Sunny 18.6 °C
S. 27.07
Dita, Marta
Arboristiem, ir svarīga ne tikai paša koka veselība, bet arī mikroorganismu saglabāšana, kas palīdz visai mikroflorai dzīvot.
Arboristiem, ir svarīga ne tikai paša koka veselība, bet arī mikroorganismu saglabāšana, kas palīdz visai mikroflorai dzīvot.
Foto: Sandra Ruska / Latvijas Mediji

Liela auguma ābeles pie lauku mājām izskatās glīti ne tikai tad, kad tās pavasarī tērpjas balti rožainos ziedu mākoņos, bet arī rudenī, kad to zari līkst no augļu svara. Šādiem kokiem ir liela vērtība, jo dažkārt tie ir 60–80, pat 100 gadu veci.

Reklāma

Liela auguma ābeļu kopšana un vainaga veidošana nav viegls darbiņš, jo prasa ne tikai zināšanas, bet arī spēku un pacietību. Tāpēc nereti redzēts, ka šādām ābelēm zarus pagriež no apakšas – cik no zemes var aizsniegt, nekāpjot koka vainagā. Ar laiku šādi veidotas ābeles, tā teikt, uzkāpj debešos, un raža ir kaut kur augšā, kurai nav iespējams piekļūt.

Ābeles pirms apgriešanas.

Arī manā augļudārzā ir sešas lielas, vecas ābeles. Grūti pateikt, cik tām ir gadu, jo pirms 27 gadiem, kad iegādājāmies īpašumu, tās dārzā bija tikpat raženas kā tagad. Taču, lai raža būtu gan liela, gan kvalitatīva, augļukoki ir jākopj. Iesākumā tas arī tika darīts, un ik rudeni ābeles atalgoja ar krietnu augļu ražu. No sešiem kokiem sanāca 150–170 litru sulas un pietiekami daudz augļu svaigam patēriņam ziemā.

Kad pamet novārtā...

Vairākus gadus ābeles netika koptas, un vainags tām strauji sabiezinājās. Līdzko saulei bija aizvien grūtāk iespīdēt vainagā, tās neaplaimotie zari nokalta, pārvēršot koka vainagu diezgan nepievilcīgā zaru mudžeklī. Rezultātā ābolīši kļuva sīki, slimīgi, bez šķirnei raksturīgā krāsojuma. Regulāri nekopjot ābeles, tās sāka ražot periodiski – katru otro gadu.

Pēc šādas apgriešanas uz ražu var cerēt pēc pāris gadiem.

Laiks rīkoties

Tika nolemts ābelēm dot otru iespēju un tās sakopt, lai atkal varētu sniegt kvalitatīvu un pienācīgi lielu ražu, kā arī būtu dārza rota.

Lai samazinātu ābeļu augstumu un sakoptu senos kokus, uzrunāju arboristu Aigaru Mālu no firmas "Rīgas arboristi".

Cik daudz drīkst koku apgriezt

Pieņemot lēmumu par stipru koka apgriešanu, saimnieku vienmēr šausta doma – vai netiks kokam nodarīts pāri un tas neaizies bojā. Tāpēc cilvēki parasti baidās izšķirties par stipru apgriešanu un arī šaubās, kā tie apzāģētie stumbeņi izskatīsies.

“Manuprāt, neviens koks neapvainojas par apgriešanu. 

No bioloģiskā viedokļa var griezt ļoti daudz. Ir bijuši gadījumi, kad atstāj tikai stumbeni, un koks šo zaru zudumu kompensē ar sparīgu ūdenszaru ataudzēšanu. 

Jāņem vērā, ka ābeles ir ļoti augtspējīgas, īpaši vecās liela auguma ābeles. Tas, ko varam gaidīt pēc apgriešanas, ir tieši proporcionāls tam, ko nogriežam. Ja nogriežam mazāk, kokam būs mazāk, ko kompensēt. Nogriežot ļoti daudz, jārēķinās, ka kokam būs daudz jākompensē, rezultātā tas dzīs daudz ūdenszaru jeb stresa zaru,” skaidro Aigars Māls.

'Sīpoliņš' pirms apgriešanas...

 

 

Kad pareizāk griezt – agri pavasarī vai vasarā

Apgriešanas laiks atkarīgs no tā, kādu rezultātu vēlas sasniegt. Ja vēlas atjaunot koka vainagu, tad jāgriež pavasarī – līdz koku plaukšanai. “Tad vēl visas barības rezerves, kas bija vainagā pagājušajā rudenī, ir nogādātas saknēs, un pēc apgriešanas augs centīsies visu nogriezto kompensēt, spēcīgi dzenot ūdenszarus. Stresa zaru pieaugums, griežot pavasarī, būs ievērojami lielāks nekā pēc apgriešanas vasarā. 

Retinot ūdenszarus, būs lielāka iespēja izvēlēties piemērotākos vainaga atjaunošanai, kā arī kokam vēl būs jauda veltīt spēkus atstāto zaru augšanai. 

Tādā veidā tiks pasteidzināta vainaga atjaunošana,” skaidro arborists.

Vasarā apgriežot, tiks nogrieztas barības rezerves, kas ir vainagā, un kokam būs mazāks ataugums. Vasaras griešana, kad vainags sazaļojis un ir arī augļaizmetņi, vairāk piemērota koka struktūras atjaunošanai.

Reklāma
Reklāma

Ar ko sākt

Šie ir veci, lieli koki, kas sasnieguši sava vainaga apjomu, un šādus kokus var sēdināt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē nogriezt galotnes, lai samazinātu koka augumu un lai saule iespīdētu vainagā, skaidro arborists.

