Lai inficētas ērces neapdraud veselību

Ērču encefalīta izraisītājs ir Flavivirus ģints Flaviviridae dzimtas vīruss, kuru pārnēsātājas ir ērces.

Vīruss netiek tiešā ceļā nodots no cilvēka uz cilvēku, izņemot gadījumos, ja inficējusies sieviete, to nodod bērnam ar mātes pienu, kas gan notiek ļoti reti, zina stāstīt Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Sarkanābola-Bērziņa, piebilstot, ka ar ērču encefalītu var inficēties, lietojot termiski neapstrādātu kazas pienu vai tā produktus. Tomēr visbiežāk saslimst pēc inficētas ērces piesūkšanās, piemēram, pērn reģistrēti 166, bet 2023. gadā 262 saslimušie.

Var būt paliekošas sekas

"Latvijā cirkulē ērču encefalīta vīrusa Eiropas apakštips. Inficēšanās ar to un saslimšana pirmajā fāzē var noritēt bez simptomiem vai kā viegla, gripai līdzīga slimība. No saslimušajiem aptuveni 20–30% pacientu piedzīvo otro slimības fāzi, kurā ir novērojami neiroloģiski simptomi. Diemžēl mirstības rādītāji šiem pacientiem sasniedz 0,5–2%, bet smagas neiroloģiskas sekas rodas līdz pat 10%. Bērniem slimības otrā fāze parasti aprobežojas ar meningītu, savukārt pieaugušajiem, kuri vecāki par 40 gadiem, ir lielāks encefalīta attīstības risks. Vēl smagāka norise ir senioriem pēc 60 gadu vecuma, kuriem pēc pārslimošanas iespējamas paliekošas, nozīmīgākas​​, kā arī ir novērojama augstāka mirstība no šīs slimības," stāsta neiroloģe. "Nedrīkst piemirst, ka ērču encefalīts var skart jebkura vecuma bērnus, dažreiz pat zīdaiņus. Kopumā slimības gaita viņiem ir vieglāka salīdzinājumā ar pieaugušajiem, tomēr nesen veiktie novērojumi par ērču encefalītu atklāja, ka ievērojamai daļai bērnu, kas slimību pārslimoja, saglabājās ilgstoši kognitīvi traucējumi."

Ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst 3–28 dienas, vidēji – no 7 līdz 14. Slimība sākas ar nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru (38 °C), kakla stīvumu, muskuļu un locītavu, reizēm arī acu sāpēm, iespējams, arī nelabums, vemšana. Ja slimība ir vieglā formā, tad pēc šīs stadijas seko izveseļošanās. Ja slimība norit smagā vai vidēji smagā formā, šiem simptomiem pievienojas apziņas traucējumi, paralīzes, līdzsvara, jušanas traucējumi un reiboņi, krampji. 

Aptuveni vienai trešdaļai pacientu pēc tam saglabājas dažādi veselības traucējumi, piemēram, galvassāpes, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās. 

Labā ziņa ir tā, ka pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.

Ārste teic, ka pēdējos gados novērots ērču encefalīta saslimstības pieaugums, jo saistībā ar siltajām ziemām ērču, tajā skaitā arī inficēto, skaits ir palielinājies. Tas ļauj secināt, ka arī iespēja saskarties ar slimības izraisītājvīrusu ir pieaugusi. Latvijā ir pieejamas divas efektīvas un drošas vakcīnas pret Eiropā sastopamo ērču encefalīta izraisītājvīrusu. Pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, valstī ar augstu endēmisku (biežu infekcijas izraisītāja sastopamību ērcēs) situāciju medicīnas iestādēm vajadzētu piedāvāt vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem jau no viena gada vecuma (rekomendācijās minēts, ka pirmā vakcīna ieteicama jau vecumā no viena līdz trim gadiem). 2025. gadā bērnu bezmaksas imunizācija – 1., 2., 3. pote un balstvakcinācija – pret ērču encefalītu noris septiņu augsti endēmisku novadu teritorijās. Savukārt 50% apmērā vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam.

"Tā kā pašlaik nav efektīvas ērču encefalīta ārstēšanas metodes, imunizācija un aizsardzība pret ērču kodumiem ir vienīgā pierādītā efektīvā metode šīs slimības profilaksē. Profilakse, lai nodrošinātos pret saslimšanu, ir svarīga ne tikai bērnam, bet visiem, kam patīk brīvo laiku pavadīt pie dabas, neaizmirstot arī savus mīļos seniorus," uzsver neiroloģe.

Laboratorijas testi

Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisko antivielu noteikšanas metodi. Kādos gadījumos vēl nosaka antivielas pret ērču encefalītu?

