Kultūrzīmju izvēle: 8. nedēļa kultūrā — izstādes, izrādes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Gabrāna un Brežes mākslas visumā

Ginta Gabrāna personālizstāde "Algoritmu kopienas" un Andra Brežes "Aploks" – šo pazīstamo mūsdienu latviešu mākslinieku darbu skates līdz 5. aprīlim ir apskatāmas Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā un Mazajā zālē. 

Tās abas vieno vēlme runāt par konkrēto mirkli vizuāli iespaidīgā un poētiskā formātā, atklājot emocionālo un intelektuālo piesātinājumu. Ginta Gabrāna "Algoritmu kopienas" var uzskatīt par mēģinājumu radīt "laikabiedra portretu", kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, mākslas radīšanas procesu un sabiedrību kā kopumu. Mākslinieks pēta mākslīgā intelekta algoritmisko ģenēzi un tā izraisītās vērtību maiņas, kas paradās dīvainu hibrīdtēlu veidolā, kuri signalizē par mums vēl nezināmas pasaules ierašanos. Savukārt mākslinieka Andra Brežes rekonstruētais darbs "Aploks" atklās Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas izstāžu ciklu "Milži", kas veltīts hrestomātiskām personībām un notikumiem Latvijas laikmetīgajā mākslā. Pirmo reizi izstādīts Sorosa Mūsdienu mākslas centra II gadskārtējās izstādes "Valsts" ietvaros, šis darbs pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem atgriezīsies izstāžu zālē. "Viens no iemesliem, kādēļ tapis šis darbs, ir atmiņu vilnis, kas nāk no bērnības. Vasarās mana Cēsu ielas 41. nama pagalmā ieripoja motocikls, kam blakusvāģa vietā atradās liels malkaszāģis. Ar motociklu brauca divi bijušie leģionāri, kuri piepelnījās, zāģējot malku apkārtnes iedzīvotājiem. Piebraukuši tuvāk baļķu grēdai, viņi pārkārtoja motociklu citam uzdevumam, lai, darbinot motoru, tas tagad grieztu zāģi. Zāģim sākot griezties, es brīnījos, kā baļķi pamazām maina ģeometriju," stāsta autors. Andris Breže pārstāv paaudzi, kas satricināja Latvijas mākslas ainu 80. gadu beigās/90. gados. Viņš viens no pirmajiem apguva instalāciju un objektu mākslas valodu un radikāli izmainīja mākslas darba materiāla, telpas un nozīmes savstarpējās attiecības. Klajā nāks arī Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas cikla "Milži" pirmais izdevums "Andris Breže. Aploks", kura tekstu autore ir mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, grafisko dizainu veidojis mākslinieks Krišs Salmanis. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

Skats uz Bolderāju

Komiskā apkaimes melodrāma "Bolderāja", kas 27. februārī piedzīvos pirmizrādi M. Čehova Rīgas krievu teātrī, tapusi pēc Justīnes Kļavas lugas.

Foto: Publicitātes

Kā būtu, ja kādas Rīgas apkaimes smalkākajā krogā divu jauniešu kāzās līgavas vecmāmiņa satiktu savu bijušo znotu un viņa jauno, novecot sākušo draudzeni? Ko darīt vakara vadītājai, ja pāris minūtes pirms viesībām atklājas, ka vīrs nespēs nospēlēt muzikālo pavadījumu, jo vēl nav atguvies no iepriekšējām svinībām? Kā rīkoties līgavainim, ja līgavas labākā draudzene tosta ietvaros atzīstas jūtās? Mirklī, kad šķiet, ka visi konflikti ir nolikti malā, ierodas kāds negaidīts viesis, un klātesošajiem jālūko, lai kāzu svinības nepārvērstos bēru mielastā. Tā Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris piesaka jauno izrādi, komisko apkaimes melodrāmu "Bolderāja", kas tapusi pēc Justīnes Kļavas lugas. Lomās: Jekaterina Frolova, Veronika Plotņikova, Maksims Busels, Aleksandrs Maļikovs u. c. Izrāde noris krievu valodā ar subtitriem latviski un angliski. Pirmizrāde – piektdien, 27. februārī.

Kaislīgie egomaniaki

"Viņa – bērnu grāmatu rakstniece, viņš – modelis. Saindēts klusums, kur katrs nevainīgākais vārds ir sprādzienbīstams," tā Valmieras teātris raksturo izrādi "Egomaniaki".

Foto: Publicitātes

Attiecību drāma, veidota kā kamerizrāde, kas balstās divu aktieru saspēlē, veidojot brutālisma un poētiska skaistuma sadursmi. Tā Valmieras teātra jauno izrādi "Egomaniaki" raksturo režisors Reinis Suhanovs. "Mūsdienas. Pāris, bez piecām minūtēm trīsdesmitgadnieki. Viņa – bērnu grāmatu rakstniece, viņš – modelis. Saindēts klusums, kur katrs nevainīgākais vārds ir sprādzienbīstams. Artūra Dīča lugas sižets ir par Ārona (28) un Kortnijas (28) toksiskajām attiecībām brīdī, kad abi jau ir šķīrušies, bet tomēr vēl pavada laiku kopā," pieteikumā raksta teātris. Lomās: Anna Nele Āboliņa un Aksels Aizkalns. Pirmizrāde – piektdien, 20. februārī.

Gatavojoties Dziesmu svētkiem

Sestdien, 21. februārī, kultūras pilī "Ziemeļblāzma" ar kokļu mūzikas koncertu "Kokles stāsti Ziemeļblāzmā" Rīgā sāksies Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotās Latvijas koklētāju ansambļu skates, uz kurām aicināti arī klausītāji. Ieeja – bez maksas. Koncertā satiksies Rīgas koklētāju ansambļi, kas individuāli, kā arī kopansamblī atskaņos latviešu komponistu oriģinālmūziku un latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerta diriģentes – Anda Eglīte, Dace Priedīte un Iveta Tauriņa.

Rīgā – IevaKrish "Oblicus".

Laikmetīgās dejas izrāde "Oblicus".

Foto: Publicitātes

Svētdien, 22. februārī, un arī 12. aprīlī kultūras telpā "Hanzas perons" būs retā iespēja Latvijā redzēt horeogrāfu un dejotāju tandēma IevaKrish (Ieva Gaurilčikaitė-Sants and Krišjānis Sants) veidoto laikmetīgās dejas izrādi "Oblicus". Tā ir laikmetīgs mīlasstāsts – metafizisks duets, kas savij tuvību, ievainojamību un mākslinieciskās ambīcijas. Divu cilvēku pašportrets, kuri lavierē starp kopā būšanas un atšķirtības spriegumiem, pētot ilgas saplūst, vienlaikus saglabājot savu individualitāti. "Oblicus" pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada jūlijā, īsā laikā gūstot plašu starptautisku atzinību.

Tekstila vēstījums

Latvijas Nacionālās bibliotēkas oranžērijā līdz 6. aprīlim apskatāma tekstilgrāmatu izstāde "Taustāmie stāstījumi", kurā lasāmi, apskatāmi un arī taustāmi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstila specialitātes studentu radītie stāsti. Tekstilgrāmata ir viens no uzdevumiem LMA Tekstila specialitātes studiju programmā, kas veidots ar mērķi mudināt studentus eksperimentēt ar tekstila tehnikām un formātiem, tos pielāgojot stāsta idejai. Darbos grāmata tiek interpretēta kā vizuāls materiāls un telpisks objekts, aktualizējot tekstila daudzpusību.