Trauksmes cēlēji — uz apsūdzēto sola: Talsu būvvaldes lieta nonāk tiesā

Kurzemes rajona tiesa Liepājā pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu apsūdzēti divi dundadznieki – Ringolds Zukulis-Emerbergs un Janita Vanda Valtere.

Zukulis-Emerbergs Talsu novada pašvaldībā ieņem būvinspektora amatu, bet Valtere vēl pērn tur strādāja par arhitekti. Abi apsūdzētie pārliecināti, ka bija rīkojušies sabiedrības interesēs, tomēr tiesa šā gada 6. augustā viņus atzina par vainīgiem un vienu sodīja ar sabiedrisko darbu, bet otru – ar probācijas uzraudzību. Spriedums vēl nav stājies spēkā.

Iespējams, Zukulim-Emerbergam 7. augusts bija pēdējā darbadiena Talsu novada domē, jo, kā sociālajos tīklos pirmdien raksta Valtere, domes vadība “piespiedusi parakstīt vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, piedraudot, ja neparakstīs vienošanos, tad atradīs pantu, pēc kura atlaist no darba”. 

Apsūdzībā ne vārda par trauksmes celšanu

No prokurora Aksela Leiša uzturētās apsūdzības izriet, ka Janita Vanda Valtere, kurai vairs nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonu Ringoldu Zukuli-Emerbergu, kurš saskaņā ar likumu ir atbildīgs par ziņu glabāšanu, uzkūdījusi izpaust tādas neizpaužamas ziņas, kas nav konfidenciāla vai slepena informācija. Zukulis-Emerbergs, būdams Talsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas būvvaldes būvinspektors, laikā no 2025. gada 29. jūlija līdz 19. septembrim vairākkārt telefoniski sazinājies ar Valteri, kura lūgusi sniegt informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) par divām būvniecības lietām, kurās iesaistīta kāda cita persona. Būvinspektors no BIS pieejamās būvniecības lietas ieguvis informāciju un 18. un 19. septembrī Valterei nosūtījis dažādus dokumentus – būvatļauju, būvprojektu, arhitektūras risinājumus, ģenerālplānu, skaidrojošo aprakstu u. c. Kā uzskata prokurors Leitis, tādējādi Zukulis-Emerbergs nosūtījis Valterei ierobežotas pieejamības informāciju.

Prokurors apsūdzībā nav norādījis, kādā nolūkā tā ierobežotās pieejamības informācija tika nodota Valterei. Bet apsūdzētie apgalvo, ka informācija bija nepieciešama trauksmes cēlēja ziņojuma sagatavošanai. Prokurors tiesas debatēs gan izteica versiju ziņojuma rakstīšana bijusi Valteres atriebība. 

Talsos nokļūst reformas dēļ

Valtere un Zukulis-Emerbergs ir pazīstami jau vairāk nekā desmit gadu, jo 2016. gadā sākuši strādāt Dundagas novada pašvaldībā. Zukulis-Emerbergs arī tur ieņēma būvinspektora amatu, bet Valtere vispirms bija būvvaldes vadītāja, bet pēc tam vairāk nekā trīs gadus strādāja par pašvaldības izpilddirektori. Talsu novada pašvaldībā abi nonāca pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad Dundagas novads tika pievienots Talsu novadam. Zukulim-Emerbergam būvinspektora amats Talsos atradās uzreiz, bet Valterei līdz pat 2022. gada janvārim nācās atrasties piespiedu dīkstāvē. Saskaņā ar Darba likumu Talsu novada pašvaldībai bija pienākums bijušajai Dundagas novada pašvaldības izpilddirektorei piedāvāt atbilstošu amatu. Tajā laikā Talsos bija vakants būvvaldes vadītāja amats, kuram pilnībā atbilda gan Valteres izglītība, gan darba pieredze. Valtere arī pati pieteicās uz šo amatu, bet tajā bez konkursa iecelts toreizējais būvvaldes arhitekts Emīls Gulbis. Valteri apstiprināja Gulbja iepriekšējā amatā – par arhitekti, tātad – par viņa padoto. 

Patvaļīga būvniecība uz pašvaldības zemes?

Valtere Talsu novada pašvaldībā nostrādāja trīs gadus, kā liecina viņas amatpersonas deklarācija – darbu viņa beidza 2025. gada 25. aprīlī. Jāpiebilst, ka tajā pašā gadā viņa pašvaldību vēlēšanās (notika 2025. gada 7. jūnijā) kandidēja uz Talsu novada domi no saraksta “Latvija pirmajā vietā”, bet partija domē netika ievēlēta.

Darba attiecību pārtraukšanas iemesls, iespējams, bija arī kāda būvniecības lieta Dundagā. Valtere bija konstatējusi, ka Talsu novada domes iepriekšējā sasaukuma (2021.–2025.) deputāte no “Jaunās Vienotības” Andra Grīvāne-Bārda tur, iespējams, patvaļīgi būvē saimniecības ēku. Arhitekte sagatavojusi Grīvānei-Bārdai nelabvēlīgus lēmumus. Jāpiemin arī, ka šīs deputātes vīrs Valdis Bārda tajā pašā pašvaldībā ir izpilddirektora vietnieks, tātad – tiešais priekšnieks būvvaldes vadītājam Gulbim. Ap to pašu laiku Talsu novada pašvaldībai radās nopietnas finansiālas problēmas, kuru risināšanai samazināja darbinieku skaitu. Arhitekte Valtere bija viena no pirmajām, kurai uzteikts darbs.

Jau pēc tam Valtere konstatējusi, ka viņas bijušais priekšnieks Gulbis tomēr akceptējis Grīvānes-Bārdas būvniecību. Par patvaļīgu Valtere to uzskata tādēļ, ka privātpersonas saimniecības ēka esot uzbūvēta uz Talsu novada pašvaldības valdījumā esošas zemes. Tieši pirms gada Valtere par šo būvvaldes vadītāja Gulbja, iespējams, prettiesisko rīcību iesniegusi trauksmes cēlēja ziņojumu Talsu novada pašvaldībai. Tas vēl joprojām neesot izskatīts. 

Būvatļauju izdod nedēļas laikā

Kā tiesā pauda Valtere, tā esot bijusi tikai nejaušība, ka viņa pagājušajā vasarā uzzinājusi par vēl vienu iespējamu nelikumību, kas varētu būt saistīta ar Gulbi un abiem Bārdām. Kāda dundadzniece, kas ir Grīvānes-Bārdas kaimiņiene, lūgusi Valteri izvērtēt būvniecības saskaņošanai iesniegtos dokumentus. Bārdas bija iecerējuši būvdarbus, bet būvatļaujas saņemšanai viņiem bija vajadzīgs kaimiņu parakstīts saskaņojums, tehniskās apsekošanas akts un citi dokumenti. Pārbaudot publiski pieejamo informāciju, radušās aizdomas, ka Grīvānei-Bārdai bez visiem šiem dokumentiem un īsā termiņā (nedēļas laikā) jau izdota būvatļauja un akceptēti projektēšanas nosacījumi.

Talsu novada pašvaldības būvvaldei ir savi iekšējie noteikumi par to, kā šādi lēmumi tiek pieņemti. Vispirms jānotiek būvvaldes amatpersonu sēdei, par to tiek balsots. Šajā gadījumā viena sēde bijusi, bet būvvaldes darbinieki, tostarp būvinspektors Zukulis-Emerbergs, bija nobalsojuši par to, ka Grīvānes-Bārdas būvniecības lietā nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, bez kuras nedrīkst saskaņot būvniecības ieceri. Otra sēde vairs nenotika, jo, kā izrādījās, būvvaldes vadītājs Gulbis lēmumu pieņēma vienpersonīgi. 