"Antivielas pret ērču encefalīta vīrusu nosaka, veicot asins analīzi, parasti tie ir ELISA (enzīmsaistīto imūnanalīzi) vai neitralizācijas testi. 

Paraugos tiek pārbaudīta antivielu klātbūtne – anti ērču encefalīta vīrusa IgM (agrīnās fāzes) un anti ērču encefalīta vīrusa IgG (vēlīnās fāzes pēc vakcinācijas vai pārslimošanas). Galvenie gadījumi, kad nosaka antivielas: simptomu parādīšanās pēc ērces piesūkšanās, ja ārstam radušās aizdomas par ērču encefalītu, pēc ērču encefalīta pārslimošanas, lai apstiprinātu imunitāti pret šo vīrusu, kā arī vakcinācijas efektivitātes pārbaudei, īpaši, ja pagājis ilgs laiks kopš pēdējās potes. Dažreiz to dara arī profilaktiski, ja cilvēks bieži uzturas teritorijās ar augstu ērču izplatību un nav pārliecības par aizsardzību, piemēram, nav zināms vakcinācijas statuss," stāsta Centrālās laboratorijas vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte.

Par ko liecina iegūtie rezultāti? Ja vīrusa IgM pozitīvs, tas norāda uz akūtu vai nesenu infekciju, ja IgG pozitīvs, bet IgM negatīvs, tas norāda uz pārslimotu infekciju vai imunitāti pēc vakcinācijas. Savukārt negatīvs IgG un IgM liecina, ka cilvēkam pret šo vīrusu nav imunitātes, ka nav bijusi vakcinācija vai saskarsme ar infekciju.

Vai antivielu noteikšana ir informatīva uzreiz pēc ērces piesūkšanās? "Nē, jo pēc ērces piesūkšanās antivielas vēl nav izveidojušās," uzsver laboratorijas ārste. "Organismam vajadzīgs laiks, lai veidotu imūnreakciju. IgM parasti parādās apmēram 7–14 dienas pēc inficēšanās, bet IgG – vēlāk, apmēram pēc divām trim nedēļām."

Savukārt pēc encefalīta pārslimošanas antivielu noteikšana ārstam var sniegt svarīgu informāciju, jo ērču encefalīta vīrusa IgG antivielas saglabājas ilgstoši, dažiem cilvēkiem pat visu mūžu, un šis tests apstiprina pārslimotu slimību un iegūtu imunitāti.

Vai tests ļauj spriest par vakcīnas efektivitāti, ja kopš pēdējās potēšanās pagājis ilgs laiks?

"Daļēji. 

Ja IgG rezultāts ir pozitīvs, tas norāda uz vakcīnas izraisītu imunitāti, bet testa precizitāte, lai noteiktu aizsardzības līmeni, nav absolūta. 

Nav stingras robežvērtības, pie kuras noteikti būtu jāpotējas atkārtoti, – to nosaka infektologs vai ģimenes ārsts, ņemot vērā pacienta riska faktorus. Ja vakcinācija notikusi sen, piemēram, vairāk par pieciem gadiem, antivielu tests var palīdzēt izlemt, vai nepieciešama revakcinācija," skaidro Jana Osīte.

Balstoties uz pētījumiem un citu valstu pieredzi, no 2024. gada Latvija pārgājusi uz 10 gadu balstvakcinācijas intervālu pēc ceturtās vakcīnas devas (to saņem trīs gadus pēc pirmajām trim).

Kā izvairīties no ērcēm:

• tā kā ērces visbiežāk pieķeras 10–15 cm augstumā no zemes, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs,
• pastaigājoties pa mežu, vajag izmantot repelentus ērču un kukaiņu atbaidīšanai, bet mājdzīvniekus apgādāt ar pretērču siksnām,
• pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laicīgi pamanītu un notrauktu ērces,
• pārnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces,
• lai mazinātu ērču daudzumu mājas apkārtnē, sakopiet pagalmu – regulāri pļaujiet zāli, izcērtiet krūmus, neatstājiet pērno lapu kaudzes,
• izkaisiet uz zemes skaidas vai granti vietās, kur zāliens robežojas ar mežainām vietām, lai veicinātu ērču skaita samazināšanos zālē,
• ierīkojiet atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu atvērtā, saulainā vietā, nevis zem koka vai krūmu tuvumā.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem: ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai, ar speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, vienmērīgi jāvelk ārā, piesūkšanās vieta jāapstrādā ar spirtu saturošu līdzekli, bet rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm.

Noņemot ērci, to nedrīkst saspiest, raut nost, ziest vai pilināt kaut ko virsū.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs