1955. gada 20. jūnijā. Pirms 70 gadiem Rīgā un citās Latvijas PSR pilsētās kinoteātros sāka demonstrēt Ukrainā dzimušā Leonīda Lukova režisēto filmu "Uz jauno krastu".

Reklāma

Filmas pamatā tāda paša nosaukuma Viļa Lāča romāns, kuru, starp citu, tajā pašā gadā piemēroja arī teātra lugas un Marģera Zariņa komponētas operas formātam. Sižets, protams, bija "šķiru cīņas" un padomju ideoloģijas piesātināts, demonstrējot Latvijas okupāciju un iekļaušanu Padomju Savienībā kā visu darbaļaužu sen ilgotu notikumu, kas likvidē "buržuju" varu, ved tautu pretim komunismam, tātad "laimei". Citējot tā laika padomju presi: "Čūsku purvu padomju lasītājs uztver kā nabadzības, beztiesības un cilvēka pazemošanas simbolu, bet "jauno krastu" – kā mūsu iecerētās gaišās dzīves simbolu, kas pastāvīgi iet kalnup, pastāvīgi papildinās." 

No kinovēstures viedokļa lentes teju vienīgā vērtība ir tā, ka tas bija pirmais krāsu kino, kas uzņemts Latvijā. Līdz mūsdienām, vismaz Latvijā, tomēr saglabājusies tikai tās melnbaltā kopija. Filma tika ieskaņota kā latviešu, tā krievu versijā.

"Uz jauno krastu" lielā mērā uzņēma Maskavas Maksima Gorkija kinostudijas spēkiem, attiecīgi radošā komanda pārsvarā nāca no turienes. Taču aktieri bija latviešu, un tāpēc arī skatītāji, kā minējuši laikabiedri, mazāk pievērsa uzmanību sižetam, bet vairāk tam, ko dara galveno lomu spēlētāji. Daļa no viņiem tobrīd bija jau pieredzējuši un populāri, daļa vēl tikko karjeru sākuši – Velta Līne, Lidija Freimane, Jānis Osis, Artūrs Dimiters, Baiba Indriksone, Harijs Liepiņš, Uldis Lieldidžs, Luijs Šmits, Juris Lejaskalns un citi. Vairumam no teātra nākušo tā bija pirmā pieredze kinospecifikā. Žurnāls "Zvaigzne" atzīmēja arī šo: "Izcils ieguvums jauniešiem ir krievu valodas apgūšana. Piemēram, Uldis Lieldidžs, kam no sākuma gāja tīri kā pa celmiem, pēc darba noslēguma, sakot atvadu un pateicības vārdus, gluži brīvi izpauda savas domas krieviski."

Kā PSRS kinomākslas sasniegumu "Uz jauno krastu" tajā pašā gadā demonstrēja Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā.

"Brīvā Zeme", 1925. gada 20. jūnijā

Nauda kā aģitācijas līdzeklis. Oļu-Apeltiena. 17. jūnijā ar auto apmeklēja mūsu pagasta namu augsti kungi - nacionālās zemnieku savienības lektori. Uz sapulci bija ieradušies kāds ducis ziņkārīgo. Kad daži no klausītājiem gribēja atstāt sapulces telpu pirms sapulces atklāšanas, tad viens no lektoriem, izraudams maku no kabatas, piedāvāja ar varu promgājējam 2 lati, lai paliek uz sapulci. Sapulces apmeklētāji naudu tomēr neņēma pretim. Kad starp citu lektori sāka aiztikt citu partiju vadoņus, tad no publikas aizrādīja, ka tas nedrīkst notikt. Apmeklētāja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu