16.3 °C
Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū "samazinājies atbalsts Ukrainai un palielinājusies nenoteiktība attieksmē pret karu", tā secina Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku grupa.
Pētnieku ieskatā, nekonkrētas atbildes tomēr vēl neliecinot par slēptu atbalstu Krievijas politikai, kā to bieži pieņemts uzskatīt, tomēr vienlaikus viņi atzīst, ka šajā iedzīvotāju daļā ir daudz piesardzības un pašcenzūras, tāpēc daudz kas tiek noklusēts. Turklāt vērojama arī liela neapmierinātība ar Latvijas pēdējā laika politiskajiem procesiem.
Zīmīgi, ka šajā pētījumā lietots termins "rusofonie iedzīvotāji". No Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna skaidrojuma izriet, ka tas ir apzināts solis, lai aizstātu agrāk bieži lietoto apzīmējumu "krievvalodīgie", jo "Latvijā šim vārdam radies spēcīgs ideoloģisks uzslāņojums". Taču kopumā runa esot par tiem pašiem cilvēkiem, kam krievu valoda ir dzimtā vai viņi tajā runā ģimenē. Viens no būtiskākajiem jautājumiem aptaujā: kuru no karojošajām pusēm – Ukrainu vai Krieviju – viņi atbalsta? Neslēptu Krievijas atbalstītāju skaits trīs gadu laikā īpaši nav mainījies – 2022. gadā tie bija 14%, 2023. gadā – 13%, šobrīd – 12%. Pavisam cita aina, ja apskatās, kā mainījies atbalsts Ukrainai. 2022. gadā tā bija gandrīz trešdaļa (31%), toties 2025. gadā – vairs tikai 18%. Vienlaikus pieaudzis to skaits, kas saka "ne vienas, ne otras" (no 46% 2022. gadā līdz 55% 2025. gadā), un to, kam "grūti pateikt" (no 9% 2022. gadā līdz 15% 2025. gadā). Neesot nekādas īpašas atšķirības uzskatos starp dažādām vecuma grupām. M. Kaprāns: "Intuitīvi gribētos domāt, ka te mēs ieraudzīsim atšķirības starp paaudzēm. Tā nav. Arī reģionālu atšķirību, piemēram, starp Latgales un Rīgas vai Pierīgas krievvalodīgajiem nav. Tas, ko var ieraudzīt, – izglītībai ir nozīme. Augstāka izglītība būtiski palielina iespēju, ka krievvalodīgais respondents nostāsies Ukrainas pusē."
Cik izplatīti Latvijas krievu vidū ir Kremļa vēstījumi? Piemēram, tam, ka "rietumvalstis un Ukraina apdraud Krievijas drošību", gan piekrīt, gan nepiekrīt vienāds skaits – 32% aptaujāto, bet 37% ir grūti pateikt. Tam, ka "Krievija Ukrainā cīnās pret nacismu", piekrīt 29%, nepiekrīt – 32%, bet 38% ir grūti atbildēt. Mazāk piekritēju ir vēstījumam, ka "Ukraina nav uzskatāma par patstāvīgu valsti, tā ir Krievijai atņemta teritorija". Uz to apstiprinoši atbildējuši 18%, bet 37% atbilde uz šo jautājumu sagādājusi grūtības. M. Kaprāns spriež, ka šādas atšķirīgas atbildes parādot, ka vienprātības nav un tātad Kremlim nav izdevies par saviem vēstījumiem pārliecināt vairākumu te dzīvojošo krievu. "Atbalsts ir, bet relatīvi zems," vērtē pētnieks.
Taču, cik šo ainu var uzskatīt par pilnvērtīgu, ja ir aizdomas, ka cilvēki, iespējams, nav bijuši godīgi? Atbilde "Grūti pateikt" var liecināt gan par nogaidošu pozīciju, kam par labu nosvērsies svaru kausi (ne velti pirms diviem gadiem Ukrainas atbalstītāju skaits bija lielāks), gan īstās nostājas slēpšanu, gan nevēlēšanos vispār domāt par šīm tēmām. Pētnieki atzīst, ka tiem, kas ģimenē runā krievu valodā, ir raksturīgs "augsts pašcenzūras līmenis" – viņi kopumā tiecas paust savu viedokli tikai tuvākajam cilvēku lokam, uzskata, ka drošāk ir paklusēt, tiecas izvairīties no diskusijām par politiku "nepārbaudītā" vidē. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Oksana Žabko norāda: "Mazliet drošāk paust savu viedokli jūtas tikai tie, kas atbalsta Ukrainu, taču arī viņu starpā ir cilvēki, kas uzskata, ka to darīt nav droši." Bet M. Kaprāns piebilst: "Jāpatur prātā, ka krievvalodīgie ir pakļauti dubultai sociālajai kontrolei – gan kopumā valsts un sabiedrība, gan pati krievu kopiena rada spiedienu. Ir jāuzmanās, ka kādu varētu aizskart." Latviešu vidē tā nav, tāpēc šo situāciju esot grūti saprast.
Neapmierinātība ar politiskajiem lēmumiem krievvalodīgajā vidē pieaugot – gan par padomju okupācijas laika pieminekļu nojaukšanu, gan straujāku virzību uz skolu sistēmas latviskošanu, pilsonības jautājumiem un citiem. "Demokrātiskās sistēmās tam vajadzētu novest pie neapmierinātās sabiedrības daļas politiskas mobilizācijas," vērtē LU profesore Inta Mieriņa, "tomēr Latvijas krievvalodīgo vidū var novērot politiskās līdzdalības samazināšanos. (..)
Krievvalodīgo politiskā līdzdalība ilgstoši bijusi zemāka nekā latviešiem, bet pēc 2022. gada līdzdalības plaisa ir vēl vairāk palielinājusies, rusofono iedzīvotāju daļai kļūstot vēl ciniskākai un politiski atsvešinātākai no procesiem valstī."
Viņas skatījumā, tas varot novest pie šo iedzīvotāju piesliešanās populistiem un prokremliskiem politiskiem spēkiem. Tomēr radikālas politiskās izpausmes esot maz ticamas, jo vardarbīgi protesti šajā vidē netiekot uzskatīti par efektīvu Latvijas politikas ietekmēšanas līdzekli.
Iepriekšminētais nav nekāds pārsteigums, ja aplūko, kādus informācijas avotus Latvijas krievi izmanto. Tā kā liela daļa Krievijas televīzijas kanālu un interneta vietņu, kas izplata Kremļa propagandu, kopš 2022. gada Latvijā ir bloķēti, to lietojums tiešā veidā ir samazinājies. Trešdaļa aptaujāto gan atzīst, ka atraduši veidus, kā tiem piekļūt, vai arī Krievijas oficiālo pozīciju uzzina citā veidā. Nozīmīgākie ziņu avoti Latvijā dzīvojošajiem krieviem ir dažādas starpniekplatformas – sociālie mediji ("Facebook", "TikTok", "YouTube"), ziņojumu apmaiņas vietnes ("Telegram", "WhatsApp") un citi interneta kanāli. Daļa lasot arī Latvijas ziņu portālus krievu valodā, taču ievērojuši, ka viena un tā pati ziņa portāla latviskajā un krieviskajā versijā tiek pasniegta atšķirīgi, kas radot neapmierinātību un iespaidu, ka ar cilvēkiem manipulē.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