'Antonovka' pirms apgriešanas.

Ir vairāki principi, kā sakopt ābeļu vainagu. Vispirms izņem nepareizā virzienā augošos zarus – tie ir zari, kas krustojas, berzējas viens gar otru, tā radot brūces un labvēlīgus apstākļus slimību attīstībai. Noteikti izņem nokaltušos zarus, kas dod tikai noēnojumu vainagā un piesaista slimības un kaitēkļus.

'Antonovka' pēc apgriešanas.

“Izgriežot vecos zarus, kas vairs tik labi neražo, varam dot kokam otru iespēju. 

Kad ābelē parādās jauns zars, tas zarojas, zarojas, līdz pārstāj to darīt, jo ir izsmēlis savus resursus. Tāpēc koks jāatjauno, jo arī augļi uz šiem zariem kļūst aizvien nekvalitatīvāki. 

Sazarošanās rezultātā veidojas daudz augļu pumpuru, līdz ar to augļi ir sīki, negaršīgi.Veco ābeļu apgriešana savā ziņā ir improvizācija, jo nav viena veida, kā to darīt. Ir jāievēro principi, pēc kuriem vadās, veidojot kokus,” stāsta Aigars Māls.

Kokiem neklājas viegli, jo pavasaros dārzs slīkst palu ūdeņos, kas dažkārt neaizplūst pat nedēļu. Un kur vēl pārmirkusī augsne, kas pavasaros, lai arī ātri žūst, tomēr ir apgrūtinājums kokiem.

“Ābeles, kas potētas uz liela auguma potcelmiem, piemēram, antonovkas potcelma, ir ļoti izturīgas, jo arī to sakņu sistēma ir liela. Līdz ar to koks nelabvēlīgos apstākļos būs dzīvotspējīgāks. Bet ābeles, kas potētas uz pundura vai puspundura potcelmiem, ir augumā daudz mazākas, agrāk sāk ražot un arī agrāk noveco.

Lauku mājās liela auguma ābeles ir piemērotākas, jo pēc iestādīšanas, kad tām ir ieveidoti zari, tās neprasa tik lielu uzmanību un rūpes kā pundura un puspundura ābeles. Liela auguma ābeles aug un dzīvo ilgu mūžu,” skaidro arborists.

Vai rētas apstrādāt

Gaidot sarunāto tikšanos ar arboristu, apķēru, ka neesmu padomājusi par brūču apstrādi un neesmu sagādājusi ne potvasku, ne brūču ziedi Lerāns... 

Šādiem, īpaši uz augšu vērstiem bojājumiem, vērts uztaisīt nelielu jumtiņu, lai dobumā neiekļūtu nokrišņi un nepaātrinātu koka bojāeju.

“Mums pēdējos gados māca, ka rētas var neapstrādāt. Protams, audzētavās augļkopjiem ir cits viedoklis, jo viņiem svarīgi, lai rētā neiekļūtu infekcija un brūce ātrāk aizdzītu. Taču bieži vien, nepareizi kopjot brūci, var panākt pretēju efektu. 

Savulaik mēdza griezumus aizkrāsot ar krāsu, un tas nu gan kokam nav nekas labs! Potvasku un Lerānu izmanto augļkopji, bet arboristi neizmanto. 

Laika gaitā pierādījies, ja tā nav lielaudzētava, kur katrs mazākais faktors var izraisīt milzu risku, piemājas dārzā stumbra brūču neapstrādāšana neizraisīs nekādu lielu problēmu. 

Katrā gadījumā, ja kokam nebūs apstrādāta griezuma vieta, ābele no tā neaizies bojā,” ir pārliecināts arborists.

Ābelei, kuras zari vērsti uz visām pusēm, kādā vētrā tika iešķelts stumbrs.
Arī ar šādu bojājumu vērts ābeli saglabāt, jo tā spēs vēl kādu laiku ražot.

Saudzīgi pret dabu

“Mums, arboristiem, ir svarīga ne tikai paša koka veselība, bet arī mikroorganismu saglabāšana, kas palīdz visai mikroflorai dzīvot. Tāpēc, ja kokā veidojas kāds dobums, kas nepadara koku bīstamu, tas nav nekas slikts – dažkārt tajos apmetas kāds putniņš vai kukainīši, kas rūpējas par kaitēkļu ierobežošanu augļudārzā,” skaidro Aigars Māls.

Arborists Aigars Māls izņem ne tikai bīstamos kokus, bet arī sakopj ābeļu vainagus.

Ievēro!

Pavasarī īsinot tikai jaunos dzinumus, ideālais variants ir tos saīsināt par trešdaļu no garuma. Griež virs pumpura, kas skatās mums vēlamajā virzienā (uz to pusi, kur vēlamies pieaugumu), jo visa enerģija tiks veltīta gala pumpuram.

Stipri apgriežot ābeles, tiek iegūts arī gana daudz ekskluzīvas malkas, ko vērts pataupīt grilēšanas sezonai. Tikai jārēķinās, ka šķūnītī tā žūs pāris gadu, pirms to varēs likt lietā.

Nepalaid garām!

Par to, kā šādas ābeles veidot tālāk, kad tajās būs saauguši ūdenszari, uzzināsiet žurnālā "Praktiskais Latvietis" vasarā, kad atkal ciemos tiks aicināts arborists Aigars Māls.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
DĀRZS DABA
Reklāma