Konkurences padome (KP) saņēmusi piena pārstrādes uzņēmuma AS "Smiltenes piens" ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Cesvaines piens", aģentūru LETA informēja KP.
Jau ziņots, ka "Smiltenes piens" janvāra nogalē iegādājās vairākumu "Cesvaines piena" akciju. darījuma pabeigšanai vajadzīga Konkurences padomes atļauja.
Ziņojumā konkurences uzraugiem "Smiltenes piens" norāda, ka Latvijā abu uzņēmumu darbība horizontāli pārklājas siera, sviesta, piena desertu, saldā krējuma, piena dzērienu un siera kraukšķu tirdzniecībā, kā arī svaigpiena iepirkuma tirgū.
Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem.
Jau ziņots, ka "Smiltenes piens" iegādājas "Cesvaines pienu", lai stiprinātu konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos. "Smiltenes piena" padomes priekšsēdētājs un īpašnieks Armands Kovaldins uzsver, ka, apvienojot divus nozīmīgus piena pārstrādes uzņēmumus, pastāv sinerģijas iespējas - stiprināt zīmolus, paplašināt produktu portfeli, ātrāk reaģēt uz jauniem tirgus izaicinājumiem, optimizēt loģistikas, izejvielu iepirkumu un ražošanas efektivitātes izmaksas.
"Cesvaines piens" akcionāru pārstāvji atzīmē, ka pēdējos gados jūtami pieaugusi konkurence Latvijā un eksporta tirgos, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumu konsolidācija Latvijā ir būtisks priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai.
Tāpat "Cesvaines piena" pārstāvji pauž, ka augstas konkurences apstākļos uzņēmumam bija svarīgi atrast partneri, kurš spēj nodrošināt "Cesvaines piena" ilgtermiņa stabilitāti, turpmāku attīstību un investīcijas ražošanā, vienlaikus saglabājot uzņēmuma identitāti, zīmola vērtības un uzkrātās piena pārstrādes tradīcijas.
Darījuma summu uzņēmumu pārstāvji neatklāj.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Cesvaines piens" 2024. gadā strādāja ar 23,929 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 13 202 eiro. "Cesvaines piens" reģistrēts 1994. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,287 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji uz īpašumtiesību pamata ar SIA "Baltic Cheese Partners" starpniecību līdz šim bija Armands Eglītis un ar SIA "Baltic Milk" starpniecību - Egija Inne.
Savukārt "Smiltenes piens" 2024. gadā strādāja ar 30,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 3,8% līdz 629 530 eiro. "Smiltenes piens" reģistrēts 1993. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 872 963 eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Armands Kovaldins (98,09%).
Kovaldins "Smiltenes pienu" no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2019. gadā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-14.1 °C






















































![Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2024. gada aprīlī savā mājaslapā internetā raksta: "Ata Kronvalda Durbes pamatskolas skolēni beidzot tika pie jauna autobusa, kas nodrošinās to ikdienas nokļūšanu uz un no skolas. Autobuss iegādāts, realizējot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda projektu. [..] Publiskajā iepirkumā līguma slēgšanas tiesības ieguva un autobusus piegādā SIA "Electrify". Autobusi tiek ražoti tepat Latvijā uz Mercedes-Benz e-Sprinter bāzes ar 19 sēdvietām, kas aprīkotas ar trīspunktu drošības jostām." Kā revīzijas ziņojumā tagad raksta Valsts kontrole, viens "Electrify 910" transportlīdzeklis maksāji 289 674 eiro. "No piecām pašvaldībām, kurās tika veiktas detalizētas pārbaudes, divas – Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība – katra iegādājās SIA "Electrify" ražotos mikroautobusus "Electrify 910". Dienvidkurzemes novadā par to kvalitāti ir saņemtas vairākas sūdzības un defektācijas akti sagatavoti jau transportlīdzekļu pieņemšanas laikā. Papildus revidenti konstatēja, ka, lai gan transportlīdzeklis tika iegādāts kā jauns un tā pirmās reģistrācijas datums ir 2024. gads145, tomēr tajā uzstādītas detaļas, kas ražotas arī 2019. un 2020. gadā. Uz vienas no ražošanas procesā izmantotās Mercedes-Benz transportlīdzekļa bāzes jeb virsbūves ir atrodamas norādes, ka tā, iespējams, varētu būt ražota 2018. gadā," raksta Valsts kontrole. Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2024. gada aprīlī savā mājaslapā internetā raksta: "Ata Kronvalda Durbes pamatskolas skolēni beidzot tika pie jauna autobusa, kas nodrošinās to ikdienas nokļūšanu uz un no skolas. Autobuss iegādāts, realizējot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda projektu. [..] Publiskajā iepirkumā līguma slēgšanas tiesības ieguva un autobusus piegādā SIA "Electrify". Autobusi tiek ražoti tepat Latvijā uz Mercedes-Benz e-Sprinter bāzes ar 19 sēdvietām, kas aprīkotas ar trīspunktu drošības jostām." Kā revīzijas ziņojumā tagad raksta Valsts kontrole, viens "Electrify 910" transportlīdzeklis maksāji 289 674 eiro. "No piecām pašvaldībām, kurās tika veiktas detalizētas pārbaudes, divas – Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība – katra iegādājās SIA "Electrify" ražotos mikroautobusus "Electrify 910". Dienvidkurzemes novadā par to kvalitāti ir saņemtas vairākas sūdzības un defektācijas akti sagatavoti jau transportlīdzekļu pieņemšanas laikā. Papildus revidenti konstatēja, ka, lai gan transportlīdzeklis tika iegādāts kā jauns un tā pirmās reģistrācijas datums ir 2024. gads145, tomēr tajā uzstādītas detaļas, kas ražotas arī 2019. un 2020. gadā. Uz vienas no ražošanas procesā izmantotās Mercedes-Benz transportlīdzekļa bāzes jeb virsbūves ir atrodamas norādes, ka tā, iespējams, varētu būt ražota 2018. gadā," raksta Valsts kontrole.](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20260212205632698e22606dc72.jpg)
























































































































































































