restorāni un citas izklaides. Taču jūsu aptauja rāda, ka viensētnieka domāšana jaunu cilvēku vidū neparādās gluži pirmspensijas vai pensijas vecumā, ka tā nav retums, kad vēl tālu līdz cienījamam vecumam.

Aptauja parāda to jauniešu minoritāti, kuri aizdomājas par pārcelšanos uz laukiem. Tiesa, tas ir loģiski, ka pilsētas vienmēr būs jauniešu vilinātājas, jo tur viņiem ir daudz vairāk iespēju. Mēs redzam kopējo tendenci pasaulē, ka cilvēku skaits pilsētās nepārtraukti palielinās, tomēr vienmēr būs jauni cilvēki, kuri priekšroku dos laukiem.

Vides risinājumu institūts sadarbojas arī ar lauksaimniecības uzņēmumiem, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām, kuras ir videi draudzīgas, tāpēc nedrīkst, piemēram, apkarot nezāles ar pesticīdiem; tas jādara tikai dabiskā veidā – ravējot. Taču ar katru gadu arvien grūtāk un grūtāk esot atrast laukos cilvēkus, kas būtu ar mieru to darīt, tāpēc tiek meklētas citas iespējas. Jau otro gadu mums zināmajā bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā nezāles ravē robots.

Vai tas ir pilnīgi bezcerīgi iedvest dzīvību tādās vietās, kas atrodas daudz tālāk par simt kilometriem no Rīgas? Ceļojot pa Eiropu, var ieraudzīt, ka gandrīz pilnībā pamestas mazas pilsētiņas ir arī, piemēram, Itālijā un Spānijā un ka tur uzrodas entuziasti, kas mēģina tās atdzīvināt, piemēram, atverot kafejnīcu tūristu pievilināšanai vai izdomājot citas lietas, ar kurām cilvēkos radīt interesi.

Tie cilvēki, kuri ir ar mieru atgriezties reģionos un iegādāties viensētu, ir sava veida investori. Liela daļa no viņiem, visticamāk, strādās attālināti un maksās nodokļus attiecīgajai pašvaldībai. Viensētas izvēlas arī tie, kuri jau ir pāri pusmūžam un nolēmuši pamēģināt dzīvē kaut ko citu, piemēram, audzēt dārzeņus un tādējādi veidojot savu mazo biznesiņu.

Ja mēs paraugāmies uz mazajiem pagastiem un ciemiem, kas kļūst arvien neapdzīvotāki, arī tur ir ļoti liels jautājums saprast motivāciju, kāpēc cilvēks gribētu pārcelties uz šādu ciemu. 

No aptaujas mēs redzam, ka cilvēkiem ļoti svarīgi ir vides kvalitātes jautājumi, bet jāšaubās, ka cilvēks, kurš tiecas, piemēram, pēc lauku klusuma, to tur iegūs. Ciemos sabūvētās padomju laiku daudzdzīvokļu mājas nav pievilcīgs objekts tiem, kuri vēlas pamest pilsētas vidi. Viņi drīzāk skatās uz privātu māju ar samērā plašu teritoriju.

Protams, tas neizslēdz to, ka mazapdzīvotās vietās var rasties kādas cilvēku kopas, kas ir ieinteresētas piedāvāt kaut ko tādu, kas vidi spēj kaut daļēji atdzīvināt. Piebildīšu, ka arī ļoti svarīgi ir pievilcīgi reģionālie centri.

Jāņem vērā, ka jaunajām ģimenēm, kas vēlas pārcelties uz laukiem, svarīga ir skola, kur bērniem izglītoties. Turklāt laba skola. Paraudzīsimies uz pieminēto Cēsu novadu, kas salīdzinoši ir liels novads. Diemžēl no šīs pašvaldības tālākajām vietām ir pārāk liels attālums līdz skolai Cēsīs. Tādēļ ir svarīgi, lai arī mazākajos centros būtu skola. Piemēram, ja man būtu jāatbild uz šo jautājumu, tad labas skolas pieejamība būtu viens no svarīgākajiem aspektiem, lai pārceltos uz laukiem.

Vai cilvēka mentalitātei ir svarīga loma pie izvēles dzīvot laukos vai pilsētā?

Noteikti mentalitāte ir svarīga, tāpat kā dzīves iepriekšējā pieredze. Ir cilvēki, kuri tiecas pēc plašuma, un ir tādi, kuri saprot, ka mājas un teritorijas aprūpēšana ap to aizņem daudz brīvā laika, tāpēc viņiem šķiet, ka daudz piemērotāks ir dzīvoklis. Daudz ko nosaka arī iepriekšējā pieredze, tas, ka esi uzaudzis pilsētā un labi jūties tajā vidē. Vai arī no laukiem esi ieradies pilsētā, padzīvojis studiju laikā, un tie velk atpakaļ, jo nespēj pilnvērtīgi dzīvot bez lauku plašuma.

Ja, piemēram, kurzemniekam piedāvātu pārcelties uz Latgali, viņš nejustos tur iederīgs, tāpat kā latgalietis Kurzemē. Interesanti, ka Cēsis ir kļuvušas par tādu kā kompromisa variantu dažādu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, 

kuri tur pārcēlušies. Es uzskatu, ka daudz ko noteic arī radinieki, jo nav daudz tādu cilvēku, kuri dodas no vecākiem vai citiem tuviem radiniekiem pretējā virzienā. Senču īpašumi, emocionālā sasaiste ar konkrēto vietu ir ļoti svarīga. Esmu pasekojis savu klasesbiedru un skolas biedru gaitām. Jā, daudzi pēc studijām ir palikuši Rīgā, bet daļa tomēr ir atgriezusies Latgalē.

Man šķiet, ka latviešu mentalitāte tomēr netiecas uz dzīvi ļoti blīvi apdzīvotās teritorijās. Rodas jautājums: kas un kā var aktivizēt šo zemapziņā esošo vēlmi pēc plašuma, ko piedāvā lauki? No savas pieredzes varu teikt, ka viens no svarīgiem aspektiem ir atbalsta pasākumi – ja cilvēks vēlas dzīvot laukos un iespēju meklēšanas laikā viņam rodas sajūta, ka ir gaužām vājas izvēles iespējas, turklāt sarežģīti dabūt bankas kredītu, tad tā vēlme ātri pāriet.

Lai lauki dzīvotu, nav jāpārliecina vairākums tur pārcelties. Skaidrs, ka nav iespējams pilnībā mainīt kopējo tendenci – tiekšanos uz dzīvi pilsētās. Taču ir jādara viss, lai tiem, kuri vēlas iegādāties īpašumu tālāk no Rīgas, šī vēlme netiktu nosista.

Foto: Publicitātes

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta