Praktiski Zaļš: "Burkāns" tīrākiem ūdeņiem un dabas daudzveidībai

Zaļās infrastruktūras objekti būtiski mazina barības vielu noplūdes, izskalošanos un nonākšanu apkārtējā vidē, kā arī rosina ūdeņu pašattīrīšanos. Šādu objektu būvniecībai nevajag saimniecības līdzmaksājumu. Līdz šā gada beigām Latvijā būs uzbūvēti aptuveni 20 zaļās infrastruktūras objektu. Kopumā nepieciešami aptuveni 1000 augu neizmantoto barības vielu uztvērēju.

Neesam zaļa valsts

"Esam pieraduši Latvijā pie nereti plaši paustās atziņas, ka mūsu valsts ir zaļa valsts. Mums ir daudz ūdeņu un mežu, arī biotopu un mikroliegumu. Ierasts domāt, ka Latvijā viss ir vislabākajā kārtībā, nav jāiespringst, viss notiek pats par sevi. Kad vērtējam detalizētāk, redzam, ka ne tuvu tā nav. Dabas stāvokļa uzlabošanai jādarbojas vairāk," teic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) iekšējo ūdeņu departamenta vadītājs Jānis Šīre. 

Viņš arī vada LIFE programmas projektu GoodWater IP, ar kuru kopš 2020. gada sagatavo un īsteno ūdeņu kvalitātes uzlabošanas projektus, veic ūdeņu monitoringu un piedāvā likumu un noteikumu labojumus. GoodWater IP mērķis cita starpā ir uzlabot upju apsaimniekošanu mūs valstī.

Latvija ir sadalīta četru upju – Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas – baseinos, un LVĢMC tos monitorē saskaņā ar apsaimniekošanas plāniem: pēta ūdens kvalitāti, bioloģiju (kas tajos dzīvo) un rēķina indeksus, ūdeņu kvalitātes vērtējumu. Skata arī hidromorfoloģisko pārveidojumu klātbūtni, piemēram, vai upes ir taisnotas vai aizdambētas, vai iespējama migrācija no jūras un tamlīdzīgi. Upe var būt krāčaina, ar straujtecēm, ar ļoti labu potenciālu, tomēr aizdambējums jūras tuvumā neļauj migrējošajām zivīm dzīvot, tāpēc kvalitāte būs daudz sliktāka, nekā varētu būt. "Mēs vērtējam visus nosacījumus kā vienu kompleksu, arī cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi. Cilvēks tomēr ir vissvarīgākais spēlētājs," piebilst ūdeņu eksperts. Viņš precizē, ka situācija Latvijā kopumā nav iepriecinoša.

Ūdeņu kvalitāti dala piecās klasēs: augsta, laba, vidēja, slikta, ļoti slikta. Mērķis ir virzīties uz iespējami augstu un labu kvalitāti. Patlaban labā un augstā kvalitātē Latvijā ir vien 35–36% ūdeņu. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šis rādītājs ir 40%. Aptuveni 50% Latvijas ūdeņu ir vidējā kvalitātē. Atlikušajām ūdenstilpēm ir slikta un ļoti slikta kvalitāte. 

J. Šīre uzsver izteikto likumsakarību – 

jo intensīvāka cilvēka darbība sateces baseinā, jo sliktāka ūdens kvalitāte. 

ES Ūdeņu direktīvā fiksēto mērķi – nodrošināt ūdeņiem vismaz labu kvalitāti un novērst to tālāku piesārņošanu – Latvija apņēmusies izpildīt līdz 2027. gada beigām. Eksperts vienlaikus uzsver arī līdzšinējo veikumu un saimnieku iespējas saņemt atbalstu (ar 100% atbalsta intensitāti) barības vielu noplūdes mazināšanai. Par LIFE programmas projekta GoodWater IP naudu sešās upēs: Aģē, Mergupē, Slocenē, Zaņā, Ēdā un Aucē, kā arī trīs ezeros: Papes, Lubāna, kurā ieguldījums apsaimniekošanas plānu gatavošanā, un Saukas ezerā ir uzbūvēti zaļās infrastruktūras demonstrācijas objekti. 

Projekta laikā vissvarīgākais tajos ir uzlabot ūdens kvalitāti vismaz līdz labai. J. Šīre arī vērš uzmanību, ka ikviens saimnieks līdz nākamā gada 30. jūnijam var iesniegt LAD projekta pieteikumu zaļās infrastruktūras, tajā skaitā mitrāju būvniecībai (par nosacījumiem skatīt Uzziņu).

Projektā GoodWater IP Vidrižu pagastā uz valsts nozīmes ūdensnotekas Aģes upes atjaunots tecējums 6,36 kilometru garumā un uzlabota ūdens kvalitāte, izveidojot mitrāju, zivju nārsta vietas (mākslīgās straujteces), sedimentācijas baseinu (attēlā pa kreisi), kā arī atjaunota ūdensnotekas gultne. Mākslīgais mitrājs uz Aģes upes ir visgarākais Baltijas valstīs.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Kāpēc aizplūst barības vielas

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) eksperts, inženierzinātņu doktors Ainis Lagzdiņš teic, ka slāpekļa un fosfora savienojumu zudumi, noplūdes no lauksaimniecības zemēm ir nenovēršams process. To iespējams ierobežot, veicot noteiktas agronomiskas darbības lauksaimniecības laukos un, ierīkojot ūdens apsaimniekošanas objektus ūdenstecēs. Slāpekļa un fosfora savienojumi augsnē veidojas dabisku procesu rezultātā, kad mikroorganismi pārveido kultūraugu atliekas no organiskajiem savienojumiem uz neorganiskajiem savienojumiem, kuri atkārtoti var tikt izmantoti kultūraugu attīstības nodrošināšanai. Papildus uz laukiem izkliedē organiskos un minerālos mēslošanas līdzekļus, kuru izkliedes devas aprēķina, balstoties uz kultūraugu ražas potenciālu. Slāpekļa un fosfora savienojumu zudumi notiek laika posmos, kad ir palielināts nokrišņu daudzums un meliorācijas sistēmas uztver un novada no laukiem lieko mitrumu un ūdenī izšķīdušās, kultūraugu neizmantotās augu barības vielas. 

Reti ir sastopami apstākļi, kad iespējams pilnvērtīgi prognozēt un līdzsvarot kultūraugiem nepieciešamo augu barības vielu daudzumu un mitruma apstākļus augsnē, tādēļ veidojas augu barības vielu pārpalikums, kas ir pakļauts izskalošanās riskam.

Augu barības vielu zudumus no laukiem var mazināt ar dažādām augsnes apstrādes tehnoloģijām: ar augsnes minimālo apstrādi vai bezaršanas tehnoloģijas izmantošanu, ar kultūraugu dažādošanu, ar starpkultūrām, augsnes kaļķošanu, precīzu mēslošanas līdzekļu izkliedi – veids, deva, laiks. Ja slāpekļa un fosfora savienojumi nonāk drenu sistēmās un ūdenstecēs, tad ierīkojami videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi vai zaļās infrastruktūras elementi.

Noplūdes var mazināt

A. Lagzdiņš teic, ka videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu (sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas, integrētā buferjosla) un citas zaļās infrastruktūras elementu (buferjoslas, ievalkas, virszemes noteces uztvērēji, infiltrācijas lauki, zālāja ūdensceļi, ūdens ņemšanas vietas) ierīkošana lauksaimniecības zemēs ir nepieciešama, lai samazinātu augu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) nonākšanu no lauksaimniecības zemēm virszemes ūdensobjektos. Slāpekļa un fosfora savienojumu zudumi no lauksaimniecības zemēm notiek ar drenu sistēmu noteci un izteikta reljefa apstākļos arī ar virszemes noteci, kad lauksaimniecības kultūraugu neizmantotās augu barības vielas ir pakļautas izskalošanās riskam. Videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi un zaļās infrastruktūras elementi veido labvēlīgus apstākļus dabisko ūdens pašattīrīšanās procesu norisei.

A. Lagzdiņš teic, ka LIFE GoodWater IP projektā videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu praktiska ierīkošana noslēgusies salīdzinoši nesen. Ūdens kvalitātes monitoringa rezultāti nodrošina iespēju iegūt sākotnējo priekšstatu par katra pasākuma darbības efektivitāti. Piemēram, virszemes plūsmas mākslīgie mitrāji samazina suspendēto vielu daudzumu ūdenī no 7 līdz 23%, kopējā fosfora koncentrācijas ūdenī no 7 līdz 21%. Sedimentācijas baseini samazina suspendēto vielu daudzumu ūdenī no 6 līdz 47%, kamēr koka šķeldas bioreaktori samazina nitrātu slāpekļa koncentrācijas drenu sistēmu notecē no 22 līdz 78 procentiem.

A. Lagzdiņš uzsver – dabisku procesu norisē balstīti ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi uzreiz pēc ierīkošanas nevar nodrošināt maksimālo darbības efektivitāti tāpēc, ka nepieciešama pakāpeniska daudzveidīga ūdensaugu un mikroorganismu sugu sastāva izveidošanās un attīstība. Kad apstākļi ir stabilizējušies un izveidojies patstāvīgs ūdensaugu un mikroorganismu kopums, sagaidāma ūdens kvalitātes uzlabošanās.

Ūdens kvalitātes monitoringu ilgā laika posmā Latvijā veic Zaļenieku pagasta ZS Mežacīruļi izveidotajos virszemes un pazemes plūsmas mitrājos, kas attiecīgi attīra noteci no lauksaimniecības zemēm un lietusūdeņus no mājdzīvnieku kompleksa cietajiem segumiem. Monitoringa darbības šajos mitrājos sāka 2014. gadā un īsteno aizvien. Ilgtermiņa novērojumu rezultāti liecina par augstu ūdens attīrīšanas efektivitāti – slāpekļa savienojumu koncentrācijas mākslīgo mitrāju platībās samazinās no 13 līdz 61%, fosfora savienojumu koncentrācijas no 18 līdz 69 procentiem.

Kādu objektu būvēt

Konkrētā objekta izvēlē svarīga ir ūdens kvalitāte un pasākuma ierīkošanas vietas pieejamība, teic A. Lagzdiņš. Atkarībā no ūdens kvalitātes problemātikas jāizvēlas atbilstošais pasākums. 

Piemēram, ja lauksaimniecības zemēs ierīkoto drenu sistēmu notecē konstatētas paaugstinātas nitrātu slāpekļa koncentrācijas, atbilstošie pasākumi ir koka šķeldas bioreaktors, piesātinātā buferjosla, integrētā buferjosla vai kontrolētā drenāža. Ja grāvī vai nelielā ūdenstecē konstatēts paaugstināts suspendēto vielu daudzums vai fosfora savienojumu koncentrācija, jāskatās sedimentācijas baseinu, divpakāpju meliorācijas grāvju vai meandrēšanas virzienā. Virszemes plūsmas mākslīgie mitrāji ir universāls risinājums, kas spēj samazināt gan slāpekļa, gan fosfora savienojumu koncentrāciju samazināšanos un uztvert ūdens plūsmas pārvietotās suspendētās vielas, vienlaikus palielinot vietas estētisko un bioloģiskās daudzveidības vērtību. Protams, ļoti svarīga ir vietas piemērotība attiecīgo pasākumu ierīkošanai tāpēc, ka ne visus objektus var izveidot jebkurā vietā.

Uzturēšana pēc būvniecības

Uzturēšanas darbi pēc būvniecības procesa noslēgšanās katra ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma gadījumā ir atšķirīgi. Sedimentācijas baseinam periodiski būs nepieciešama baseina platībā izgulsnēto sedimentu tīrīšana, kurus var izkliedēt uz lauksaimniecības lauka kā papildu barības vielas. Atkarībā no pieplūstošo sedimentu daudzuma tīrīšana var būt nepieciešama vienu reizi 3–5 gados vai retāk. Kontrolētās drenāžas, koka šķeldas bioreaktoru, piesātināto buferjoslu un integrēto buferjoslu gadījumā uzturēšanas darbi nav nepieciešami. 

Īpašnieka vai apsaimniekotāja līdzdalība vēlama, pielāgojot no lauksaimniecības lauka aizplūstošā ūdens daudzumu un gruntsūdens līmeni, kas izdarāms, ūdens līmeņa regulēšanas akā ievietojot vai izņemot aizvarus. Vietās, kur ierīkots divpakāpju meliorācijas grāvis vai meandrēšana, nepieciešama regulāra veģetācijas pļaušana, kas ne ar ko neatšķiras no tradicionālo grāvju uzturēšanas. Virszemes plūsmas mākslīgo mitrāju gadījumā uzturēšanas darbi nav jāveic, kamēr pazemes plūsmas mitrājiem nepieciešama niedru vai citas veģetācijas pļaušana reizi gadā.

LAD ziņo, ka pasākuma Atbalsts mitrāju ierīkošanai pirmajā kārtā, kas noslēdzās šā gada 13. jūnijā, atbalstam savus projektus pieteica 13 saimniecības. Pēc LAD sniegtās informācijas, zaļās infrastruktūras pasākumu īstenošanai vēl palikuši 3,3 miljoni eiro. Viena projekta īstenošanai piešķir līdz 130 000 eiro. Avansa maksājums ir 50 procentu.

Uzziņa

Atbalsts mākslīgo mitrāju izveidei (pasākums Mākslīgo mitrāju izveide)

Otrā kārta atvērta kopš 2026. gada 12. jūlija, tā noslēgsies 2027. gada 30. jūnijā.

