Agnis Buda: Pret "bērnību ar telefonu rokās"

Francija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kuras parlaments apstiprinājis "digitālās pilngadības likumu", kas aizliedz bērniem un pusaudžiem, kuru vecums nav sasniedzis 15 gadus, veidot kontus sociālajos tīklos.

Agnis Buda.

Foto: Publicitātes

Pasargāt no tiešsaistes platformām jauno paaudzi – viena no aktuālajām globālajām tendencēm. Pētījumi liecina, ka bērni sāk lietot internetu jau kopš 4–5 gadu vecuma, trešdaļai no viņiem jau ir personiskais viedtālrunis, 90% bērnu vecumā līdz 11 gadiem aktīvi izmanto sociālos tīklus, 16–17 gadu vecumā ceturtdaļai jau ir savi blogi. Daudzi eksperti saredz sakarību starp pārmērīgu sociālo tīklu lietošanu un bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Viņi to saista ar paaugstinātiem satraukuma un depresijas, miega traucējumu, koncentrēšanās spējas zaudēšanas un pašnovērtējuma pazemināšanās riskiem.

Sociālpsihologs Džonatans Haids norāda, ka galvenais iemesls straujam depresijas gadījumu un pašnāvību skaita pieaugumam kopš 2012. gada vienlaikus Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Eiropas ziemeļu zemēs un Austrālijā ir "bērnība ar telefonu rokās". Bijusī "Facebook" darbiniece nodeva ASV senatoriem datus, saskaņā ar kuriem kompānijas pašas veiktie pētījumi uzrāda saikni starp tās radīto produktu lietošanu un pašnāvību izdarīšanas risku pusaudžu vidū.

Vienlaikus rezultāti pētījumiem par tiešsaistes platformu ietekmi uz pusaudžu psihi ir pretrunīgi. Nav līdz galam saprotams, kas ir iemesls un kas sekas: vai jauniešu pastāvīga pievēršanās viedtālruņiem dara daļu no viņiem nelaimīgus vai arī grūtības jau izjūtošie pusaudži pavada internetā vairāk laika mierinājuma un paškomforta meklējumos. Šī ir pārāk sarežģīta auditorija, lai ātri izprastu cēloņsakarības.

Plašs ierobežojumu diapazons

Valsts institūcijas visā pasaulē lielākoties pievienojas sociālo tīklu kritiķiem, šobrīd mēģinājumi ierobežot bērnu un pusaudžu piekļuvi sociālajiem tīkliem pārvērtušies par globālu tendenci. Vēl pirms Francijas – 2024. beigās – Austrālijā pieņēma likumu, kas bērniem līdz 16 gadu vecumam liedz lietot tiešsaistes platformas. Visā pasaulē likumdevēji cenšas cits citu apsteigt centienos nodemonstrēt, ka viņi "kaut ko dara" bērnu un sociālo tīklu jomā.

Pasaule pakāpeniski pārtop par mozaīku, kas veidota no vecuma ierobežojumiem, komandantstundām un daļējiem aizliegumiem, turklāt ikviena valsts izmēģina pati savu ierobežojumu variantu, savukārt platformas iemanās atjaunot savas sistēmas pietiekami ātri, lai nepārkāptu jaunos noteikumus. Politiskais vēstījums ir šāds: sociālie tīkli ir bīstami un valsts iejaucas tur, kur vecāki netiek galā.

Grieķijā kopš 2025. gada novembra darbojas lietotne "Kids Wallet", kas ierobežo sociālo tīklu lietošanu 18 gadu vecumu nesasniegušajiem; Slovēnijā sagaidāmais attiecīgais vecuma slieksnis – 15 gadi. Dānijā sasniegts konsenss par platformu izmantošanas aizliegumu bērniem līdz 13 gadu vecumam, kā arī 13–15 gadu vecu pusaudžu pielaidi gadījumā, ja to atļauj vecāki. Beļģijā, Šveicē, Francijā un citur eksistē mobilo telefonu un digitālo ierīču izmantošanas aizliegums skolās.

