4. februāris vēsturē un senās avīzēs. Tadeušs Koscjuško un Liepājas ieņemšana

1746. gada 4. februārī. Pirms 280 gadiem Merečovščinas muižā, mūsdienu Baltkrievijas Brestas rajonā, Polijas–Lietuvas kopvalsts jeb Žečpospoļitas šļahtiču ģimenē piedzima vēlākais ģenerālis, ASV 1776. gada Neatkarības kara un 18. gadsimta beigu poļu sacelšanās varonis Tadeušs Koscjuško.

Koscjuško ir nacionālais varonis gan amerikāņiem, gan poļiem. Pēdējie viņu godina kā izcilu patriotu, kura vadībā 1794. gada martā Polijas–Lietuvas valstī sākās sacelšanās ar mērķi novērst politiski un militāri novājinātās Žečpospolitas kārtējo sadalīšanu starp Krievijas impēriju un Prūsiju. Sacelšanos 1794. gada beigās apspieda. Krievijas karaspēks brutāli izrēķinājās ar tās dalībniekiem, taču ievainotajam ģenerālim tika izrādīta žēlastība, un viņš 1817. gadā nomira Šveices trimdā.

Koscjuško Latvijas teritorijā nav uzturējies, tomēr viņa izraisītā poļu sacelšanās 1794. gada vasarā skāra arī Kurzemes un Zemgales hercogisti, kas bija Polijas vasaļvalsts, kaut praktiski jau atradās Krievijas impērijas kontrolē. Sacelšanās dalībnieku, poļu konfederātu karaspēka ģenerālmajora Antonija Vojtkeviča un vācbaltu cilmes ģenerālleitnanta Heinriha fon Mirbaha vadībā 25. jūnijā ieņēma Liepāju un vasarā pārstaigāja hercogisti līdz Ventspilij ziemeļos un Dobelei austrumos. Visvairāk poļu klātbūtni izjuta Liepāja, kur Tirgus laukumā tika nolasīts paziņojums par dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemes zemniekiem un klaušu samazinājumu. Hercogistes muižniecībai un pilsoņiem bija jāzvēr uzticība konfederātiem: "Mēs atzīstam Tadeušu Koscjuško par visas tautas un visu blakus esošo valstu bruņoto spēku augstāko komandieri." Tādējādi Kurzeme skaitījās pievienojusies konfederātu nometnei. Tikmēr pie Grobiņas notika sadursmes starp Krievijas un hercogistes karavīriem no vienas un sacelšanās dalībniekiem no otras puses. Kaujās nodega Gaviezes muiža. Tika ieņemta Kuldīga, Aizpute. Jūlijā konfederāti aicināja uz sacelšanos Kurzemes zemniekus. Tie lielākoties reaģēja pasīvi – karaspēka pašapgādes apstākļos taču postīja un laupīja arī nemiernieki. Muižniecības vairākums nostājās pret konfederātiem. Galu galā augusta beigās Krievijas karaspēks atspieda sacelšanās dalībniekus no Kurzemes uz Lietuvu. Liepāja Koscjuško karaspēku nepieminēja ar labu vārdu, jo dumpinieki paķēra līdzi pilsētas muitas ieņēmumu kasi un juku laiki atstāja postošu iespaidu reģiona saimniecībā, kamdēļ Liepāja 1795. gadā piedzīvoja badu. Turklāt sacelšanās paātrināja hercogistes iekļaušanu Krievijas impērijā – pēc konfederātu sakaušanas 1795. gadā pēc Žečpospolitas trešās dalīšanas Kurzeme kopā ar Zemgali un Sēliju kļuva par Krievijas guberņu.

"Malienas Ziņas", 1926. gada 4. februārī

Mālupe. Apmēram pirms trim gadiem pie mums nodibinājās piensaimnieku sabiedrība. Sabiedrības nelielais biedru skaits jau tagad pieaudzis līdz 200. Paredzams, ka tuvākā nākotnē biedru skaits vēl pieaugs, jo lauksaimnieki piegriež nopietnu vērību piensaimniecībai un tur rod vienīgo izeju no grūtā saimnieciskā stāvokļa. Sabiedrībai kopmoderniecības izveidei no fonda piešķīra bij. Mālupes muižā "putnu māju" , bet pēdējā sakarā ar sabiedrības rosīgo darbu izrādījās stipri par šauru un nepiemērotu plašākas kopmoderniecības izbūvei, kamdēļ no sabiedrības iesniegts lūgums dēļ blakus esošā spirta brūža un staļļu piešķiršanas. Spirta brūža ēku ar maziem izdevumiem iespējams pārbūvēt par plašu un ērtu kopmoderniecību. Arī pārējās ēkas nepieciešamas strādnieku dzīvokļiem un vaislas stacijas ierīkošanai. Tagad pilnīgi novārtā atstātās ēkas un zeme atnestu lielāku svētību plašākai apkārtnei. Cerams, ka attiecīgās iestādes piegriezīs vajadzīgo vērību nopietni domātam zemnieku lūgumam.