Kopā Parīzes spēlēs medaļas izcīnīja 91 valsts pārstāvji. Te gan jāņem vērā, ka krievi un baltkrievi ir ieskaitīti vienā Individuāli neitrālo atlētu saimē. Vēl atsevišķi tika vērtēta Bēgļu komanda, kurā ietilpa atsevišķi Āzijas, Āfrikas un Kubas sportisti. Tas nozīmē, ka faktiski godalgu ieguvēju skaits ir lielāks.
Pašlaik plaši pieejamā kopējā neoficiālajā valstu un medaļu vērtējumā par čempioni tika atzīta ASV – 126 medaļas. No tām – 40 zelta. Tieši augstākās proves godalgu dēļ uzvaras laurus amerikāņiem gandrīz atņēma Ķīnas olimpieši. Zelts tai tikpat – 40, bet kopējais medaļu skaits gan ievērojami mazāks – 91. Ja vadās tikai no zelta godalgām, trešo vietu jeb bronzu ieguva japāņi – 20 medaļas. Bet, ja skaitām jebkura kaluma medaļas, tad trešie ir Lielbritānijas sportisti – 65 godalgas, ceturtie – mājinieki franči ar 64 medaļām. Latvijas olimpieši godalgu vakuuma dēļ tabulā vispār nav atrodami, bet lietuvieši ar 4 medaļām – diviem sudrabiem un divām bronzām šajā tabulā ir 70. vietā.
Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | ASV | 40 | 44 | 42 | 126 |
2 | Ķīna | 40 | 27 | 24 | 91 |
3 | Japāna | 20 | 12 | 13 | 45 |
4 | Austrālija | 18 | 19 | 16 | 53 |
5 | Francija | 16 | 26 | 22 | 64 |
6 | Nīderlande | 15 | 7 | 12 | 34 |
7 | Lielbritānija | 14 | 22 | 29 | 65 |
8 | Dienvidkoreja | 13 | 9 | 10 | 32 |
9 | Itālija | 12 | 13 | 15 | 40 |
10 | Vācija | 12 | 13 | 8 | 33 |
11 | Jaunzēlande | 10 | 7 | 3 | 20 |
12 | Kanāda | 9 | 7 | 11 | 27 |
Olimpiskā sešinieka variants
Kas attiecas uz pēdējo gadu ierasto medaļu vērtējumu pēc zelta medaļām, tad tas ir tālu no ideālā un objektīvā. Šis kritērijs kā prioritārais varētu kalpot tikai tad, ja, piemēram, divām valstīm ir vienāds kopējais medaļu skaits. Taču, ja tas būtiski atšķiras, tad zelta medaļu daudzums nevarētu būt noteicošais faktors. Savulaik daudz objektīvāks kritērijs bija nevis godalgotās trijotnes, bet olimpiskā sešinieka vietu kopskaits, kas pārvērsts punktos. Katrai vietai savs punktu skaits. 1.vieta – 7 punkti, otrā – 5, trešā – 4, ceturtā – 3, piektā – 2, sestā – 1 punkts. Ja ņem vērā šo matemātiku, tad kopvērtējuma tabula un aina sanāk daudz objektīvāka. Pirmo vietu ieguvušie amerikāņi apsteidz 2.vietā palikušos ķīniešus jau par 200 punktiem. Tas ir tikai loģiski, kaut vai saskaitot medaļas – 126 pret 91. Pat tad, ja ASV olimpieši nebūtu izcīnījuši 40 zelta medaļas un palikuši ar 39, tas šajā variantā neko nemainītu. Trešo vietu kopvērtējumā dala divu Eiropas valstu – Francijas un Lielbritānijas sportisti. Bet japāņi palaiž priekšā arī Austrālijas olimpiešus un no 3. vietas noslīd uz 6. pozīciju. Turklāt no viņiem tikai par punktu atpaliek Itālijas komanda. Tas viss tāpēc, ka šo valstu sportisti daudz biežāk ir ieņēmušas vietas otrajā trijniekā jeb no ceturtās līdz sestai vietai. Vietām pamainās arī Jaunzēlandes un Kanādas olimpieši.
Pirmās 12 komandas olimpiskā sešinieka un punktu vērtējuma izskatītos šādi. Iekavās minēts, cik punktus, konkrētās vietas valstij dod.
