18.6 °C
Liela auguma ābeles pie lauku mājām izskatās glīti ne tikai tad, kad tās pavasarī tērpjas balti rožainos ziedu mākoņos, bet arī rudenī, kad to zari līkst no augļu svara. Šādiem kokiem ir liela vērtība, jo dažkārt tie ir 60–80, pat 100 gadu veci.
Liela auguma ābeļu kopšana un vainaga veidošana nav viegls darbiņš, jo prasa ne tikai zināšanas, bet arī spēku un pacietību. Tāpēc nereti redzēts, ka šādām ābelēm zarus pagriež no apakšas – cik no zemes var aizsniegt, nekāpjot koka vainagā. Ar laiku šādi veidotas ābeles, tā teikt, uzkāpj debešos, un raža ir kaut kur augšā, kurai nav iespējams piekļūt.
Arī manā augļudārzā ir sešas lielas, vecas ābeles. Grūti pateikt, cik tām ir gadu, jo pirms 27 gadiem, kad iegādājāmies īpašumu, tās dārzā bija tikpat raženas kā tagad. Taču, lai raža būtu gan liela, gan kvalitatīva, augļukoki ir jākopj. Iesākumā tas arī tika darīts, un ik rudeni ābeles atalgoja ar krietnu augļu ražu. No sešiem kokiem sanāca 150–170 litru sulas un pietiekami daudz augļu svaigam patēriņam ziemā.
Kad pamet novārtā...
Vairākus gadus ābeles netika koptas, un vainags tām strauji sabiezinājās. Līdzko saulei bija aizvien grūtāk iespīdēt vainagā, tās neaplaimotie zari nokalta, pārvēršot koka vainagu diezgan nepievilcīgā zaru mudžeklī. Rezultātā ābolīši kļuva sīki, slimīgi, bez šķirnei raksturīgā krāsojuma. Regulāri nekopjot ābeles, tās sāka ražot periodiski – katru otro gadu.
Laiks rīkoties
Tika nolemts ābelēm dot otru iespēju un tās sakopt, lai atkal varētu sniegt kvalitatīvu un pienācīgi lielu ražu, kā arī būtu dārza rota.
Lai samazinātu ābeļu augstumu un sakoptu senos kokus, uzrunāju arboristu Aigaru Mālu no firmas "Rīgas arboristi".
Cik daudz drīkst koku apgriezt
Pieņemot lēmumu par stipru koka apgriešanu, saimnieku vienmēr šausta doma – vai netiks kokam nodarīts pāri un tas neaizies bojā. Tāpēc cilvēki parasti baidās izšķirties par stipru apgriešanu un arī šaubās, kā tie apzāģētie stumbeņi izskatīsies.
“Manuprāt, neviens koks neapvainojas par apgriešanu.
No bioloģiskā viedokļa var griezt ļoti daudz. Ir bijuši gadījumi, kad atstāj tikai stumbeni, un koks šo zaru zudumu kompensē ar sparīgu ūdenszaru ataudzēšanu.
Jāņem vērā, ka ābeles ir ļoti augtspējīgas, īpaši vecās liela auguma ābeles. Tas, ko varam gaidīt pēc apgriešanas, ir tieši proporcionāls tam, ko nogriežam. Ja nogriežam mazāk, kokam būs mazāk, ko kompensēt. Nogriežot ļoti daudz, jārēķinās, ka kokam būs daudz jākompensē, rezultātā tas dzīs daudz ūdenszaru jeb stresa zaru,” skaidro Aigars Māls.
Kad pareizāk griezt – agri pavasarī vai vasarā
Apgriešanas laiks atkarīgs no tā, kādu rezultātu vēlas sasniegt. Ja vēlas atjaunot koka vainagu, tad jāgriež pavasarī – līdz koku plaukšanai. “Tad vēl visas barības rezerves, kas bija vainagā pagājušajā rudenī, ir nogādātas saknēs, un pēc apgriešanas augs centīsies visu nogriezto kompensēt, spēcīgi dzenot ūdenszarus. Stresa zaru pieaugums, griežot pavasarī, būs ievērojami lielāks nekā pēc apgriešanas vasarā.
Retinot ūdenszarus, būs lielāka iespēja izvēlēties piemērotākos vainaga atjaunošanai, kā arī kokam vēl būs jauda veltīt spēkus atstāto zaru augšanai.
Tādā veidā tiks pasteidzināta vainaga atjaunošana,” skaidro arborists.
Vasarā apgriežot, tiks nogrieztas barības rezerves, kas ir vainagā, un kokam būs mazāks ataugums. Vasaras griešana, kad vainags sazaļojis un ir arī augļaizmetņi, vairāk piemērota koka struktūras atjaunošanai.