Apvienotajos Arābu Emirātos bērnu un pusaudžu drošībai internetā izveidota kompleksa pieeja. Populārās platformās iespējams reģistrēties no 13 gadu vecuma, vienlaikus varasiestādes vecākiem rekomendē ierīcēs izmantot vietējās lietotnes, kas ļauj sekot līdzi bērnu darbībām. 

Paralēli atvases tiek apmācītas drošai uzvedībai internetā un atpazīt potenciālus draudus, piemēram, kiberbulingu. Tāpat arī AAE tiek bloķēta pieeja sociālajiem tīkliem skolās un citās sabiedriskajās vietās.

Savienotajās Valstīs, kur masveida aizliegumi grūti īstenojami Konstitūcijas Pirmā labojuma dēļ, diskusijas risinās ap ievērojami punktveidīgākiem pasākumiem. Tādējādi arvien plašāk tiek rosināts regulēt ne vien pieeju, bet arī platformu rīcību – no algoritmu moderācijas līdz pusaudžu datu aizsardzībai.

Ņujorkā un Kalifornijas štatā jau pieņemti likumi, kas aizliedz algoritmu veidotas personalizētas ziņu lentes piedāvāšanu bērniem un pusaudžiem; Ņujorkā ierobežota arī paziņojumu saņemšana nakts laikā. Nebraskas un Vermontas štatā kopš šī gada visiem lietotājiem līdz 18 gadu vecumam liegts bezgalīgs "skrollings" un video automātiska atskaņošana.

Bērnu aizsardzība sociālajos tīklos – Savienotajās Valstīs plaši apspriesta un morāli jūtīga tēma. Kopš 2017. gada ASV Kongresā šajā jomā norisējušas aptuveni 40 publiskas noklausīšanās. 2024. gada janvārī notika Senāta slavenā sēde, kurā "Facebook" veidotājs Marks Zakerbergs atvainojās vecākiem, kuru bērni gājuši bojā sociālajos tīklos īstenotās uzmākšanās un kiberbulinga dēļ.

Soctīklos kā "mežonīgajos Rietumos"

Visas valstis, kas ievieš vecuma un citu veidu ierobežojumus bērniem un pusaudžiem, atbildību sodu veidā uzliek tehnoloģiskajām kompānijām. Austrālijā tie var sasniegt 49,5 miljonus vietējo dolāru (36 miljoni ASV dolāru), Brazīlijā uzstādītie griesti – 50 miljoni reālu (9,4 miljoni ASV dolāru). Eiropas Savienība gājusi vēl tālāk: Digitālo pakalpojumu akts "ļoti lielām tiešsaistes platformām", kuru lietotāju skaits pārsniedz 45 miljonus ES teritorijā, paredzēti sodi līdz sešiem procentiem no kompānijas globālā apgrozījuma, kā arī ierobežojumus tās darbībai.

Publiski paustie pamatojumi ir ļoti atšķirīgi. Francijas varasiestāžu pārstāvji daudz runā par korporāciju īstenoto uzmanības ekspluatāciju un lietotāja neatkarības aizsardzību. Prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka "mūsu bērnu emocijas netiek tirgotas un tām nav jākļūst ne par amerikāņu platformu, ne arī ķīniešu algoritmu manipulāciju objektu".

Spānija gatavojas ieviest aizliegumu izmantot tiešsaistes platformas 16 gadu vecumu nesasniegušajiem, un tās premjers Pedro Sančess sociālos tīklus salīdzinājis ar "neizdevušos valsti, kurā tiek ignorēti likumi". Viņaprāt, tos var raksturot kā "atkarības, vardarbības, pornogrāfijas, manipulāciju un cietsirdības" teritoriju. Sančess platformas piedevā nokristīt par "mežonīgajiem Rietumiem" un pauž gatavību palielināt korporāciju atbildību par manipulācijām ar algoritmiem un atteikšanos dzēst kaitīgu saturu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs teicis: "Ja bērni 14 gadu vecumā pie ekrāna pavada piecas un vairāk stundu dienā, ja visa viņu socializācija norisinās tieši caur šo līdzekli, tad nav ko brīnīties par personības attīstības deficītu un problēmām sociālajā dzīvē." 

Vācijā konservatīvo iniciatīva par aizliegumu līdz 16 gadu vecumam sadūrās ar koalīcijas partneru neizlēmību. 

Austrijas vicekanclers Andreass Bablers uzstāj, ka tiešsaistes platformas jāregulē tieši tāpat, kā alkohols un tabaka: "Digitālajā pasaulē jāpastāv skaidriem noteikumiem."

Tomēr ir arī izņēmumi. Digitālo vilni sen apseglojusī Igaunija atklāti noraida vispārēju konsensu gūstošo sociālo tīklu lietotāju minimālā vecuma ideju, akcentu liekot uz digitālās izglītotības nepieciešamību nepilngadīgo, skolotāju un vecāku vidū, kā arī daudz stingrāku jau eksistējošo tiesisko ietvaru ievērošanu – tādu kā ES Digitālo pakalpojumu akts.

Cik efektīvi ir aizliegumi

Austrālijas eksperimentu lielā mērā var uzskatīt par sekmīgu. Tur patlaban aizliegtas desmit platformas un straumēšanas servisi, vienlaikus ne bērniem, ne nozīmīgai sabiedrības daļai – vecākiem – nav uzlikta tieša atbildība par aizlieguma pārkāpšanu. Sodi apdraud vienīgi korporācijas, kurām pieder sociālie tīkli.

Austrālija platformu īpašniekiem pieprasīja pārbaudīt lietotāja vecumu – izmantojot dokumentus, sejas un balss atpazīšanu, uzvedības analīzes sistēmas. Viegli iztēloties, cik veiksmīgi tas strādāja: sociālo tīklu izmantošanas aizliegumu daži pusaudži spēja apiet jau dienā, kad likums stājās spēkā, – kāpēc gan neizmantot VPN? Dažās nākamajās dienās tūkstošiem jaunu austrāliešu meklēja alternatīvas ierastajiem sociālajiem tīkliem. Topos negaidīti iekļuva mazzināmi servisi – "Lemon8", "Yope", "Coverstar". Tiesa, ne uz ilgu laiku.

Mēnesi pēc aizlieguma ieviešanas aptaujātie pusaudži dažādi aprakstīja savas izjūtas. Vieni atzinās, ka jūtas brīvāk, citi pauda, ka nekas nav mainījies – viņi vienkārši izmantojot kontus ar viltotiem dzimšanas datiem. Sabiedrība uz jauno likumu reaģēja neviennozīmīgi. Saskaņā ar aptaujām no 67 līdz 80% pieaugušo atbalsta likumu, tomēr tā efektivitātei tic mazāk nekā puse. Vienlaikus vecāki labprāt stāsta, kā viņu atvases pēc likuma stāšanās spēkā gluži kā no jauna atklājušas citus laika pavadīšanas veidus – braukāšanos ar divriteni un galda spēles.

Lai arī ir daudz diskusiju par jau ieviesto aizliegumu efektivitāti, tomēr skaidri redzams, ka politiķi pārāk vēlu reaģējuši uz tehnoloģisko korporāciju progresu. Atklājies, ka sociālajiem tīkliem un IT korporācijām ir daudz lielāka ietekme nekā valsts institūtiem un tās spējīgas spēlēt izšķirošu lomu globālajos politiskajos procesos. Lai pieminam kaut vai "Cambridge Analytica" iesaisti ASV prezidenta vēlēšanās un "Brexit" realizēšanā, sociālo tīklu iniciēto "arābu pavasari" vai pēdējās ukraiņu protesta akcijas, platformas "X" lomu šodien un citas norises, kas izpelnījušās plašu ievērību.

Lai cik efektīvi izrādītos regulējumi bērnu un pusaudžu pieejai platformām, šis politiķu krusta gājiens turpināsies – izvēlēts korektākais maršruts, pa kuru šobrīd virzīties. Spēle ir daudz plašāka, un tās likmes ir augstas. Un šajā laukumā atrodas vēl kāds nozīmīgs spēlētājs vecāku izskatā – sabiedrība, kurā mostas ideja, ka "Meta" un citas tehnoloģiskās korporācijas vajag sagraut. Pilnīgi iespējams, mēs atrodamies uz kara sliekšņa starp tradicionālajām valdībām un tehnoloģiskajiem libertāriešiem.