Šveiciešiem jāizlemj, vai tie vēlas valstī desmit miljonus iedzīvotāju

Liberālās likumdošanas dēļ referendumi Šveicē ir ierasti un regulāri – lai jautājumu liktu vistautas nobalsošanā, pietiek, ja partijas vai pilsoņu grupas 18 mēnešu laikā iniciatīvai savāc 100 tūkstošus parakstu.

Tomēr tas, par ko nesen paziņoja Šveices valdība, iziet ārpus ierastā, jo parādīs, kam šveiciešu vairums dod priekšroku – uz izolāciju tendētai nacionālajai suverenitātei vai vietas saglabāšanai Eiropas ekonomiskajā sistēmā. 14. jūnijā gaidāms referendums, vai valstij jāierobežo migrācijas dēļ augošo valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz 9,5 miljoniem 2050. gadā, tā, lai tas nepārkāptu desmit miljonu slieksni. Norma, kam paredz tālejošas sekas, būtu nostiprināma valsts konstitūcijā, bet pēc 2050. gada valdība drīkstētu koriģēt limitus atbilstoši dzimstības rādītājiem. Jāpiebilst, ka 14. jūnijā notiks nobalsošana arī par izmaiņām Civildienesta likumā, kas skar iespējas pāriet no armijas uz civildienestu, taču ne jau par to tagad strīdas Šveices sabiedrībā.

Gaidāma "eksplozija"

Kampaņa ar lozungiem "Nosargāsim to, ko mīlam!" un "Nē 10 miljonu Šveicei!" ir nacionālkonservatīvās, eiroskeptiskās un pret jebkādiem iebraucējiem noskaņotās Šveices Tautas partijas (SVP) iniciatīva. Šī partija kopš 1999. gada regulāri uzvar vēlēšanās, tai ir lielākā frakcija parlamentā, un biedru skaita ziņā tā ir trešā lielākā Šveicē. 2023. gadā SVP atbalstīja 28% vēlētāju. Partija sludina, ka, neko nemainot, ar tagadējo migrācijas intensitāti Šveicē jau ap 2040. gadu dzīvos desmit miljoni un iestāsies "iedzīvotāju skaita eksplozija", kad noturēt līdzšinējo dzīves kvalitātes un ekonomiskās stabilitātes līmeni vairs nebūs iespējams. Iebraucēju pieaugums radot cenu kāpumu dzīvokļu tirgū, noslogojot sociālos dienestus, sabiedriskā transporta sistēmu, samazinot darba algas, radot draudus videi, dabas resursiem un tā tālāk.

Tas, ka Šveicē iedzīvotāju skaits strauji aug, turklāt straujāk nekā kaimiņzemēs, ir fakts. 

Vēl 20. gadsimta sākumā valstī bija 3,3 miljoni iedzīvotāju, 20. gadsimta 90. gados tika pārvarēta septiņu miljonu atzīme, 2024. gadā krita deviņu miljonu robeža, bet pagājušajā vasarā Šveicē uzskaitīja 9 082 848 cilvēkus. Šobrīd labklājīgajā Alpu kalnu valstī mājo jau ap 9,1 miljons ļaužu un aptuveni 30% no tiem veido iebraucēji. Taču tie pārsvarā ir cilvēki nevis no kādām Āzijas vai Āfrikas zemēm, bet gan no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Daļai jau ir Šveices pilsonība, daļai ir oficiālas uzturēšanās atļaujas. Ar ES Šveici saista vairāk nekā 120 divpusējie līgumi, tostarp arī par brīvu tirdzniecību, pārvietošanos un transporta sakariem. Tā kā Šveices un ES iekšējie tirgi ir cieši saistīti, darbaspēka pārvietošanos starp abām zonām uzskata par Šveices un ES ekonomiskās sadarbības stūrakmeni, no kura iegūst abi. Tikmēr iniciatīvas virzītāji apgalvo, ka, ja valsts iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs 9,5 miljonus, valdībai neatlikšot nekas cits kā mainīt pastāvošo likumdošanu un starptautiskos līgumus ar ES, arī tos, kas skar pārvietošanās brīvību, lai ierobežotu apdzīvotības pieaugumu. Piemēram, būtu jāierobežo patvēruma piešķiršana, ģimeņu atkalapvienošanās, uzturēšanās atļauju izsniegšana. Var šķist kuriozi, bet SVP līderi vēl iepriekšējos gados žēlojās, ka Šveicē "izplešoties" vācieši; viņi, īpaši tūrisma biznesā, atņemot darbavietas šveiciešiem, jo ņemot darbā savus tautasbrāļus.

Būs jaunas problēmas?

Novērotāji atzīmē, ka jautājums par limitētu iedzīvotāju skaitu raisa Šveices sabiedrībā asas debates un referenduma iznākums ir grūti prognozējams. Pērn novembrī veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka 48% būtu gatavi balsot "par", 41% būtu "pret", bet 11% savu pozīciju vēl nav izlēmuši. SVP nodomu neatbalsta valsts augstākais izpildvaras orgāns – septiņu locekļu Federālā padome. Pret tāpat ir vairums parlamentā pārstāvēto politisko partiju un uzņēmēju organizācijas. Šīs nometnes ieskatā SVP priekšlikums nevis atrisinās problēmas, bet drīzāk radīs vēl jaunas. Piemēram, Šveices Cīrihes kantonā iedzīvotāju pieaugumu, pēc statistikas, 90% veido ieceļotāji, taču izteiktā vairākumā tie ir cilvēki, kas ieradušies strādāt. 

Valsts mērogā tikai katrs astotais ienācējs ir patvēruma meklētājs. 

Laikā no 2011. līdz 2023. gadam tādu bijis ap 300 tūkstoši, un pēdējā laikā lielu daļu šo ļaužu nāk no Ukrainas. Kas attiecas uz darba ņēmējiem ārzemniekiem, tad gandrīz puse no viņiem pēc dažiem gadiem Šveici atkal pamet, nevis apmetas uz ilgstošu dzīvi. Ierobežojumu pretinieki aizrāda, ka personas no ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) zonas valstīm Šveicei nes ekonomisku labumu. Valstij klātos grūti bez ārvalstniekiem, kas strādā slimnīcās, viesmīlības sektorā, celtniecībā. Šveices visvalsts mēroga uzņēmēju savienība "Economiesuisse" tādēļ SVP rosinājumu nosaukusi par "haosa iniciatīvu" un kopējā paziņojumā ar Šveices Darba devēju asociāciju brīdinājusi, ka valsts tālākā ekonomiskā attīstība ir tieši saistīta ar darbaspēka imigrāciju, bez kuras daļa tagadējo šveiciešu kompāniju nākotnē vienkārši pārcelsies uz citām valstīm. Savukārt SVP uzņēmēju brīdinājumus tulko kā skaitliski mazas "ekonomiskās elites" nopūlēšanos aizstāvēt savas egoistiskās intereses, jo vairums "vienkāršo šveiciešu" no migrācijas tikai ciešot.