Ar daudzām problēmām, kas izskan saistībā ar vēja enerģiju, piemēram, lielu troksni, mikroģenerācijas iekārtu īpašnieki nemaz nesaskaras. Tomēr vairāki saimnieki neredz nākotni ģeneratoram savās mājās.
Virs Kurzemes kalniem
Apsverot vēja mikroģeneratora ierīkošanu stādaudzētavā Vīksnas Zantes pagastā, saimnieks Kārlis Ērglis iekārtu izlēmis uzstādīt īpašumā esošā paugura virsotnē aptuveni 80 metru no pagalma. Vietu par piemērotu atzinuši arī mikroģenerācijas eksperti. Saimniecība atrodas Austrumkursas augstienē netālu no Smiltiņkalna jeb Ķīķerkalna.
Iekārta ar nominālo jaudu 3 kW (maksimālo 3,6 kW) slejas 14 metru augstumā virs paugura un 125 m virs jūras līmeņa. Ģeneratoram ir pieci spārni, kuru diametrs sasniedz trīs metrus. Vēja mikroģenerators ar uzstādīšanu izmaksājis ap 6200 latu (8821,81 EUR), no kuriem 2160 Ls (3073,40 EUR) segusi KPFI programma, piešķirot 600 Ls par katru kilovatu. Saimnieks atzīst, ka jauda ir pārāk maza.
Mikroģeneratoru piegādājis un uzstādījis uzņēmums, pašiem vajadzējis sagatavot pamatu pēdu mastam un atsaitēm pēc shēmā norādītajiem attālumiem. Ieraktā pamata izmērs – 80 x 125 x 120 cm, kuru sagatavošanai izmantota gandrīz tonna cementa, lokāli iegūtas smiltis un grants.
Sistēma sastāv no ģeneratora, invertora un drošības sistēmas kastes. Tajā atrodas sildelementi (teni), kas, sasniedzot konkrētu vēja ātrumu, tiek sildīti, lai novērstu pārāk lielu elektrības daudzuma ieplūdi. Sistēmas aizsardzība darbojas automātiski. Kopš ģeneratora uzstādīšanas 2011. gada beigās iekārta elektrību ražojusi 42 755 stundas ar 11 677 kilovatstundu atdevi (ap 270 vatu).
Neizmantotā elektrība iepludināta tīklā, to neuzglabājot akumulatorā. Saražot vairāk enerģijas par patērēto izdevies no janvāra līdz martam – atkarībā no vēja virziena un stipruma. Vējš ir gana mainīgs un nevienmērīgs, tāpēc būtu loģiski iekārtu uzstādīt augstāk. Vienmērīgāku elektrības ieguvi nodrošina spēcīgs ziemeļu vējš.
Mikroģenerators darbojas klusi – nelielā vējā to gandrīz nedzird. Savukārt stiprs vējš pats par sevi cilvēka ausīm ir skaļš. Valdošais rietumu vai ziemeļrietumu vējš skaņu virza prom no pagalma, un tā netraucē kaimiņiem, kas atrodas tālāk.
Vējam nākotni neredz
Saskaņošanas process nav bijis sarežģīts, un iesaistītās puses bijušas ļoti pretimnākošas. Būvvaldē tolaik bija jāiesniedz iesniegums, jāveic topogrāfiskā uzmērīšana uzstādīšanas un komunikāciju ierīkošanas vietā. Saskaņošanu AS Sadales tīkls veicis topogrāfiskās kartes sastādītājs. Patlaban process ir nedaudz apgrūtināts ar iesniegumu veikšanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Pēc mikroģeneratora uzstādīšanas īpašumu apmeklējusi pārbaudes inspekcija. Piecus gadus pēc darbības uzsākšanas vajadzējis iesniegt informāciju, ka iekārta ir darba kārtībā – pārskats par efektivitāti nav prasīts.
Kārlis uzskata, ka atsevišķi nosacījumi nav godīgi pret vēja mikroģenerācijas īpašniekiem, kas dzēsa uzkrājumu, uzskaites gada periodam noslēdzoties februāra beigās un jaunam sākoties 1. martā. Sākumā saimnieki arī bijuši sašutuši, ka tīklā pludinātā un atkal piegādātā elektrība aplikta ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas vairs nav jāmaksā.
Lai parūpētos par drošu iekārtas darbību, pēc desmit lietošanas gadiem jānomaina ģeneratora spārni, kas UV staru un nokrišņu ietekmē kļūst trauslāki. Saimnieks bilst, ka neredz ekonomisku pamatojumu papildu finansiālo līdzekļu ieguldīšanā, tāpēc, kad mikroģenerators savu laiku nokalpos, viņš vēja enerģiju vairs neizmantos.
Kā alternatīvu stādaudzētavā varētu uzstādīt saules paneļu sistēmu. Kārlis gan piebilst, ka nevēlas paneļus uzstādīt uz jumta – ir zināmi pāris gadījumu par ugunsgrēkiem, kas izcēlušies bojātu kabeļu un citu iemeslu dēļ.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".