Valsts | zelts | sudrabs | bronza | 4.vieta | 5.vieta | 6.vieta | Kopā |
1. ASV | 40 (280) | 44 (220) | 42 (168) | 17 (51) | 29 (58) | 15 | 792 p |
2. Ķīna | 40 (280) | 27 (135) | 24 (96) | 8 (24) | 21 (42) | 11 | 588 p |
3.-4. Francija | 16 (112) | 26 (130) | 22 (88) | 17 (51) | 24 (48) | 13 | 442 p |
3.-4. Lielbritānija | 14 (98) | 22 (110) | 29 (116) | 20 (60) | 25 (50) | 8 | 442 p |
5. Austrālija | 18 (126) | 19 (95) | 16 (64) | 9 (27)
| 11 (22) | 10 | 344 p |
6. Japāna | 20 (140) | 12 (60) | 13 (52) | 7 (21) | 24 (48) | 13 | 334 p |
7. Itālija
| 12 (84) | 13 (65) | 15 (60) | 18 (54) | 28 (56) | 14 | 333 p
|
8. Vācija | 12 (84) | 13 (65) | 8 (32) | 12 (36) | 27 (54) | 19 | 290 p |
9. Nīderlande | 15 (105) | 7 (35) | 12 (48) | 13 (39) | 4 (8) | 9 | 244 p |
10. Dienvidkoreja | 13 (91) | 9 (45) | 10 (40) | 6 (18) | 10 (20) | 5 | 219 p |
11. Kanāda | 9 (65) | 7 (35) | 11 (44) | 12 (36) | 9 (18) | 9 | 207 p |
12. Jaunzēlande | 10 (70) | 7 (35) | 3 (12) | 5 (15) | 4 (8) | 6 | 146 p |
Lietuvieši – Baltijas čempioni
Ja skatāmies uz trīs Baltijas valstīm, tad arī olimpiskā sešinieka matemātika nemaina Lietuvas vadību. Bez divām otrajām un trešajām vietām lietuviešu kontā ir arī četras piektās vietas. Summā tas dod 26 punktus. Latvijai ar vienu ceturto, un divām piektajām vietām sanāk 7 punkti. Igaunijai pa vienai ceturtajai, piektajai, sestajai vietai, kopā 6 punkti. Var tikai piebilst, ka igauņiem bija vēl piecas vietas pirmajā desmitniekā, taču šajā ieskaitē tas neko nedod.
1. Lietuva 26 punkti
2. Latvija 7 punkti
3. Igaunija 6 punkti
Mums visiem vissāpīgāk atrisinājās cīņa par medaļām 3x3 basketbolā. Pēc 7 uzvarām divi zaudējumi visai strīdīgā sacensību formātā piezemēja Latvijas basketbolistus ceturtajā vietā. Koka medaļas ar spēcīgu rūgtuma piegaršu. Tikmēr Toma Skujiņa piektā vieta šosejas riteņbraukšanā ir vērtējama ar treknu plusu. Vienatnē aizkļūt līdz cīņai par medaļām, tas jau bija varoņdarbs! Arī pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa ar Anastasiju Samoilovu ar nonākšanu līdz ceturtdaļfinālam var būt apmierinātas. Kas zina, kā viss ritētu, ja viņām ceļā pretī nestātos nākamās olimpiskās čempiones – brazīlietes. Iepriecināja BMX frīstailista Ernesta Zēbolda iekļūšana fināla astotniekā. Jau pats šis fakts ir pozitīvs. To pašu var teikt par vēl vienu debitantu kārtslēcēju Valteru Kreišu.
Savukārt vairākiem citiem Latvijas olimpiešiem pēc Parīzes būs palikušas mieles. Izstāšanās jau pēc pirmās kārtas vai palikšana bez rezultāta neko citu dvēselē neatstāj. Ne jau tāpēc viņi brauca uz olimpiskajām spēlēm. Kopumā šis elementārais fakts – ir vai nav medaļas Latvijai – sanāca diezgan būtisks. Tāpēc daudzi mūsu līdzjutēji un funkcionāri pēc spēlēm lauza galvas, kāpēc tā. Varbūt vienkārši nepaveicās? Viens no iemesliem, varētu būt tas, ka vienkārši tikt uz pašām olimpiskajām spēlēm tagad ir daudz grūtāk, jo ir samazināts dalībnieku skaits vairākos sporta veidos un disciplīnās. Arī delegācija mums bija pamaza.
Vēl viens aspekts. 1960. gada Romas spēlēs uz goda pjedestāla stājās 44 valstu sportisti. 1971. gada Minhenes spēlēs medaļas izcīnīja 48 valsts sportists. 1984. gadā Losandželosā godalgas kaklā kāra 47 valstu pārstāvjiem. 2000. gadā Sidnejā jau pie medaļām tika 80 valstis. Parīzes spēlēs medaļas ieguva 91 (faktiski 93) valsts pārstāvis. Tendence ir acīmredzama. Tas tikai ilustrē to, ka augstas klases sportisti tagad ir daudzās valstīs. Tā ir objektīva mūsdienu sporta dzīves aina. Tāpēc arī visiem medaļas pietrūkst.
Vai 22 = 1 ir pareizi?
Atgriežoties pie Olimpiskā sešinieka vērtējuma, arī tam ir savas īpatnības. Kā zināms, tad vairākos sporta veidos, disciplīnās sportisti vienās sacensībās saņēma divas bronzas medaļas. Vairākos sporta veidos komandas vai sportisti individuāli izstājās ceturtdaļfinālā. Faktiski tā bija dalīta 5.-8.vieta. Šeit tā ir ieskaitīta, ka piektā vieta. Vēl dažos cīņas veidos ir sarežģītāka sistēma cīņā par bronzas medaļām, jo ir divi pāri, ka cīnās. Abiem uzvarētājiem tiek trešā vieta, bet abiem zaudētājiem dalīta 5.-6. vieta, kas šeit ieskaitīta kā piektā vieta. Līdz ar to skaitliski piekto vietu tabulā ir stipri vairāk nekā sesto, septīto vai astoto. Ideāli tas nav, bet ko lai dara. Paradoksāls izņēmums ir Nīderlandes olimpieši, kuriem piekto vietu ir mazāk nekā ceturto.