Apdrošinātāji: Dabas stihijas nodara arvien lielākus postījumus zemniekiem

Klimata pārmaiņu ietekme arvien vairāk jūtama arī Latvijā, radot būtiskus zaudējumus lauksaimniecībai, tikmēr apdrošināšanas tendences šajā nozarē ir svārstīgas un parasti pieaug pēc dabas stihijām, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA)dati

“Par vērā ņemamu apdrošināšanas nozares attīstību lauksaimniecībā varam runāt kopš 2020. gada, kad apdrošināto lauksaimnieku skaits pārsniedza 750. Gadu no gada šis skaitlis nedaudz mainās, taču kopumā redzams, ka lauksaimnieki arvien labāk apzinās iespējamos zaudējumus un biežāk izvēlas apdrošināšanu kā drošības spilvenu pret neprognozējamiem laikapstākļiem, kas var ietekmēt ražu un līdz ar to arī ienākumus,” informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Saskaņā ar LAA informāciju, 2024. gadā sējumu un stādījumu apdrošināšanu bija iegādājušies 813 lauksaimnieki. 

Iemaksāto prēmiju apjoms sasniedza 12 miljonus eiro, bet kopumā atlīdzībās tika izmaksāti 12,3 miljoni eiro, 

kas ietver arī citus riskus ne tikai dabas stihiju radītos postījumus. 

Salīdzinājumam 2020. gadā bija apdrošināti 824 lauksaimnieki, iemaksāto prēmiju apjoms bija 11,9 miljoni eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 6,3 miljoni eiro. 

Sējumu un stādījumu apdrošināšana*

* nav iekļauti Vācijas apdrošinātāja VEREINIGTE HAGEL dati, kurš Latvijā piedāvā apdrošināšanu caur lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību LATRAPS

Rūpīgi jāiepazīstas ar polises noteikumiem

LAA atgādina, ka pirms jebkuras apdrošināšanas polises iegādes, tajā skaitā par sējumu un stādījumu apdrošināšanu, klientam ir rūpīgi jāiepazīstas ar polises segumu un nepieciešamības gadījumā tā jāpapildina ar papildu riskiem. 

Parasti standarta apdrošināšanā ietilpst atlīdzība par ražas daudzuma samazinājumu, ja zaudējumus nodara krusa, vētra, lietusgāzes, uguns, pārziemošanai nelabvēlīgi laikapstākļi vai savvaļas dzīvnieki. 

Savukārt, piemēram, plūdi, kad ūdens ilgstoši atrodas uz lauka, parasti nav segumā un var tikt piedāvāts kā papildu risks. 

Arī lauksaimniekiem, kuri audzē Latvijai neraksturīgus kultūraugus, ir jāiepazīstas ar apdrošinātāju piedāvājumu un jānoskaidro, vai konkrētā kultūra var tikt apdrošināta un uz kādiem nosacījumiem. 

“Maijā un jūnijā dažos Vidzemes un Latgales apgabalos nolija liels nokrišņu daudzums, un šobrīd lauksaimnieki sāk novērtēt zaudējumu apmērus un vērsties pie apdrošinātājiem. Arī šajos gadījumos apdrošinātāji katru gadījumu izvērtēs individuāli, novērtējot situāciju uz vietas, lai konstatētu, vai ir iestājies kāds no apdrošināšanas riskiem,” stāsta J. Abāšins. 

LAA atgādina, ka, lai veicinātu lauksaimniekus apdrošināt savus kultūraugus, ir pieejams valsts atbalsts līdz 50 % sējumiem un līdz 70 % dārzeņu, augļu un ogu stādījumu platībām no apdrošināšanas prēmijas summas. Līdz š.g. 1. jūlijam lauksaimnieki var iesniegt projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai daļēji segtu izdevumus par apdrošināšanas prēmiju.

*Apkopoti dati par LAA biedriem; bez tiem Latvijas lauksaimniecības apdrošināšanas tirgū strādā viens Vācijas apdrošinātājs, kura dati nav pieejami.