Projektus var iesniegt:

• lauksaimnieki, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus;
• pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas īsteno mitrāja izveidi pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmās lauksaimniecības zemē;
• valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotāji vai tiesiskie valdītāji, kas īsteno mitrāja izveidi lauksaimniecības zemē;
• lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Mākslīgo mitrāju var ierīkot, ja ir neatbilstoša ūdens kvalitāte. Ja ir pārsniegts viens no šādiem rādītājiem: kopējais slāpeklis 2,5 mg/l, amonija slāpeklis 0,12 mg/l, kopējais fosfors 0,065 mg/l. Jāveic 2–4 ūdens paraugu ņemšana un testēšana iecerētajā mitrāja vietā ar vismaz 14 dienu intervālu no 1. septembra līdz 30. aprīlim.

Ūdens paraugu iesniedz ekspertam, kas sagatavo atzinumu par būvējamā mitrāja atbilstību prasībām (Linda Grīnberga, linda@skillup.lv, mob. tālr. 29677858).

Eksperta komentārs

Padomi un zemūdens akmeņi

Linda Grīnberga, SIA "Skillup" eksperte.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Linda Grīnberga, SIA Skillup eksperte: – Pēdējos gados Latvijā interese par zaļās infrastruktūras risinājumiem ir būtiski pieaugusi, līdz ar to veidojas arī speciālistu loks, kas spēj sagatavot šādus projektus. Mākslīgais mitrājs vai cits dabā balstīts risinājums visbiežāk nav tipveida būve, jo katrs objekts ir individuāli jāpielāgo konkrētās teritorijas reljefam, meliorācijas sistēmai, augsnes īpašībām un ūdens plūsmai. Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ iesaku izvēlēties projektētājus, kuri pārzina ne tikai projektēšanu, bet arī dabā balstītu risinājumu darbības principus, hidroloģiju un ūdens kvalitātes procesus. Pareizi izvēlēts novietojums bieži vien ir tikpat svarīgs kā pati konstrukcija. Ja teritorija ir piemērota un nav sarežģītu saskaņošanas jautājumu, projekta sagatavošana parasti aizņem vairākus mēnešus. Pati izbūve ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām atkarībā no objekta lieluma.

Mans vissvarīgākais ieteikums ir nedomāt par mākslīgo mitrāju tikai kā par iespēju apgūt finansējumu. Vispirms jāizprot, kāda problēma saimniecībā ir jārisina. Vai nepieciešams samazināt fosfora un slāpekļa noplūdi? Vai jāaiztur suspendētās vielas? Vai problēma ir strauja ūdens notece? Atbildot uz šiem jautājumiem, iespējams izvēlēties vispiemērotāko risinājumu. Otrs svarīgs aspekts ir necensties izbūvēt objektu vietā, kur tam vienkārši "palicis brīvs stūrītis". Mitrāja efektivitāti nosaka tas, cik pareizi izvēlēta tā atrašanās vieta attiecībā pret piesārņojuma avotu un ūdens plūsmu.

Saimnieku attieksme pret zaļās infrastruktūras objektiem pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Agrāk mākslīgos mitrājus nereti uztvēra kā kaut ko ļoti inovatīvu vai saistītu vien ar dabas aizsardzību. Patlaban lauksaimnieki aizvien biežāk interesējas par praktiskiem risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai. Saimnieki vēlas saprast, vai šādi risinājumi patiešām darbojas un kādu ieguvumu tie dos viņu saimniecībai. Tas ir pamatots jautājums. Tāpēc ir ļoti svarīgi balstīties nevis uz pieņēmumiem, bet monitoringa datiem un praksē pārbaudītiem piemēriem. Priecē arī tas, ka aizvien vairāk saimnieku raugās uz savu saimniecību ilgtermiņā un apzinās – laba ūdens kvalitāte ir vērtība ne tikai videi, bet arī pašai saimniecībai.

Mūsu priekšrocība ir tā, ka zaļās infrastruktūras projektus skatām ne tikai no projektēšanas, bet arī no zinātnes un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas viedokļa. Ikdienā darbojamies ar mākslīgo mitrāju izpēti, monitoringu un efektivitātes novērtēšanu gan Latvijas, gan starptautiskajos projektos. Tas nozīmē, ka projektēšanas laikā balstāmies ne tikai uz normatīvajiem aktiem, bet arī reāliem datiem par to, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk dažādos apstākļos. Manuprāt, ļoti svarīgi neveidot vienkārši "projektu finansējuma apguvei". Mērķim jābūt izveidot objektu, kas pēc desmit vai divdesmit gadiem aizvien efektīvi pildīs savu funkciju.

Mitrājs nav vienkārši izrakts dīķis. Tas ir inženiertehnisks dabā balstīts risinājums, kura efektivitāti nosaka pareiza projektēšana. Ja visi šie aspekti ir pārdomāti, ieguvējs ir gan saimnieks, gan apkārtējā vide.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops".

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

#LVAF #praktiskizals

#LVAF #praktiskizals

Foto: Publicitātes