1866. gada 19. februārī. Pirms 160 gadiem Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja pēc Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatora Pjotra Šuvalova iniciatīvas izstrādāto Baltijas provinču pagastu pašvaldību likumu, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku pārvaldītām pagastu pašvaldībām.

Reklāma

Jaunajām normām bija jāsāk darboties ar 1866. gada 1. oktobri. Latvijas un Igaunijas teritorijai administratīvā ziņā tas nozīmēja radikālu pavērsienu, jo, lai arī pagasts kā vienība pastāvēja arī agrāk, tas allaž bija nozīmējis kādai muižai padotās zemes un sētas. Jaunais likums turpretī ne tikai lika saimniekiem, māju nomniekiem, kā arī kalpu un bezzemnieku delegātiem (viens no 10) pagasta sapulcē ievēlēt pagasta vecāko un tā administrāciju. Tas tāpat padarīja par pašu zemnieku atbildību nodokļu samaksāšanu pagastā, ceļu uzturēšanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžetu, pagasta skolas skolotāja izvēli un daļēji arī sabiedriskās kārtības uzraudzīšanu. Citiem vārdiem sakot, pagastu reforma pastarpināti veicināja latviešos nācijai nepieciešamās patstāvīgās domāšanas, atbildības un pašapziņas attīstīšanos.

Pagasts vairs neidentificējās ar vienu muižu, jo pēc 1866. gada pagastiem, kuros iedzīvotāju skaits bija mazāks par 200, vajadzēja apvienoties ar kaimiņiem. Turklāt "valstīm jeb pagastiem, lai būtu cik lieli būdami, kā līdz šim, tā uz priekšu ir brīvi savienoties pēc pašu norunas un ar uzrauga tiesas apstiprināšanu". Tā laika ieskatā tomēr nebija vēlams, lai teritorijā dzīvotu vairāk par 2000 "dvēseļu", citādi radīšoties pārvaldības grūtības.

Pašvaldību reforma Baltijas guberņās bija loģisks solis pēc pakāpeniskās dzimtbūšanas atcelšanas, zemnieku pārvietošanās brīvību ieviešanas 19. gadsimta gaitā un tendences, kad saimnieki sāka izpirkt savas mājas, attālinoties no muižas. Savukārt pēdējā "atkratījās" no agrākās atbildības par saviem zemniekiem, kam nu vajadzēja trenēties ar visām problēmām tikt galā pašiem, izrādīt individuālo uzņēmību – lieta, kas 19. gadsimta vidū daudziem nebija pašsaprotama. Ne velti "Latviešu Avīzes" tolaik atzīmēja, ka agrāk kungiem "bija jādzen saimnieki pie savu pašu lauku apstrādāšanas dažreiz vairāk nekā uz muižu novadiem, jo tiem izlikās, ka, kas viņu rokā, tas esot muižai par labu pelnīts" un muiža šo labumu šā vai tā "apēdīšot", tāpēc nav vērts censties. Toties tagad ļaudis "saprot, kas pie viņu pašu labklājības ģeldēja".

Pagastu kā administratīvi teritoriālo vienību Latvijā atcēla 1949. gadā. Tas ir atjaunots kopš 1990. gada.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kuldīgas Vēstnesis", 1926. gada 19. februārī

Reti svētki. Mūsu policijas darbinieki pirmo reizi septiņos gados sarīko lielus svētkus ar plašu programmu. 27. februārī viesosies daudzi redzami mūsu galvaspilsētas mākslinieki un koncertēs I Liepājas kājnieku pulka orķestrs ne mazāk kā 35 cilvēku sastāvā 28. februārī svētku turpinājums ar teātra izrādi, koncertu un sekojošu deju. Tādi plaši sarīkoti svētki, dabiski, prasa lielus izdevumus un tamdēļ visas mūsu publikas pienākums pabalstīt mūsu rosīgās policijas darbinieku izrīkojumu, it sevišķi jau tamdēļ vien, ka viss tīrs atlikums nodomāts policijas darbinieku kulturelām vajadzībām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu