Mākslīgais intelekts apdraud autorus

Vienā no jaunākajiem globālajiem pētījumiem secināts jau faktiski tāpat labi zināmais vai vismaz nojaušamais: burtiski dažu turpmāko gadu laikā mūziķu saime var sastapties ar nopietnu apdraudējumu savam finansiālajam ienākumam, kas vairākumam ieinteresēto personu ir vienīgais iztikas avots.

Ja kaut vai tikai saglabāsies patlabanējie mākslīgā intelekta (MI) tempi, kādos tas ielaužas tirgū, turpmāko piecu gadu laikā mūziķu aprindas var zaudēt vismaz 10 miljardus eiro, savukārt kopš 2028. gada šāds “mīnuss” varētu sasniegt vismaz četrus miljardus gadā, turklāt MI radītās mūzikas tirgus tad būs sasniedzis 16 miljardus gadā.

Globālo ekonomisko pētījumu veikusi Francijas autoru un komponistu tiesību aizsardzības organizācija CISAC, secinot, ka šīs krasās tirgus izmaiņas būs novērojamas straumēšanas platformās, jo automatizētie dziesmu atskaņošanas saraksti vienkārši piespiež lietotājus autoru radītās mūzikas vietā klausīties MI radīto mūziku. Lielāko daļu šādas mūzikas izmantos kā fona mūziku, kuru klausās galvenokārt sabiedriskajās vietās.

Nopietnas problēmas skaršot arī audiovizuālo sfēru, kur sagaidāms, ka MI produktu tirgus (pateicoties režijas un scenāriju veidošanas instrumentiem) 2028. gadā būs izaudzis līdz 48 miljardiem eiro. Protams, daudzi šos instrumentus varētu arī uzskatīt par noderīgu papildinājumu, taču mākslinieki finansiālajā ziņā šajā situācijā, visticamāk, tomēr paliks zaudētājos attiecībā pret tehnoloģiskajiem uzņēmumiem, kas ar MI palīdzību būs spējīgi ražot lielu satura apjomu par salīdzinoši nelielu cenu. Svarīgi šķiet arī tas, ka mākslinieki faktiski jau tagad ir zaudētāji, jo lielākā daļa mūsdienu MI modeļu pilnībā bez atļaujas izmanto viņu radītos darbus, kaut arī to visu it kā sargā autortiesības.

CISAC ģenerāldirektors Gadijs Orons paudis, ka attiecīgais pētījums uzrādījis “ļoti lielu vērtību, ko ar autortiesībām aizsargāti darbi dod uzņēmumiem, kuri darbojas MI sfērā”. Pētījuma gala secinājumi skaidri norādot uz fundamentālu kaitējumu tirgū: autoru darbus netaisnīgi un neētiski piesavinās nolūkā vairot MI pakalpojumu sniedzēju ienākumus, turklāt paši radītāji paliek pilnībā ārpus šā pieauguma.

Zviedru rokgrupas ABBA dalībnieki Bjērns Ulveuss (pa kreisi) un Benijs Andersons 2018. gadā.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Savukārt CISAC prezidents, leģendārās zviedru rokgrupas ABBA viens no dalībniekiem Bjērns Ulveuss plašsaziņas līdzekļiem teicis: “Jebkuram autoram, no komponistiem līdz kinorežisoriem, scenāristiem un tekstu radītājiem, MI spēj pavērt jaunas un aizraujošas iespējas, taču mums ir jāatzīst, ka slikta regulējuma apstākļos MI viņiem var arī radīt gigantisku kaitējumu – gan viņu karjerai, gan eksistences līdzekļu nodrošināšanas iespējām. Un patlaban mēs nezinām, kāds tam visam būs rezultāts.”

Var piebilst, ka šis ir pirmais tāds pētījums, kas ietver novērtējumu par MI ietekmi uz mūzikas un audiovizuālās produkcijas radītājiem globālā līmenī. Tas aicina politiķus jau laikus veikt labojumus likumdošanā nolūkā aizsargāt radošā darba industriju un tajā nodarbinātos cilvēkus.