Pabalstus apkures rēķinu segšanai varētu dalīt vēlīgāk

Vakar valdība ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz šoziem paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus.

Ja grozījumus apstiprinās Saeima, šogad kļūtu vairāk iedzīvotāju, kuriem pienāktos finansiāls atbalsts rēķinu nomaksai. Tagad likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas komisijā steidzamības kārtā, tomēr – ne vienā dienā.

Valdības ārkārtas sēde tika sasaukta īpaši minēto likuma grozījumu pieņemšanai. Lai arī lēmumprojekts tika atbalstīts, tas raisīja asas diskusijas, un ne visi ar to ir mierā. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) uzsver, ka pašvaldību budžetos papildu izdevumi nav paredzēti. LPS izteikusi aicinājumu 100% apmērā kompensēt gan mājokļa pabalsta izdevumu pieauguma daļu, gan piemaksas darbiniekiem, kuriem jaunās normas palielina administratīvo slogu. Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvis Vents Armands Krauklis MK sēdē norādīja, ka daļai pašvaldību nav rezervju un papildu izmaksas nemaz nevarēšot segt, īpaši tajās pašvaldībās, kur pabalstu pieaugums varētu būt vislielākais. Viņš uzsvēra, ka, ja tas ir valsts lēmums, finansējumam jābūt pilnā apmērā no valsts. Savukārt finanšu ministra Arvila Ašeradena ieskatā pašvaldību kontos ir ievērojami līdzekļu atlikumi, bet naudas plūsmas nodrošināšanai pieejami arī Valsts kases aizdevumi, kas tiekot piešķirti operatīvi.

Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5; mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem – no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām – no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka līdz ar šādu aprēķina koeficienta palielinājumu janvāra–aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7571 personu – no 33 040 līdz 40 611, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro – no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.

MK sēdē izskanēja arī citi iebildumi pret minētajiem likuma grozījumiem. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iebilst pret likumprojektu kopumā, uzskatot, ka auksto ziemas mēnešu problemātika nav risināma ar šādiem grozījumiem, jo vēsturiskā salīdzinājumā siltumenerģijas tarifu attiecība pret pensijām un algām šobrīd esot labvēlīgāka nekā iepriekšējos gados. LDDK rosinājusi kā alternatīvu izmantot izstiepto maksājumu mehānismu, ļaujot iedzīvotājiem bez soda sankcijām segt apkures rēķinus līdz nākamajai sezonai, kā arī aicina īpaši aizsargājamo grupu paplašināt, iekļaujot tajā jebkuru mājsaimniecību ar bērniem.

Debašu noslēgumā premjere rosināja tomēr atbalstīt likumprojektu, vienlaikus protokolā uzdodot līdz 28. februārim iesniegt risinājumu par atlikto maksājumu skaidru mehānismu, lai iedzīvotājiem netiktu piemērotas soda sankcijas.