Čudars: Arvi Henriksenu esmu klausījies jau vismaz kādus gadus piecpadsmit

Šodien, 18. jūnijā, tikai dažas dienas pirms vasaras saulgriežiem, Rīgas Cirka arēnā gaidāms maģisks koncertuzvedums "Nakts vēstules dejotājai", kur skanēs mūzika, kas "ieelpos nakti un dejos gaismā". Īpaši šim notikumam komponists un ģitārists Matīss Čudars veidojis jaundarbu "Mīlestības vēstules Dievam".

Līdzās Latvijas Radio korim Kaspara Putniņa vadībā koncertā uzstāsies divas izcilas personības no Eiropas skatuvēm: Arve Henriksens, viens no šobrīd pieprasītākajiem un oriģinālākajiem Eiropas mūsdienu trompetistiem, un Anderss Jormins, vairākkārtēji godalgots komponists un kontrabasists. Koncertuzveduma centrā – viena no spilgtākajām Latvijas baleta māksliniecēm Elza Leimane. Viņa ir šā noslēpumainā vēstījuma kodols – dejotāja, kurai tiek sūtītas "nakts vēstules" caur skaņu un kura atbild kustībā.

"Kultūrzīmes" uz sarunu par koncertu, džezu un sajūtām ap to uzaicināja komponistu, vienu no mūsdienu Latvijas spilgtākajiem džeza ģitāristiem, kurš novērtēts arī pasaules mērogā – Matīsu Čudaru. Jau daudzus gadus mūziķis daļu laika dzīvo un strādā Ņujorkā, bet nu jau vairāk kā pusgadu savus klausītājus regulāri vairāk iepriecina Latvijā, uzsverot, ka, "muzicējot Latvijā, darbam piemīt spēcīga jēgas izjūta".

"Čudara Trio", ko veido ģitārists Matīss Čudars, basists Edvīns Ozols un sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans, 2022. gada ieguva Lielo mūzikas balvu kā "Gada koncerts", bet šā gada martā pirmo reizi, pārvarot milzīgu konkurenci, pārstāvēja Latviju pasaules lielākajā džeza konferencē "Jazz Ahead" Brēmenē, Vācijā. Rudenī trio paredzējuši strādāt pie jaunā albuma, kurš nākšot klajā nākamgad: "Man tā ir liela un svēta lieta. Albums būs turpinājums mūsu sadarbībai, stiprināsim skaņu, turpināsim spēlēt un vairosim mīlestību; tas būs jauns attīstības posms mūzikā, ar kuru nākamgad vēlamies doties koncertceļojumā ne vien pa Latviju, bet arī Eiropu."

Matīss Čudars: "Latvijā izjūtu, ka savu radošo spēku dodu savējiem: gan cilvēkiem, gan vietai, no kuras nākuši mani tālie senči. Latvijā esot, turpinu kopt un laistīt to koku, kuru stādījuši mani vecvecāki, tā ir svarīga, spēcīga un jēgpilna apziņa."

Foto: Rina Zhu/ Publicitātes

Jūsu sadarbība ar Latvijas Radio kori aizsākusies jau sen, turklāt jau 2018. gadā skanēja arī skaņdarba "Mīlestības vēstules Dievam" pirmā versija. Kas jauns paredzēts šodienas koncertā?

M. Čudars: Šoreiz "Mīlestības vēstules Dievam" skanēs atjaunotā versijā, notikusi tāda kā revīzija, un tās būs gluži vai piedzimušas no jauna. Varētu teikt, ka šajā koncertā satiksies gan dažādas manas pagātnes ietekmes, gan arī visvisādi nākotnes sapņi. Protams, ar Latvijas superkori, Radio kori, tiešām esam kopā strādājuši daudz, bet šajā koncertā mums pievienosies arī divi jauni instrumentālisti, krietni vairāk būs arī improvizācijas momentu.

Esmu ļoti saviļņots, ka koncertā satiksimies tieši šādā sastāvā, jo norvēģu trompetistu Arvi Henriksenu esmu klausījies jau vismaz kādus gadus piecpadsmit un viņa spēle allaž mani ļoti iedvesmojusi. Vienmēr apbrīnoju viņa ārkārtīgi plašo muzikālo izteiksmes līdzekļu klāstu, dažādās krāsas, kādas viņš spēj panākt uz sava instrumenta un spēcīgās emocijas, kuras Arves spēle spēj izsaukt klausītājā.

Līdzīgi arī zviedru basģitāristu Andersu Jorminu jau sen biju piefiksējis kā vienu no kontrabasa pasaules grandiem, un vienmēr bija licies, ka kādu dienu būtu lieliski uzspēlēt ar viņu kopā.

Savukārt bundzinieks Ivars Arutjunjans ir mans sens cīņu biedrs, jau ļoti daudzus gadus esam spēlējuši kopā, var teikt, ka saspēlē esam kļuvuši gluži vai par vienotu organismu. Ivars spēlēja arī 2018. gada koncertā, bet tolaik viņa pārziņā bija dažādi simfoniskā orķestra perkusīvie instrumenti, pārsvarā vibrofons, bet šoreiz viņš spēlēs bungu komplektu, un šī ir joma, kurā viņš ir visspēcīgākais, Ivara galvenā specialitāte.

Un, protams, Elza Leimane! Kopā esam sastrādājušies no 2019. gada, veidojot viņas baletu "(Ne)stāsti man pasakas", un toreiz mūsu sadarbība bija ārkārtīgi viegla, iedvesmojoša. Tieši Elza man iedevusi māku pa īstam saskatīt to, cik deja spēj būt skaista, ekspresīva un muzikāla, cik tā var būt poētiska un cik daudz caur deju iespējams pateikt. Elza noteikti pavērusi manas acis uz dejas pasauli, savā ziņā tieši viņas klātbūtne šim skaistajam notikumam uzsies bantīti.

Cik viegli koristi atsaucas neierastajam – jūsu kompozīcijām un ģitārspēles improvizācijām?

Ikdienā Radio kora dziedātāji absolūti nevainojami spēj dziedāt pasaules līmeņa augšgala komponētu mūziku, kur ļoti precīzi viss izrakstīts: kas un kurā brīdī jādara.

Savukārt šajā koncertā būs klausāma klasiskajā mūzikā pazīstamā aleatorika, kad par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu. Šo procesu grūti aprakstīt vārdiem, bet tādējādi mūziķiem sākotnēji zināmi parametri, un vēlāk salīdzinoši vienkāršā veidā tiek strādāts ar dotajiem materiāliem. Jau iepriekšējās sadarbību reizēs ar Radio kori kompozīcijas esam daļēji radījuši uz vietas, kur es brīžiem pieslēdzos un savā ziņā kļūstu par kora vadītāju, dziedātājiem brīžam spēlējot priekšā vai arī liekot kādu noti "iesaldēt", uz vietas kopīgi veidojam akordus, un, atskaņojot mūziku, dziedātājiem vien zīmju valodā rādu, ko noteiktos brīžos darīt un ko ne.

Atceros, pašā pirmajā reizē, kad koristiem izteicu vēlmi kopīgi veidot aleatorikas, sākotnējā reakcija bija nedaudz piesardzīga, pat kautrīga, bet nebūt ne noliedzoša. Pēc tam, teju jau uzreiz pirmajā kopējā darba brīdī, entuziasms sita augstu vilni, un tagad jūtu, ka šo procesu visi bauda. Mirkļa radīšanas brīdī tik tiešām pieslēdzas kāds maģisks spēks.

Ne reizi vien koncertos Latvijas Radio koris skaņdarbu izpildīšanas laikā, liekas, teju lidojam…

Tas tiesa, mūsu koris tik tiešām var lidot, rāpot un lēkāt, viņi tik tiešām spēj teju visu. Latvijas Radio koris ir mūsu Latvijas dārgums.

Vai jums būtiski, ka kompozīciju pirmatskaņojums skan tieši Latvijā?

Latvijā ir runa par latvieša apziņu, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, un tāpēc, tāpat kā jebkurai citai rīcībai, Latvijā piemīt spēcīga jēgas sajūta. Latvijā izjūtu, ka savu radošo spēku dodu savējiem: gan cilvēkiem, gan vietai, no kuras nākuši mani tālie senči. Latvijā esot, turpinu kopt un laistīt to koku, kuru stādījuši mani vecvecāki, tā ir svarīga, spēcīga un jēgpilna apziņa.

Protams, spēlējot arī ārpus mūsu valsts, rodas jēgpilna sajūta, bet tā ir savādāka. Lai Latvija varētu eksistēt kā valsts, pasaulei mūs ir jāpamana un jāatzīst; lielajām valstīm mūs jāpieņem, teju skaļi sakot: "Ok, arī tā mazā zeme var pastāvēt atsevišķi, mēs to atzīsim par valsti, jo tajā ir īpaša kultūra." Nu nevar taču tā vienkārši nolemt "taisīt valsti", citu valstu akcepts ir tik būtisks! Turklāt – mums jābūt pamanāmiem, tāpēc vienmēr nepieciešams, lai būtu cilvēki, kuri izplatītu ziņu par mūsu valsti. Tādā ziņā, spēlējot ārzemēs, nevienu brīdi neaizmirstu, ka uzstājoties nesu vēsti par Latviju.

Matīss Čudars.

Foto: Publicitātes

Kurā vietā Latvijā jums patīk koncertēt vislabāk?

Laikam gan vienas vismīļākās vietas nemaz nav. Protams, skaisti spēlēt tik dižā vietā kā Opera un Nacionālais teātris, bet patiesībā – jebkur. Līdz šim šovasar jau bijusi diezgan kolorīta koncertdzīve, koncerti gan lielai, gan mazai publikai. Nesen spēlēju Salaspils novada svētkos un ar neapbruņotu aci skaitīju, ka sanākuši ap desmit tūkstošiem klausītāju, bet tāpat nācies spēlēt solokoncertu arī Cēsu mākslas telpā "Mala", kur atnāca vien divpadsmit cilvēku. Visam piemīt sava burvība, un teikt, ka viena vieta patīk labāk par otru, būtu ļoti grūti – viens ir spēlēt uz milzīgas skatuves, cits – prestižā koncertzālē un pavisam savādāk mīlīgā, mazā kafejnīciņā. Turklāt katrā telpā mūziķim ar publiku ir savi komunikācijas veidi, un tie visi man liekas skaisti, tāpat kā visas telpas ir īpašas. Es vienmēr tiecos piekrist piedāvājumiem, jo ikkatrs koncerts mani papildina kā cilvēku. Lielkoncerts palīdz manai muzicēšanai mazā koncertā, savukārt spēlēšana maz izsludinātā, teju vai pagrīdes klubā, atsvaidzina manu koncertēšanu nopietnā koncertzālē. Visam ir sava burvība, līdzīgi jau neviens īsti nepateiktu, kas labāks – spageti ar malto gaļu vai tomēr foršāks būs grilēts lasis ar brokoļiem? Laikam jau daudzi teiks, ka veselīgāks būs grilēts lasis ar brokoļiem, bet, to pārēdoties, ar lielāko prieku aizies tieši spageti! Visam jābūt balansā.