KNAB meklē tikai “radniecīgas saites”

Šo jautājumu Valtere apspriedusi ar bijušo kolēģi Zukuli-Emerbergu (citstarp – arī viņš 2025. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no “Latvija pirmā vietā” saraksta, bet partiju domē  neievēlēja). Abi nonākuši pie secinājuma, ka Talsu novada būvvaldē, iespējams, notikušas nelikumīgas darbības – Emīls Gulbis varētu būt pakļāvies izpilddirektora vietnieka Bārdas spiedienam. Viņi nolēmuši par to iesniegt trauksmes ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Vienojušies, ka ziņojumu sagatavos Valtere, jo viņai ir vairāk zināšanu un pieredzes būvniecības lietās. Zukulis-Emerbergs no savas puses nosūtījis Valterei vairākus dokumentus no BIS, lai ziņojumā būtu tikai pārbaudīti fakti. Nekam citam šī informācija neesot izmantota. 2025. gada 19. septembrī Zukulis-Emerbergs ziņojumu iesniedzis KNAB. Birojs mēnešiem ilgi neesot sniedzis nekādu atbildi, bet šā gada jūnijā pēc atkārtotiem viņa pieprasījumiem atbildējis, ka “nav atrastas radnieciskas saites starp Emīlu Gulbi un Valdi Bārdu, kā arī Andru Grīvāni-Bārdu”. Par Gulbja tiešo pakļautību Bārdam KNAB atbildē nekas neesot teikts.

Kā var nojaust, kāds jau laikus bija vērsies KNAB ar iesniegumu par Zukuļa-Emerberga iespējamām darbībām, jo KNAB pērn no 26. jūnija līdz 25. septembrim bija noklausījies visas būvinspektora telefonsarunas. Starp citu, operatīva nepublisku sarunu slepena noklausīšanās pieļaujama tika tad, ja ir runa par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Šis noteikti neizskatās pēc tāda.

Pāris nedēļu pēc ziņojuma saņemšanas KNAB sāka kriminālprocesu pret pašiem ziņotājiem – Zukuli-Emerbergu un Valteri. 

Spriedumu pārsūdzēs

Apsūdzētie savu vainu noliedz un arī tiesas izmeklēšanas laikā pauda, ka tā rīkojušies tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Tomēr saskaņā ar spriedumu, kuru 6. augustā pasludināja tiesnese Anita Eglija, Zukulis-Emerbergs un Valtere atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Zukulis-Emerbergs sodīts ar 120 stundām sabiedriskā darba, bet Valterei piespriesta probācijas uzraudzība uz vienu gadu un diviem mēnešiem. Abi apsūdzētie noskaņoti šo nolēmumu pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā. 

Komentāru nav

“Latvijas Avīze” telefonsarunā vērsās pie Andras Grīvānes-Bārdas, lai noskaidrotu, kāda ir viņas atbilde uz pārmetumiem par iespējamu patvaļīgu būvniecību, taču viņa sarunās neielaidās.

Tāpat “Latvijas Avīze” vērsās ar jautājumu Talsu novada pašvaldībā – vai tā saņēmusi trauksmes ziņojumu par savu būvvaldi un tās vadītāju, un kāda ir bijusi pašvaldības rīcība. Pašvaldības​ Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Brāle rakstiski atbildēja: “Saskaņā ar Kvalitātes un risku vadītājas sniegto komentāru atbilde ir šāda – Talsu novada pašvaldība izskata saņemtos ziņojumus Trauksmes celšanas likuma un pašvaldības noteikumos "Par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu Talsu novada pašvaldībā" noteiktajā kārtībā un, pamatojoties uz normatīvajā regulējumā noteikto, nevar izsniegt informāciju par trauksmes cēlēju ziņojumiem." Uz papildus jautājumu, vai pēdējā gada laikā Talsu novada pašvaldība konstatējusi kādus pārkāpumus izpilddirektora vietnieka Valda Bārdas un būvvaldes vadītāja Emīla Gulbja profesionālajā darbībā, atbilde netika saņemta.

Valdis Bārda telefonsarunā atbildēja, ka viņam neesot komentāru, jo viņš neesot informēts par minētajiem ziņojumiem. 

UZZIŅA

Kas ir trauksmes celšana?

- Trauksmes celšana – iespēja ikvienai personai veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli.

- Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums.

- Trauksmes cēlējs – fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

- Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

- Vietnē “trauksmescelejs.lv”.Plašāk par to, kā celt trauksmi un kas atbilst trauksmes cēlēja statusam, var lasīt

Avots: “knab.gov.lv”.