21. janvāris vēsturē un senās avīzēs. "Berlīniskās labierīcības" Rīgā

1936. gada 21. janvārī. Pirms 90 gadiem laikrakstā "Rīts" varēja izlasīt par iepriekš neredzētu jaunumu Rīgas sabiedriskajā ēdināšanā – sviestmaizīšu un tējas automātu: "Rīgas dzelzceļu stacijas veikalu pasāžā Marijas ielā 2, iepretim Merķeļa ielai, šodien atver durvis jauns īpatnējs pasākums – ēdienu nams ar automātiem.

Tanī var par 10 vai 20 santīmiem dabūt sviestmaizīti un glāzi karstas tējas, kafijas, piena un kakao.

Nelielajā telpā ierīkota automātiska ierīču siena ar iegareniem stikla skatlodziņiem. Aiz tiem novietotas astoņu šķiru sviestmaizītes, kuras var izņemt, ja automātā iemet 10 vai 20 santīmu naudas gabalu. Tālāk vairāki krāni pret tādu pašu naudu ielej glāzē tēju, kafiju, pienu vai kakao. Saņemtās brokastis automātu lietotāji var apēst turpat, stāvot pie atsevišķiem galdiņiem. Jaunā ēdienu nama augšējā zālē dabūjami siltie ēdieni, kurus, kā citur, jāpasūta apkalpotājām. Alus no automāta dabūjams par 25 santīmiem kausiņā. Ēdienu nams, kas būs atvērts no plkst. 8 rītā līdz 10 vakarā, pieder K. Būmanim." Cits preses izdevums – "Pēdējā Brīdī" – priecājās, ka tagad Rīgā ir pieejamas gluži "berlīniskas labierīcības: "Līdz šim tādas pazina tikai Vakareiropas valstu galvaspilsētās, kamdēļ visnotaļ apsveicama īpašnieka K. Būmaņa kunga uzņēmība, kuras rezultātā Rīgas publikai dota iespēja izmantot jaunā ēdienu nama – automāta pakalpojumus. Tie sevišķi parocīgi nevaļīgiem ļaudīm, jo ēdienus un dzērienus automāts pasniedz momentāli, tikko šķeltnē iemesta attiecīga monēta. Automātiskās ierīces uzstādījusi J. Freimaņa firma "Atlantic"." Vēl tika piebilsts, ka sviestmaizes esot gan garšīgas, gan dārgas un otrā stāva ēdnīcā, kur ēdienus pasniedza parastā kārtībā, apkalpotāji strādā bez dzeramnaudām. "Nav šaubu, ka jaunais uzņēmums it drīz izpelnīsies tiklab Rīgas publikas, kā arī iebraucēju atzinību un izvērtīsies par apmeklētāko ēdienu namu Rīgā," jūsmoja "Pēdējā Brīdī". Jauno ēdienu veikalu, tas ir, ēdnīcu, nosauca par "Automātu". Latvijas galvaspilsētai eksotiskās ierīces acīmredzot bija iegādātas Vācijā. Pēc avīžu ziņām noprotams, ka turpat ēdnīcā uzstādīja arī spēļu automātus. Diemžēl "Automāts" Marijas ielā 2, droši vien stacijas tuvuma dēļ, ātri kļuva par policijas hronikās regulāri pieminētu zādzību un dažādu "šaubīgu personu" uzturēšanās un pulcēšanās vietu. Piemēram, 1936. gada 25. novembra policijas nakts reida laikā krogos un ēdnīcās, kad aizturēja 17 "šaubīgas personas", vairumu no tām atrada pie Būmaņa iestādes spēļu automātiem.

Bizness acīmredzot nesekmējās, kā plānots, jo 1937. gada nogalē ēdienu automātus izlika izsolē. Toties tādi 1939. gada nogalē atkal parādījās jaunajā, laikmetam ļoti modernajā Armijas ekonomiskajā veikalā.

"Jaunais Zemgalietis", 1926. gada 21. janvārī

Vilki Vidzemē. Zeltiņu pagastā pēdējā laikā uzklīduši vilki un, pieņemoties aukstam laikam, aiz izsalkuma kļuvuši pārdroši. Tā nupat vilki iebrukuši Rožkalnu, Ziemeļu un Medņu mājās. No pirmajām tiem palaimējies aiznest suņus, bet pēdējās mājas saimnieks savu suni atņēmis. Sarīkotas vairākas vilku medības, bet vilkiem izdevies iebēgt dziļajos mežos, kuri stiepjas gar Gaujmali. Vilki novēroti klejojam baros. Vietējie zemturi nobažījušies par saviem ganāmpulkiem, jo lielākai daļai saimnieku ganības ir mežos un ja vilki netiks iznīcināti, tad tie būs apdraudēti. Nedroši palikuši arī meža strādnieki.